Pēteris Apinis satraukts par medikamentu rezervēm Latvijā “X” stundai: “Kariņš no manis norausies par šo jautājumu” 41
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, žurnāla “Latvijas ārsts” galvenais redaktors TV24 raidījumā “Preses klubs” ieskicējis, kādai ir jābūt gatavībai katram individuāli, pašvaldībai un valstij, kādas medicīnas rezerves ir nepieciešamas “X” stundā.
“Man ļoti tuvs draugs ir Ukrainas ārstu biedrības prezidents, joprojām sazināmies un sazvanāmies. Galvenās mācības ir: rezervēm ir jāatrodas uz vietas. Rezerves nedrīkst būt parakstītas un kaut kur atrasties. Īpaši tas attiecas uz degvielas rezervēm, jo “ātrās palīdzības” Ukrainā nevar pabraut tādēļ, ka nav degvielas, vai vienkārši nav rezerves daļas tām mašīnām.
Viņi pat tie cilvēki ir izturīgāki, lai cik tas dīvaini nebūtu, viņi spēj saņemties, viņi spēj mobilizēties, viņi spēj strādāt 2,3,4 slodzes. Viņi spēj traukties palīgā, nav degvielas.
Otrs – viņiem pēkšņi sāk trūkt, piemēram, pretsāpju līdzekļu, pārsienāmā materiāla un daudzas šādas lietas.”
Bet kādi šobrīd ir noteikumi Latvijā? Apinis zina teikt: “Katrai slimnīcai jābūt ir 3 mēnešu rezervei, bet tā rezerve, kas ir slimnīcā, tā ir domāta ikdienas, miera laika apstākļiem, teiksim, hronisku slimnieku ārstēšanai, plānveida operācijām un daudz kam citam.
“Ukrainā pirmajā kara dienā iztērēja visas rezerves, un, kā zināms, šīs rezerves dabūt klāt nebija iespējams.
Un trešā lieta, ko es gribētu pieminēt, bija 11. jūlijs šajā gadā, kad Lietuva zināmai daļai preču slēdza iespēju no Krievijas tās pārvest uz Kaļiņingradas apgabalu. Eiropas lēmums. Lietuva to slēdza. Putins pažvadzināja ieročus. Un īpatnēji – mums bija pēkšņi kaut kādas vairākas lielas zāļu kravas. Zāļu krava ir 2 miljonu vērtībā viens furgons, tās zāļu kravas neviens neapdrošināja. Līdz ar to pēkšņi neviens šoferis tās neveda.
Tātad mums vienkārši zāļu kravas vienu nedēļu no Eiropas nenāca uz Latviju. Tikai tādēļ, ka Lietuva pateica, ka mēs te izpildām Eiropas regulu un Putins pažvadzināja ieročus.
Tieši tāda pati bija situācija uz Ukrainu – neviens neapdrošina, neviens neved un tamlīdzīgi.
Es gribu teikt – mums rezerves ir ļoti būtiskas. Otrs – mums ir valstiski jāskatās uz mūsu zāļu ražotājiem. Vienalga, kam viņi pieder, vienalga, kas tur nosaka, bet ja mūsu zāļu ražotāji spētu ražot, piemērm, 25% no mums visa nepieciešamā… Viņi to spēj, tikai pašlaik mums ir Eiropas regulas – kas lētāks, to jāpērk.
Šinī gadījumā mums jāskatās uz nacionālajiem zāļu ražotājiem, jāskatās uz, piemēram, “Tonus Elast”, kurš var jebkuru pārsienamo materiālu saražot Liepājā un daudzām tādām lietām.
Mums ir jāpārskata mūsu pozīcija un mūsu politika šajā jautājumā. Mums jāražo viss tas, kas ir iespējams, pirmajai palīdzībai šeit uz vietas. Un tas ir iespējams, un tas jādara.
Es to teikšu nākamajam veselības ministram, arī Kariņš no manis norausies par šo jautājumu, es to viņam esmu gatavs atkārtot katras divas nedēļas.”
