Pēteris Apinis: Pusaudžu vecumā strauji mainās veselības apdraudējuma modelis
11
Autors: Pēteris Apinis, ārsts
Šogad 2. septembris ir diena, kad katrs sevi cienošs politiķis dodas uz savu skolu vai vismaz taisa selfiju ar saviem vai svešiem bērniem, kas ir ceļā uz skolu vai zinībām. Portālos un laikrakstos valda pacilājošs noskaņojums, pateicība skolotājiem un nākotnē vērsti attēli, jo bērni taču ir mūsu nākotne.
Cik nepiedienīgi šodien runāt par problēmām, kas valda mūsu izglītībā, skolas bērnu veselībā un veselības pratībā. Droši vien arī es būtu par to pieklājīgi paklusējis, bet pirkstu pakratīja Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss, un norādīja, ka tieši šis būtu laiks, kad valdībai, sabiedrībai un skolas direktoram padomāt par jaunatnes un pusaudžu veselību.
Pasaules Veselības organizācija norādīja, ka veselības aspektā būtu vēlams runāt par jauniešiem no 12 līdz 24 gadu vecumam, un tas ne tikai tālab, ka 24 gadi ir brīdis, kad tiek pabeigtas studijas un jaunietis sāk pastāvīgu dzīvi. Pusaudžu un jauniešu veselību par kopēju kategoriju ir mērķtiecīgi uzskatīt līdz 24 gadu vecumam, jo šis vecuma diapazons aptver gan pusaudža, gan jauna pieaugušā periodus, kuru laikā turpinās intensīva fiziskā, emocionālā un sociālā attīstība. Līdz 18 gadu vecumam notiek būtiskas izmaiņas ķermenī, tostarp kaulu, muskuļu un saistaudu attīstība. Pēc tam – līdz apmēram 24 gadu vecumam turpina attīstīties nervu sistēma, īpaši – smadzenes prefrontālajā garozā, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un impulsu kontroli.
Jaunieši līdz 24 gadiem biežāk sastopas ar garīgās veselības problēmām, kas mēdz parādīties vai pastiprināties tieši pārejas posmā no pusaudža vecuma uz pilngadību. Šajā periodā cilvēki joprojām izstrādā emocionālās un sociālās prasmes, kas ir būtiskas ilgtermiņa garīgajai veselībai. Tieši vecums līdz 24 gadiem ir būtisks attiecībā uz atkarību veidošanos – tas attiecas gan uz smēķēšanu, alkohola lietošanu, narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, azartspēlēm un sporta totalizatoriem.
Eiropā un Ziemeļamerikā 24 gadi ir vecums, kad vairums pamet aktīvo sportu, proti, sportā paliek profesionāli sportisti, bet pārējie ievērojami samazina sportiskās aktivitātes pēc studiju beigšanas. 24 gados jaunieši visbiežāk pāriet no izglītības uz darba tirgu, veidojot savu neatkarību un pieņemot svarīgākos lēmumus par dzīves ceļu, bet šī lēmumu pieņemšana var būtiski ietekmēt viņu garīgo un fizisko veselību.
Tādi ir apsvērumi, kādēļ daudzi pasaules sabiedrības veselības speciālisti iesaka veselības politikas plānošanu un pasākumus vērst uz cilvēkiem līdz 24 gadu vecumam, lai nodrošinātu atbalstu šajā kritiskajā attīstības posmā. Daudzās pasaules valstīs izskata likumdošanas iniciatīvas liegt smēķēt (iegādāties cigaretes), liegt dzert (iegādāties alkoholiskos dzērienus), liegt nodarboties ar azartspēlēm (arī piedalīties likmju likšanā sportā) līdz 24 gadu vecumam. Šajā jomā profesionālie tabakas, alkohola, azartspēļu lobiji vienā balsī iekliedzas – kā tad tā – armijā dienēt atļauj, vēlēt atļauj, bet smēķēt, dzert un spēļu automātus raustīt nelauj? Tieši tā – ļaunums, ko nenobriedis prāts var sadarīt vēlēšanās (piemēram, vēlēt par progresīvajiem un ievēlēt Briškenu) ir daudz mazāks nekā nosmēķējot vai nospēlējot savu veselību un naudu.
Bet atgriezīsimies Zinību dienā, kad tiek atzīmēts jauniešu potenciāls un ieguldījums, kā arī pārdomāti šķēršļi un problēmas, kas apdraud pusaudžus un jauniešus. Veselība pusaudžu vecumā ietekmē veselību, labklājību un perspektīvas pieaugušo vecumā. Pusaudža vecums ir izšķirošs dzīves posms, ko papildina izglītība, lēmumi, kas maina dzīvi, pirmā mīlestība, emociju kalniņi un fiziskās pārmaiņas. Pusaudžu vecums mūsdienās nozīmē arī jaunus izaicinājumus un draudus saistībā ar digitālajām tehnoloģijām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, klimata pārmaiņām un komerciāliem veselību noteicošiem faktoriem.
Pusaudžu vecumā strauji mainās veselības apdraudējuma modelis. Vietā piebilst, ka pusaudži lieto nekvalitatīvu uzturu, iepazīstas ar infekcijas slimībām un dzimumu nevienlīdzību. Globāli pusaudžiem vissvarīgākie riska faktori ir dzelzs trūkums, netīrs dzeramais ūdens un sanitārie apstākļi, kā arī zems dzimšanas svars.
Planētas Zeme pusaudžu veselības jomā šajā gadsimtā ir sasniegti gana labi rezultāti – kopš 2000. gada pasaulē pusaudžu mirstības rādītāji ir samazinājušies par 27 %. Pasaulē visnopietnākais nāves cēlonis pusaudžiem zēniem ir ceļu satiksmes negadījumi, savukārt meitenēm no 10 līdz 19 gadiem – infekciju slimības, īpaši izceļot tuberkulozi.
Pēdējo 20 gadu laikā Eiropā ir būtiski mainījusies pusaudžu vecuma pieredze. Eiropā ir mazinājusies tabakas smēķēšana un alkohola lietošana, pieaugusi elektronisko cigarešu, veipinga un psihoaktīvo vielu lietošana, kā arī ir palielinājusies aptaukošanās un garīgās veselības traucējumu incidence. Pasaulē pašsakropļošanās ir trešais biežākais mirstības cēlonis meitenēm un ceturtais – zēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Sekas, kas rodas, ja netiek risinātas pusaudžu garīgās veselības problēmas, atstāj nopietnas sekas pieaugušo vecumā.
Bērnu un pusaudžu dinamiski augošā digitālo plašsaziņas līdzekļu un ierīču lietošana kaitē viņu garīgajai veselībai.
Pasaules Veselības organizācijas rīcības plānā pusaudžu veselības laukā ir uzsvērtas galvenās jomas, kurās jāveic ieguldījumi – nepietiekams uzturs, garīgā veselība, izglītība un nodarbinātība, sociālās normas un gaidas attiecībā uz pretējo dzimumu, vardarbība un traumas, kā arī pusaudžu sagatavošana jauniem draudiem – klimata pārmaiņām un pandēmijām. Ieguldījumi pusaudžu veselībā ir ekonomiski pamatoti – katrs ieguldītais eiro dod peļņu 5–10 eiro apmērā. UNICEF izpilddirektore Katrīna Rasels (Catherine Russell) raksta: “Ieguldījumi pusaudžos dod trīskāršu ieguvumu: uzlabo mūsdienu pusaudžu labklājību, uzlabo jauniešu nākotnes izredzes un uzlabo nākamo paaudžu rezultātus”.
Atgādinājumi Izglītības un zinātnes ministrei, bērnu ārstei, bērnu psihoterapeitei Andai Čakšai par pusaudžu un jauniešu veselības problēmām
Kolēģei Andai Čakšai nav laika – problēmu liku likām, bet valdība to risināšanai knapinās ar līdzekļiem. Mēģināšu īsi aprakstīt mūsdienu pusaudžu veselības problēmas, kas ir daudzveidīgas un saistītas gan ar fizisko, gan garīgo veselību. Mūsdienās pirmajā problēmu rindā jāieraksta garīgās veselības problēmas. Pieaug depresijas un trauksmes izplatība pusaudžu vidū, ko mēs mēdzam saistīt ar sociālo mediju lietošanu, akadēmisko spiedienu un vienaudžu spiedienu. Arī pašnāvības pusaudžu un jauniešu vidū ir gana biežas, lai par šo jautājumu domātu gan Veselības, gan Izglītības ministrijā. Anoreksija, bulīmija un citi ēšanas traucējumi kļūst arvien izplatītāki pusaudžu meiteņu un arī zēnu vidū.
Bērnu un jauniešu aptaukošanās un liekais svars Latvijā šobrīd sasniedz epidēmijas apmērus.
Aptaukošanās slimība ir saistīta ar fizisko neaktivitāti un neveselīgu uzturu. Ilgstoša sēdēšana un nepareiza stāja, kas saistīta ar pastāvīgu datora un viedtālruņu lietošanu, rada pastāvīgas muguras un galvas sāpes. Pusaudžu vidū pieaug neveselīga uztura, ātrās ēdināšanas un cukura patēriņš, kas veicina ne tikai aptaukošanos, bet arī citas ar uzturu saistītas slimības, piemēram, 2. tipa diabētu.
Trešā un, iespējams, tieši šobrīd aktuālākā sabiedrības veselības problēma bērnu un jauniešu vidū ir atkarības. Lai gan konvenciālās smēķēšanas izplatība Latvijas bērnu vidū ir samazinājusies, karsējamās tabakas un elektronisko cigarešu lietošana pieaug. Diemžēl pusaudžu vidū Latvijā pieaug alkohola lietošana, bet – kas daudz bīstamāk – pieaug narkotiku un psihotropo vielu lietošana, kas var radīt ilgtermiņa veselības problēmas. Tomēr Zinību dienā vēlos nedaudz vairāk atgādināt to, ka bērni un jaunieši mūsdienās ir vairāk pakļauti sporta likmju azartspēlēm, un iemesls šai tendencei ir ne tikai iepriekš minētā smadzeņu prefrontālā garoza, kas ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu un impulsa kontroli, kā arī pusaudžu un jauniešu vecumā bieži novērojamā paaugstinātā impulsivitāte un vēlme piedzīvot aizraujošas sajūtas, kas mēdz padarīt sporta likmes īpaši pievilcīgas.
Diemžēl atkarības no sporta likmēm rada arī reklāmas un sponsori; jaunieši sociālajos mēdijos pārlieku bieži sastopas ar azartspēļu reklāmām un sporta likmju platformu sponsorētiem ziņojumiem. Sporta likmju platformas bieži izmanto influenserus un slavenības, kas ir populāras jauniešu vidū, lai veicinātu savus produktus, tādējādi padarot sporta likmes pievilcīgākas jaunākai auditorijai. Mūsdienās sporta likmju veikšana ir viegli pieejama caur viedtālruņiem un datoriem, un bieži vien šīs platformas ir pieejamas bez vecuma pārbaudes vai ar nepietiekamu pārbaudi. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir vieglāk nekā jebkad agrāk iesaistīties azartspēlēs.
Draugu un vienaudžu spiediens arī var veicināt azartspēļu iesaisti, jo pusaudži bieži vēlas iekļauties savā sociālajā grupā. Jauniešiem bieži trūkst pilnīgas izpratnes par azartspēļu riskiem, tostarp iespējamību zaudēt naudu un azartspēļu atkarības attīstības risku. Daži jaunieši var nepareizi novērtēt savas izredzes laimēt, īpaši, ja viņi ir pazīstami ar sportu un uzskata, ka viņu zināšanas dos viņiem priekšrocības. Jaunieši ir vairāk pakļauti azartspēļu atkarības attīstībai, jo viņi ir jutīgāki pret uzvedības un psiholoģiskajām atkarībām. Agrīna iesaiste azartspēlēs var novest pie ilgtermiņa problēmām.
Šie faktori kopā padara bērnus un jauniešus īpaši neaizsargātus pret sporta likmju azartspēlēm. Tāpēc ir būtiski izglītot jauniešus par riskiem un nodrošināt, ka pastāv efektīva regulēšana un kontrole, lai aizsargātu viņus no azartspēļu negatīvās ietekmes.
Zinātnes dienā ir jārunā par bērnu un pusaudžu seksuālo veselību un veselības pratību kopumā. Nepietiekama izglītošana par seksuālo veselību joprojām noved pie nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvām infekcijām. Veselības pratība pēdējos gados ir gājusi mazumā, iekļaujošā izglītības sistēma ir radījusi graujošus robus jauniešu zināšanās par veselību. Pusaudži, kam ir nepietiekama piekļuve izglītojošai informācijai un veselības zināšanām, ir pakļauti lielākam seksuāli transmisīvo infekciju riskam.
Pasaules Veselības organizācija atkārtoti norāda uz sociālo mēdiju un digitālās vides kaitīgo ietekmi uz bērnu, pusaudžu un jaunu cilvēku veselību. Interneta un sociālo mediju izmantošana ir saistīta ar kiberhuligānismu, kas var izraisīt nopietnas garīgās veselības problēmas. Sociālie mediji var veicināt pusaudžu atkarību no ekrāniem un izraisīt miega traucējumus, zemu pašapziņu un sociālo izolāciju.
Šīs problēmas prasa nopietnu Izglītības un zinātnes ministrijas veicinātu integrētu pieeju, izglītības procesā iesaistot veselības aprūpes speciālistus, vecākus un politikas veidotājus, lai Latvijā uzlabotu pusaudžu veselību.
Atgādinājumi Veselības ministram, gastroenterologam un gastroendoskopistam Hosamam Abu Meri par veselības politiku bērniem un jauniešiem no 12 līdz 24 gadu vecumam
Kolēģim Hosamam Abu Meri arī nav laika – jārada jauns onkoloģijas fonds, jācīnās par budžetu, un jāapbraukā visas medicīnas iestādes. Hosams Abu Meri labi apzinās, cik vāja ir jauniešu veselības pratība, cik nopietna problēma ir mazkustība un aptaukošanās, cik grūti iet ar HPV vakcināciju. Zinību diena ir brīdis plašākām pārdomām par jauniešu veselību.
Periods no 12 gadu vecuma līdz 24 gadu vecumam, ir fiziskās, kognitīvās, sociālās un emocionālās attīstības laiks, kas ietekmē indivīdu visa mūža garumā. Galvenās veselību veidojošās sociālās ietekmes ir vienaudži, skola, kopiena un darbavieta, kas visas kopā veido indivīdu.
Pieaugošā patstāvība lēmumu pieņemšanā kopā ar psihosociālo attīstību veicina uzvedību pusaudžu vecumā, kas ietekmē cilvēka veselību pēc tam – visa pieaugušā mūža garumā. Šī uzvedība ietver fiziskās aktivitātes, uztura paradumus, slimību savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī – ar risku saistītu uzvedību, piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu, narkotiku un psihtropisko vielu lietošanu, dalību azartspēlēs un sporta totalizatoros.
Pēdējos gados, līdz ar Covid–19 pandēmiju un mājsēdi, pusaudžu un jauniešu vidū ievērojami pieaugusi aptaukošanās incidence, kā arī tika vērota garīgās veselības stāvokļa pasliktināšanās. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā ir dati, kas liecina, ka pieaugusi depresijas, trauksmes incidence Latvijas bērnu un jauniešu vidū, vērojams arī pašsakropļošanās gadījumu skaita pieaugums un ar ēšanu saistītu anoreksijas, bulīmijas un līdzīgu slimību incidences pieaugums.
Populārā kultūra pusaudža vecumu uzskata par riska uzņemšanās un dumpinieciskuma laiku. Neirozinātne liecina, ka pusaudža vecumā pastāv neatbilstība starp lēnākato smadzeņu reģionu nobriešanu, kas saistīti ar spriešanu un pašregulāciju, un straujāku to smadzeņu reģionu augšanu, kas iesaistīti sajūtu meklēšanā un emociju apstrādē.
Diemžēl Latvijā dumpinieciskums visbiežāk rezultējas sintētisko kanabinoīdu vai sintētisko opioīdu lietošanā.
Jaunu psihoaktīvo vielu pieejamības pieaugums, izplatīšana Telegram kanālos, kā arī nepārdomāta politika un publiska retorika, kas atbalsta narkotisko vielu dekriminalizācijas un legalizācijas centienus, ievērojami veicinājusi narktisko vielu, īpaši – iepriekšminēto sintētisko kanabinoīdu un opiātu lietošanu pusaudžu vidū. Smēķēšanas uzsākšana parasti notiek pusaudža vecumā, un ir ļoti maz ticams, ka tie, kas nesāk smēķēt pusaudža vecumā, smēķēs visu atlikušo mūžu. Līdzīgi ir ar sintētiskām narkotiskām vielām – ballītē pamēģinājis dažas ripiņas, jaunietis kļūst no šīm ķīmiskām vielām atkarīgs, sabendē veselību uz visu mūžu.
Mūsdienu jauniešu veselības riski ir ļoti atšķirīgi no viņu vecāku veselības riskiem. Tomēr šeit nav lieki piebilst, ka mātes un tēva riska faktori (smēķēšana, narkotiku un alkohola lietošana un aptaukošanās) ietekmē bērnu veselību, bet vecāku uzvedība ietekmē ar veselību saistītu viņu bērnu uzvedību. Savukārt jaunietis atrodas vecumā, kad pats pēc dažiem gadiem kļūs par vecāku, un baisi, ja apaugļošanās notiek jaunajam tēvam vai mātei esot alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ja grūtniece smēķē un lieto apreibinošas vielas.
Lai gan pārmaiņas sabiedrībā un to radītās iespējas un izaicinājumi būs uzvedības un veselības risku izmaiņu virzītājspēks, mūsu izpratne par pārmaiņu virzītājfaktoriem, to savstarpējām saiknēm un mijiedarbību, kā arī par sociālekonomiskajiem modeļiem ir vāja.
Valsts (Veselības ministrija) un sabiedrība var veikt vairākas nozīmīgas intervences pusaudžu un jauniešu veselības jomā, lai uzlabotu viņu fizisko un garīgo labklājību. Būtiskākais solis ir veselības pratības apguve. Valsts uzdevums būtu daudz nopietnāk integrēt veselības izglītības programmas, kas aptver garīgo veselību, uzturu, fiziskās aktivitātes, seksuālo veselību un vielu lietošanas novēršanu. Šīm programmām jābūt balstītām uz zinātniskiem pierādījumiem un jābūt viegli pieejamām. Vienlaikus būtu jāmāca un jāizglīto vecākus un skolotājus. Veselības ministrija varētu centies gādāt resursus un atbalstu vecākiem, aprūpētājiem un skolotājiem, lai viņi varētu efektīvi mācīt un atbalstīt pusaudžus un jauniešus veselības jautājumos. Veselības pratības apmācība nozīmē arī nodrošināt visaptverošu seksuālo izglītību, kas aptver ne tikai bioloģiskos aspektus, bet arī attiecību veidošanas, piekrišanas un seksuālās drošības jautājumus.
Veselības ministrijas rokās ir arī iespējas nodrošināt, ka pusaudžiem un jauniešiem ir pieejami garīgās veselības speciālisti – psihologi un konsultanti gan skolās, gan ārpus tām. Lielā mērā tas nozīmē ar pusaudžiem un jauniešiem veicināt izpratni par sociālo mediju ietekmi uz garīgo veselību un apmācīt jauniešus kritiski izvērtēt sociālo mediju saturu.
Kaut Latvijā pieredze ar kampaņām veselības jomā ir gauži slikta (lai atceramies Pavļuta plakātus ar “Lagzdiņa sveicienu dienesta biedram”), Pasaules Veselības organizācija iesaka izglītošanu veikt kā informatīvas kampaņas, lai novērstu smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, uzsverot riskus un sekas.
Visas valdības uzdevums ir cīnīties pret bērnu un jauniešu mazkustību un aptaukošanās epidēmiju. Nav valstiski svarīgāka uzdevuma kā nodrošināt katram bērnam vismaz stundu ilgas fiziskas aktivitātes katru dienu, Latvijas gadījumā – vismaz vienu reizi nedēļā – peldēšanas apmācību. Tas nozīmē veidot un atbalstīt sporta un aktīvā dzīvesveida programmas, kas ir pieejamas un pievilcīgas jauniešiem – organizēt sporta nodarbības skolā un brīvā laika fiziskās aktivitātes ārpus skolas.
Vienlaikus valsts uzdevums ir veicināt veselīga uztura pieejamību skolās, kā arī sabiedriskajās ēdināšanas vietās. Skolā audzēkņi būtu vairāk jāizglīto par uztura nozīmi.
Vēl viens atgādinājums – arī pusaudžiem un jauniešiem ir nepieciešama veselības aprūpe. Kaut kopumā šī aprūpe Latvijā ir gauži laba, rēķinot proporcionāli mazajam finansiālajam ieguldījumam, būtu vēlams papildināt aktivitātes šajā jomā divos virzienos: nodrošināt piekļuvi ārstēšanai un atbalsta grupām jauniešiem, kuri cīnās ar atkarībām, nodrošinot bezmaksas vai subsidētu aprūpi; veicināt piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un informācijai par seksuāli transmisīvo slimību profilaksi.
Patiesībā dažas, itin lētas intervences kopā var veidot spēcīgu pamatu pusaudžu un jauniešu veselības uzlabošanai, veicinot veselīga dzīvesveida paradumus un nodrošinot atbalstu jauniešiem šajā kritiskajā (12–24 gadi) attīstības posmā.
