Pēteris Apinis. Par piesārņota gaisa un smēķēšanas ietekmi uz diabēta attīstību un diabēta komplikācijām
16
Pēteris Apinis, ārsts
Profesoru Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves-Taluta šķērsgriezuma pētījumi par Latvijas iedzivotāju paradumiem un sirds slimību riska faktoriem ir fantastisks materiāls, kurā var smelties atziņas – kāpēc Latvijā vēl joprojām cilvēki nerūpējas par savu veselību, bet tieši otrādi – to apzināti vai neapzināti bendē nost. Kopā ar profesoru Andreju Ērgli caurskatījām riska faktoru esamību, saistībā ar izglītības līmeni, un matemātiski skaitļojot pārliecinoši sanāca – cilvēki ar augstāko izglītību Latvijā mazāk smēķē, vairāk sporto, mazāk aptaukojas, vairāk pievērš uzmanību asinsspiediena svārstībām un holesterīna skaitļiem nekā iedzīvotāji ar zemāko vai nepabeigto vidējo izglītību.
Rezultātā – Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību dzīvo 8–12 gadus ilgāk nekā cilvēki ar zemāku izglītību. Skaitļi neapšaubāmi skaidri parāda – Latvijas veselības ministrija nemāk mācīt veselības paradumus iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni. Bet fakts, ka jaunāku iedzīvotāju veselības pratība ir zemāka par vecāka gadagājuma iedzīvotāju veselības pratību liecina tikai par to, ka veselības mācības izņemšana no skolu programmām un pseidomācīšana „iekļaujošajā izglītībā” ir katastrofa Latvijas bērnu veselības pratībai un Latvijas iedzīvotāju sabiedrības veselībai.
Es tiešām nezinu kā mācīt pieaugušus cilvēkus un izglītot viņus rūpēs par savu veselību. Portālos ir gana daudz ārstu pamācību, bet tās nereti saplūst ar uzturbagātinātāju reklāmām, kā arī dažādu kosmētisku un ārstniecisku metožu biznesu. Informācija tiek sniegta par nenozīmīgiem Covid–19 gadījumiem un putnu gripas izplatību lielajiem ķīriem Jēkabpilī, bet gandrīz nemaz netiek stāstīts par to, ka katram divdesmitajam Latvijas iedzīvotājam ir diabēts, bet kopā ar prediabēta stadijām – katram desmitajam. Un vēl – katru dienu Latvijā vairāk nekā 20 cilvēku pāragri nomirst smēķēšana dēļ, bet Latvijas valdība un Saeima smēķēšanas ierobežošanā veic tikai kosmētiskus likumdošanas labojumus, kā arī – atvērtām mutēm klausās cigarešu un elektronisko iekārtu izplatītāju stāstos un argumentos. Šie argumenti paģēr peļņu tabakas industrijai un pāragru nāvi smēķētājiem un pasīvajiem smēķētājiem.
Lai vai kā – nolēmu uzrakstīt par 2. tipa cukura diabētu, kurš bendē asinsvadus, izraisa sirds mazspēju, infarktu, nieru darbības traucējumus, polineiropātijas, aklumu un citas problēmas, un to saistību ar planētas piesārņojumu, sliktu gaisu un smēķēšanu. Ar cerību, ka šīs rindas kāds izlasīs, un tam, kas izlasīs, šīs rindas liks aizdomāties – kā sargāt sevi un līdzcilvēkus.
Klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums un diabēts
Šo rindu autors strikti aizstāv Rīgas domes centienus samazināt automašīnu skaitu pilsētas centrā, jo tieši auto izplūdes gāzes ir viens no lielākajiem diabēta un imunoloģisko slimību izraisītājiem. Uzstādījums – globāli samazināt siltumnīcas gāzes, samazināt klimata izmaiņas – arī nozīmē rūpes par cilvēku veselību.
Globālā temperatūras paaugstināšanās ir izraisījusi daudzas negatīvas sekas visā pasaulē, un viena no tām ir ietekme uz veselību. Visneaizsargātākie klimata pārmaiņu upuri ir diabēta slimnieki.
Karstuma viļņi un gaisa piesārņojums var radīt smagas sekas diabēta slimniekiem. Apkārtējās vides temperatūras paaugstināšanās palielina glikozes līmeņa traucējumus tiem, kuri lieto glikozes līmeni pazeminošus medikamentus, īpaši pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem un kam ir sirds un asinsvadu blakusslimības. Gaisa piesārņojums palielina insulīna rezistences risku un diabēta attīstību. Tiek lēsts, ka gandrīz piektdaļa no globālā 2. tipa diabēta sloga ir potenciāli saistīta ar gaisa piesārņojumu, ko rada smalko daļiņu klātbūtne (šovaar šīs daļiņas ļoti lielā mērā radīja meža ugunsgrēki; Krievijas un Ukrainas mežu ugunsgrēku dūmi, kaut arī neredzami – ir mūsu elpojamajā gaisā. Arī karadarbība ir milzīgs globālā gaisa piesārņotājs).
Par Covid–19 ietekmi uz veselību visvairāk bija jāsatraucas diabēta slimniekiem. Pandēmijas laikā Zviedrijā neveica nekādus ierobežojumuus sporta nodarbībām un praktiski nekādus ierobežojumus uzņēmējdarbībai, bet ļoti paplašināja rūpes par diabēta un citu hronisku slimību pacientiem. Rezultātā mirstība Zviedrijā no Covid–19 bija daudzkārt mazāka nekā Latvijā. Kopumā Covid–19 pieredze ļāva mums izdarīt daudzus secinājumus, bet viens no tiem skan – klimata pārmaiņas būtiski ietekmē diabēta slimniekus, jo palielina infekcijas slimību pārnešanuu. Vairāk nekā 58 % vīrusu, baktēriju un sēnīšu infekciju pasliktinās klimata pārmaiņu ietekmē.
Gaisa piesārņojums ir viens no lielākajiem vides riskiem veselībai. Samazinot gaisa piesārņojuma līmeni, gan Latvija kopumā, gan Rīga var samazināt insulta, sirds slimību, plaušu vēža, kā arī – gan hronisku, gan akūtu elpceļu slimību (piemēram, astmas) radīto slimību slogu.
Globāli apkārtējā gaisa piesārņojuma un mājsaimniecību gaisa piesārņojuma kopējā ietekme ir saistīta ar 6,7 miljoniem priekšlaicīgu nāves gadījumu gadā, šo mirstību visvairāk izraisa smalko cieto daļiņu iedarbība, kas izraisa diabētu, sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas slimības, kā arī vēzi
Tiesa, 89 % no šiem priekšlaicīgas nāves gadījumiem notiek valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, visvairāk Dienvidaustrumāzijā.
Tiek pamatoti uzskatīts, ka piesārņots gaiss ir otrs lielākais neinfekcijas slimību riska faktors pēc smēķēšanas.
Lielākā daļa āra gaisa piesārņojuma avotu ir ārpus indivīdu kontroles, un tas prasa saskaņotu rīcību no valsts, pašvaldību līmeņa politikas veidotājiem enerģētikā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā, pilsētu plānošanā un lauksaimniecībā. Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi virkni ieteikumu valstu valdībām, kā šajās jomās rūpēties par gaisa tīrību, un es ar lielu prieku šos priekšlikumus nosūtīšu jaunās valdības ministriem. Tīri teorētiski – kad mēs runājam par gaisa piesārņojumu, ar to mēs saprotam galvenokārt piecus rādītājus (atsvaidzināsim pamatskolas ķīmijas stundas saturu).
Pirmais. Cietās daļiņas ir izplatītākais gaisa piesārņojuma rādītājs. Ir pārliecinoši pierādījumi par ccieto daļiņu negatīvo ietekmi uz veselību. Cieto daļiņu galvenās sastāvdaļas ir sulfāti, nitrāti, amonjaks, nātrija hlorīds, melnais ogleklis, minerālputekļi un ūdens.
Otrais. Oglekļa monoksīds ir bezkrāsaina (arī bez smaržas un garšas) toksiska gāze, kas rodas, nepilnīgi sadegot oglekļveida kurināmajam, piemēram, koksnei, benzīnam, kokoglēm, dabasgāzei un petrolejai.
Trešais. Ozons pie zemes (to nevajadzētu jaukt ar ozona slāni atmosfēras augšējos slāņos) ir viena no galvenajām fotoķīmiskā smoga sastāvdaļām, un tas veidojas saules gaismas ietekmē.
Ceturtais. Slāpekļa dioksīds ir gāze, kas parasti izdalās, sadedzinot kurināmo transporta un rūpniecības nozarēs.
Piektais. Sēra dioksīds ir bezkrāsaina gāze ar asu smaržu. Tā rodas, sadedzinot fosilo kurināmo (akmeņogles un naftu) un kausējot sēra saturošas minerālu rūdas.
Pasaules Veselības organizācijas globālās gaisa kvalitātes pamatnostādnes piedāvā globālas vadlīnijas par robežvērtībām un ierobežojumiem attiecībā uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem, kas rada risku veselībai. Pasaules Veselības asamblejā 2015. gadā tika apstiprināta rezolūcija “Veselība un vide: gaisa piesārņojuma ietekmes uz veselību risināšana”, ko nākamajā gadā papildināja rīcības plāns. Latvijas valsts līmenī tas attiecas uz
zināšanām un pierādījumiem, institucionālām spējām un tehnisko atbalstu, vadību un koordināciju.
Pieārņots gaiss ir ļoti nozīmīga problēma, jo tas nozīmē visu laiku ieelpot cietās daļiņas, sulfātus, nitrātus, amonjaku, nātrija hlorīdu, melno oglekli, minerālputekļus, sēra dioksīdu, oglekļa monoksīdu utt. Un tomēr – smēķētājs vienā minūtē pamanās visu šo kokteili ieelpot tūkstoškārt lielākā apjomā, pie kam – daudz plašākā kaitīgu ķīmisko vielu kokteilī. Bīstamākais veids – kā postīt savu veselību un iegūt 2. tipa cukura diabētu – tomēr ir smēķēšana.
Smēķēšana un diabēts
Statistika liecina, ka cilvēkam, kas smēķē cigaretes, ir par 30-40 % lielāka iespēja saslimt ar 2. tipa diabētu nekā cilvēkiem, kuri nesmēķē. Jo vairāk cigarešu cilvēks smēķē, jo lielāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu. Cigarešu sastāvā esošās ķīmiskās vielas bojā organisma šūnas un traucē to normālu darbību, izraisot iekaisumu visā organismā.
Bez tam cigaretēs esošais nikotīns izmaina šūnas tā, ka tās nereaģē uz insulīnu – hormonu, kas palīdz asins glikozei iekļūt šūnā. Tā rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs – vienkāršoti – smēķēšanas izraisītais pastiprinātais iekaisums organismā padarat insulīnu mazāk efektīvu.
Vēl bīstamāka ir diabēta slimnieku smēķēšna. Smēķēšana diabēta pacientiem rada nopietnas veselības problēmas un komplikācijas, visbiežāk – sirds un nieru slimības. Smēķēšana pasliktina asins plūsmu kājās un pēdās, kas parasti diabēta pacientiem izraisa infekcijas, čūlas, un ir iemesls kājas amputācijai (1000 kāju amputāciju gadā Latvijā – gandrīz visas pacientiem ar kombināciju – smēķēšana + diabēts). Vēl viens risks smēķējošo diabēta pacientu veselībai ir retinopātija (acu slimība, kas var izraisīt aklumu) un perifērā neiropātija (roku un kāju nervu bojājumi, kas izraisa nejutīgumu, sāpes, vājumu un koordinācijas traucējumus).
Smēķēšanas izplatība Latvijā ir nesamērīgi augsta hronisku pacientu vidū, tai skaitā diabēta pacientu vidū. Tas liecina, galvenokārt, par to, ka mēs joprojām slikti motivējam smēķēšanu atmest, kā arī valstiski neatbalstām smēķēšanas atmešanu ar zāļlīdzekļiem, kas šo atmešanu atvieglo. Moderni pasaulē šobrīd ir smēķēšanu uzskatīt par atkarības slimību, kuras ārstēšanai (atmešanai) lietojami gan nikotīna aizstājējpreparāti (gumijas, plāksteri un pastilas), gan antidepresanti.
Savus pacientus es aicinu nepadodieties un nebūt pārlieku bargiem pret sevi, ja pat viņiem neizdodas atmest smēķēšanu ar pirmo reizi. Pat īslaicīga smēķēšanas atmešana organismam ļauj sākt labot smēķēšanas radītos bojājumus. Toksiskais oglekļa monoksīds asinīs 12 stundu laikā bez smēķēšanas samazinās līdz normālam līmenim; un gada laikā sirds slimību risks ir uz pusi mazāks nekā pašreizējiem smēķētājiem. Tas ir ļoti svarīgi, (atkārtošos!) jo cilvēkiem ar diabētu ir lielāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā cilvēkiem, kuriem nav diabēta, un smēķēšana šo risku daudzkārt palielina.
Šī raksta mērķis nebija baidīt ar smēķēšanas postu. Tas bija aicinājums rūpēties par savu veselību arī tad, kad viss jau darīts, lai veselību ar smēķēšanu sagrautu. Svaigs gaiss mežā un smēķēšanas atmešana (nekautrējoties izmantot ārsta un medikamentu palīdzību) ir solis uz garāku un kvalitatīvāku dzīvi. Joprojām nezinu neko veselīgāku par orientēšanās sportu (www.magnets.lv), kad katrs svaigā gaisā var atrast savai fiziskajai sagatavotībai piemērotu distanci.
