Pēteris Apinis: Situācija Latvijas veselības aprūpē, salīdzinot ar citām ESAO valstīm ir smaga, bet ne bezcerīga 49
Autors: Pēteris Apinis, ārsts
Evikas Siliņas Ministru kabinetam svinības – veiksmīgi aizvadīti divi mēneši. Veselības ministrs Hosams Abu Meri šovakar diētiskā tortītē varēs iespraust divus burkāniņus un iedzert glāzi laba smūtija.
Mani katru dienu aplaimo desmitiem medicīnisku preses relīžu un paziņojumu. Vismaz divi no tiem veltīti Hosama Abu Meri aktivitātēm; viņš ir patiesi enerģisks, tiekas ar slimnīcu kolektīviem, dažādu asociāciju un nevalstisko organizāciju biedriem, vēstniekiem, speciālistiem, rūpniekiem, politiķiem un lobistiem. Domāju, ka drīz Hosams Abu Meri visiem iedzīvotājiem Latvijā roku būs paspiedis. Tas ir labi, jo ministram vajag gan komunikāciju, gan visaptverošu informāciju.
Es pieļauju, ka šādā milzuu informācijas plūsmā ir grūti izvirzīt prioritātes. Te vietā un laikā palīgā steidz izsmeļoši starptautiski rakstu darbi, un viens no tādiem nule (publicēts pagājušā nedēļā) ir sasniedzis arī mūs – tas ir jaunākais ESAO valstu veselības pārskats “Health at a Glance. OECD indicators”. Tulkošu šo nosaukumu pa savam “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veselības rādītāji īsumā”. Viegli pieejama 230 lapaspušu elektroniska grāmatiņa ar ļoti daudzām tabulām, kurās ieskatoties var nojaust, kam nāktos pievērst uzmanību vairāk.
Šo jauno ESAO dokumentu esmu nolēmis plaši izmantot tuvākajos mēnešos, iepazīstinot ar realitāti arī Latvijas lasītājus.
Vai šajās tabulās tiešām redzams “viss.ir.slikti.lv”? Nav jau tik baisi kopumā, bet ir radītāji, kur mēs tiešām esam pašā sliktākajā pozīcijā. Ieskatieties šajā tabuliņā, kurā parādīti tikai labākie un sliktākie skaitļi tādiem būtiskiem rādītājiem kā “paredzamais mūža ilgums”, “novēršamā mirstība”, “saslimstība ar hroniskām slimībām” un “veselības pašnovērtējums”. Vienā no šiem rādītājiem mēs tiešām esam negatīvie līderi. Bērnam, kas šodien piedzimst Latvijā paredzamais mūža ilgums ir 73.1 gads, un tas ir īsākais paredzamais laiks starp visām ESAO valstīm. Kā redzam Japānā šis skaitlis ir garākais – 84.5 gadi.
Ieskatoties šajā tabulā, Hosams Abu Meri varētu aizdomāties, ko darīt, lai Latvija mūža garuma rādītājā apsteigtu vismaz Lietuvu, Slovākiju un Ungāriju, kas mums ir tieši priekšā. Lieta tāda, ka šo pašu tabulu ar lielāko varbūtību maijā rādīs uz Pasaules Veselības organizācijas Ģenerālās asamblejas plenārsēžu zāles lielā ekrāna, un tad vismaz zināma daļa ministru un ierēdņu no dažādām pasaules valstīm ar līdzjūtību atskatīsies uz mūsu ministru. Lasītājam attiecībā par tabulas skaidrojumu vēlos piebilst, ka Japāna, Šveice un Koreja ir vadošās valstis ESAO, kurās paredzamais dzīves ilgums (piedzimstot šogad) pārsniegs 80 gadus.
Otrā grupā, kurā ietilpst arī ASV, paredzamais dzīves ilgums no 75 līdz 80 gadiem. Latvijā, Lietuvā, Ungārijā un Slovākijā paredzamais dzīves ilgums bija viszemākais – mazāk nekā 75 gadi. Lai gan pēdējos desmit gados lielākajā daļā valstu paredzamais dzīves ilgums palielinājās, daudzus no šiem ieguvumiem iznīcināja pandēmijas laiks, un tieši Latvijas haoss pandēmijas vadībā bija pārliecinoši lielākais ESAO valstu vidū. Milzu (nepamatota) mirstība, bet apturot skrīningus, profilakses pasākumus, ar Kariņa/Pavļuta mājsēdēm, vakcināciju kapu svētkos un krāmu tirgos, kā arī alkohola tirdzniecības promociju Latvijā tika novēlota sirds asinsvadu slimību un vēža diagnostika, palielināts alkoholisms, atkarību slimību un psihisko slimību incidence. Šī pirmā rindiņa tabulā ir pierādījums faktam, ka labam ministram rādītājus paaugstināt ir grūti, bet Pavļuts kā ministrs spēja Latviju nogremdēt itin ātri.
Otrajā rindiņā skatāmie novēršamās mirstības rādītāji (nāve novēršamu un ārstējamu cēloņu dēļ) bija viszemākie Šveicē un Japānā, kur priekšlaicīgi nomira mazāk nekā 135 uz 100 000 iedzīvotāju. Arī Izraēlā, Korejā, Islandē, Austrālijā, Austrālijā, Itālijā un Luksemburgā novēršamās mirstības rādītāji bija salīdzinoši zemi (zemāki par 150 uz 100 000 iedzīvotāju). Savukārt Meksikā, Latvijā, Lietuvā un Ungārijā bija visaugstākie novēršamās mirstības rādītāji – vairāk nekā 400 priekšlaicīgas nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija patiesībā ir ļoti tuvu, lai šajā tabulā kā negācija iezīmētos divkārt.
Mans mērķis nav slavēt to, kas jau padarīts, bet norādīt uz to, kas nekavējoties darāms. Tādēļ no ESAO dokumenta šoreiz rādīšu vēl vienu tabulu, kur – ak vai – pēc globālajiem datiem mēs atkal esam redzami negatīvā vērtē. Vertējot galvenos riska faktorus iedzīvotāju veselībai – gaisa tīrību (netīrību), aptaukošanos, alkohola un tabakas patēriņu uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka vismaz ESAOvalstu vidū Latvija ir līderis alkohola patēriņa jomā, savukārt Lietuva ir līderis alkohola patēriņa mazināšanā, bet Igaunija viens no līderiem – smēķēšanas ierobežošanā. Patīk kādam vai ne, bet tieši alkohola un tabakas lietošana (valdības un Saeimas netiešais atbalsts alkohola un tabakas tirdzniecībai, nepieļaujot ierobežojumus) ir galvenais iemesls Latvijas iedzīvotāju īsajam mūža ilgumam.
Patiesībā es ticu, ka Hosams Abu Meri lasa manus rakstus. Šī raksta mērķis ir aicināt ministru pievērsties diviem galvenajiem jautājumiem, kas var pagarināt iedzīvotāju mūžu:
• rūpēties par veselības pratību, veselīgu dzīves veidu, kaitīgo ieradumu mazināšanu – proti, profilaktiski rūūpēties par visu iedzīvotāju veselību;
• palielināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. ESAO piedāvātajās tabulās atrodamas arī smalkākas norādes uz Latvijas veselības aprūpes lielākajām problēmām – lielajiem maksājumiem “no kabatas”, pārmērīgi zemajai zāļu kompensācijai, pārlieku garajām rindām pie speciālistiem, lielās atšķirības veselības aprūpes pieejamībā starp veciem – jauniem, bagātiem – nabagiem, lauciniekiem – pilsētniekiem, bet galvenais – praktiski veseliem – hroniskiem slimniekiem. Latvijā jauns, bagāts, praktiski vesels pilsētnieks uzreiz tiek uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu samežģītai potītei, bet hroniski slims, vecs, nabags laucinieks nomirst, pirms sagaida savu magnētiskās rezonanses izmeklējumu iespējama vēža gadījumā.
Esmu nolēmis globālos skaitļus un tabulas regulāri publiski rādīt veselības ministram un citiem lasītājiem, kam veselības aprūpe rūp. Pieejamība veelības pakalpojuma ir atslēgas vārds, bet „Veselība visās politikas jomās” – vienīgais reālais valdības ierocis, kā mērķi sasniegt.
Šā raksta sākumā paslavēju ministru Hosamu Abu Meri par meklējumiem „Veselība visās politikas jomās”, ko ministrs dara, tiekoties ar dažādu jomu profesionāļiem. Jebkuras nozares politika ietekmē veselību, izmantojot dažādus ceļus un faktorus. „Veselība visās politikas jomās” visvairāk ietekmē veselību un vienlīdzību, palielinot ieguvumus veselībai un novēršot kaitējumus.
„Veselības visās politikas jomās” pamatelementi ir starpnozaru sadarbība, ietekme uz politiku un holistisks apsvērums par vairākiem veselību noteicošajiem faktoriem, kurus ietekmē konkrētā politikas joma vai jomu kopums. Koncepts prasa sabiedrības veselības speciālistiem ieguldīt laiku, lai veidotu partnerības un jēgpilni sadarbotos ar nozarēm, kuras ietekmē veselības un veselības pieejamības sociālos faktorus. Ja ir apņēmība, politiskā griba un spēja vērtēt ietekmi uz veselību, tad valdībai ir spēcīga pieeja integrētai politikas veidošanai, kas veicina veselību, labklājību un taisnīgumu.
„Veselība visās politikas jomās” jēdzienu var interpretēt un izmantot dažādos veidos. Dažkārt to netieši apspriež kā iznākumu, kas varētu būt izmaiņas valsts politikā, lai maksimāli palielinātu ieguvumus veselībai un vienlīdzībai veselības jomā, vai pat kā galīgo mērķi – uzlabotu iedzīvotāju veselību un samazināt nevienlīdzību veselības jomā. Biežāk to uzskata par pieeju – procesu, rīku un struktūru kopumu, kas paredzēts, lai sasniegtu labākas politikas un labākas veselības un labklājības rezultātu.
„Veselība visās politikas jomās” ir sistemātisks, elastīgs un praktisks process, ko var piemērot politikai, plānam, stratēģijai vai priekšlikumam. To parasti veic perspektīvā pirms politikas īstenošanas, lai ietekmētu izmaiņas priekšlikumā, uzlabojot šī priekšlikuma ietekmi uz veselību un mazinātu nevienlīdzību. Tā nosaka iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz veselību un labklājību, kā arī šīs ietekmes sadalījumu starp iedzīvotājiem. Tie, kas regulāri strādā ar valdības dokumentiem, nojauš, uz ko es velku – katram valdības dokumentam vajadzētu analizēt ne tikai ietekmi uz budžetu, bet arī ietekmi uz sabiedrības veselību. Un tad zem valdības atļaujas izcirst vecus mežus izrādītos ļauna ietekme uz sabiedrības veselību, jo izrādās tieši dabas daudzveidība ir arī cilvēka ekoloģijas joma.
„Veselība visās politikas jomās” ir vērsta uz vienlīdzību, un tajā ir uzsvērtas iedzīvotāju grupas, kuras var nesamērīgi ietekmēt izskatāmā politika. Tai būtu jāietver ieteikumus vai ierosinātos – kā uzlabot pozitīvo ietekmi un mazināt negatīvo ietekmi attiecībā uz iedzīvotāju grupām ar vissliktāko veselības stāvokli.
Savam labam paziņam Hosamam Abu Meri vēlos norādīt, ka situācija Latvijas veselības aprūpē, salīdzinot ar citām ESAO valstīm Latvijā ir smaga, bet ne bezcerīga. Jau pēc dažiem mēnešiem visās jomās, kur veselības aprūpē būs redzamas problēmas, vainīgais tiks meklēts Veselības ministrijas ēkā Brīvības ielā 72. Un mans aicinājums – jau šodien koncentrēties veselības profilakses un veselības pakalpojumu pieejamības jautājumiem.
Starp citu – par veselības aprūpes pieejamību skatieties TV24 raidījumu “Dr.Apinis” pirmdien, 20. novembrī plkst., 13.00.
