Pēteris Apinis: Par kovidu kā par mīļo aizgājēju – labu vai neko
89
Nē, SARS-Cov-2 nekur nav pazudis. Vēl vismaz nedēļu saslimstība ar omikrona paveidu būs ļoti liela, un arī turpmāk kovids kā endēmiska slimība būs sastopama uz mūsu planētas.
Pasaules medicīnas literatūrā valda piesardzīgs optimisms dēļ omikrona augstās infekciozitātes (pārslimos planētas iedzīvotāju liela daļa – gan vakcinētie, gan nevakcinētie, veidosies stabilāka imunitāte), slimība vairs nenesīs „nāves pļauju”, taču arī omikrons ievērojami saīsinās vecāka gadagājuma hronisku slimnieku dzīvildzi.
Kovids pazūd no politiskās un informatīvās telpas. Portālu augšdaļā olimpiskie apļi un tanku manevri abpus Ukrainas robežai. Pasaules informācijas kanālos iespējamie kari un iespējamās revolūcijas izlauzušās priekšplānā.
Ar nepacietību gaidām atgriežoties Grētu Tūnbergu. Rodas iespaids, ka pasaules politikas virzītājiem kovids ir apnicis. Bagātākie kļuvuši bagātāki, nabagie – nabagāki, notikusi pasaules ekonomikas pārbīde un līdzekļu pārsadale. Atrautas vaļā inflācijas slūžas, valstīm ārējie aizņēmumi būs dārgi.
2020. gada maijā, kad valdīja klusums, mājsēde, bet vēl nebija masku un vakcīnu, pamanījos uzrakstīt prognozi kovida pandēmijai, kurā bija šādi punkti:
• inflācija;
• tirgus pārsadale;
• centrālo budžetu un valsts lomas pieaugums;
• Eiropas Savienības likumdošanas prioritizācija pār mūsējo;
• milzīga demogrāfiska bedre;
• sabiedrības nabadzīgāko slāņu un vidusslāņu pirktspējas ievērojama krišanās, kas atstās iespaidu uz iespējām saņemt maksas veselības pakalpojumus;
• pensionēšanās vecuma celšanās.
Neskaitot pēdējo punktu, pārējais ir daudzmaz īstenojies. Toties pensionāriem pandēmija ir atnesusi inflāciju tieši pārtikas, siltumenerģijas, sadzīves pakalpojumu jomā, kas nozīmē reālu pensijas pirktspējas krišanos. Latvijas ārējais parāds ir dramatiski pieaudzis, bet aizņemšanās ārējos tirgos kļūst arvien dārgāka, tātad Kariņa radītā valsts parāda apkalpošana nākamajām paaudzēm būs ļoti dārgs pasākums.
Paraugoties uz Latviju no pasaules perspektīvas, var redzēt, ka attīstīto valstu ekonomikas sacenšas pandēmijas ierobežojumu atcelšanā. Ļaudis neuzticas ierobežojumiem, tos ievēro ļoti formāli; daudzkārt (mēnešiem) lieto vienreizējo masku un arī – neapsedzot degunu, krogi pildās, ballītes svin. Sertifikāts kļuvis par parodiju, jo nav iespējams fiksēt saslimšanas faktu – līdz laboratorijas izmeklējumam jāgaida četras piecas dienas, kad vīrusu vairs nevar atrast, ģimenes ārsts drīkst izrakstīt darba nespējas lapu ar Covid–19 diagnozi, pamatojoties uz paštestu, bet sertifikātā slimība neparādās. Statistikas datiem par Covid–19 nevar ticēt, jo statistika ataino tikai laboratoriju veiktspēju.
Mēs labi zinām, ka pirmreizēja vakcinācija ir daudzkārt nozīmīgāka par balstvakcināciju, bet Ministru prezidents un Veselības ministrs rūpējas tikai par balstvakcināciju un ir pārtraukuši domāt par to Latvijas vecāka gadagājuma iedzīvotāju (± 20%) vakcināciju, kas vēl nav vakcinējušies vispār.
Pasaulē nav salīdzinošu pētījumu, kas objektīvi salīdzinātu dažādas vakcīnas, taču Latvijas informatīvajā telpā valda BioNTech/Pfizer un Modernaslavinājums pār AstraZeneca un Jennsen/Johnson&Johnson vakcīnām. Kamēr nav pierādīts pretējais, Latvijas oficioziem būtu vēlams uzskatīt, ka visas vakcīnas ir efektīvas. Mani tieši pretēji satrauc BioNTech/Pfizer paziņojumi par ilgāku derīguma termiņu, vieglākiem glabāšanas un loģistikas noteikumiem – rodas iespaids, ka biznesa intereses pāraug medicīnisko piesardzību.
Pēc nepārbaudītiem (un nepārbaudāmiem, jo lāga šos skaitļus nezin pat Veselības ministrija) datiem Latvijā atvestas un neizlietotas vai vēl pasūtītas ir 4.5 miljoni vakcīnas. Jebkurā gadījumā tas ir daudz par daudz, jo cilvēku vēlme vakcinēties jau martā kļūs ļoti mizerabla, pat, ja Kariņš un Pavļuts saglabās sertifikātus un tikai tādus, kuros ik pēc 6 vai 9 mēnešiem būs paredzēta balstvakcinācija.
Ar interesi skatīsimies, kādām valstīm un kādās porcijās Latvija vakcīnas dāvās, jo šīs vakcīnas tiešām var nodot tālāk tikai ar Ministru kabineta lēmumu, pie kam – grūti noslepenojamu. Katrā gadījumā – ja Ilze Viņķele piestaigā uz prokuratūru par novēlotu vakcīnu iepirkumu, tad agri vai vēlu Danielam Pavļutam nāksies piestaigāt uz šo pašu institūciju par pārmērīgiem iepirkumiem un naudas šķērdēšanu.
Bet atgriezīsimies pie mūsu dārgā aizgājēja SARS–CoV-2. Divi gadi pandēmijas paskrējuši vēja spārniem. Meijo klīnika šos divus gadus nosaukusi par pasaules lielāko mazkustības pandēmiju, norādot uz diabēta, hipertonijas, hiperholesterinēmijas pieaugumu.
Vairāki ievērojami psihiatri nosaukuši šo pandēmiju par spriedzes un depresijas pandēmiju, kas visvairāk iespaidu atstās uz bērniem un pusaudžiem. Vēl šo pandēmiju varētu nodēvēt par atkarību pandēmiju. Latvijā pieaudzis smēķētāju skaits, bet ļoti nozīmīgi – alkohola patēriņš un narkotisko vielu lietošana. Atcerēsimies – Kariņa valdība pandēmijas laikā atrada iespējas ierobežot jebkuru citu uzņēmējdarbību, izņemot alkohola un tabakas tirdzniecību.
Paliks nezināms, kāpēc ne tikai Latvijā, bet arī lielā daļā ekonomiski attīstīto valstu tika vērība pievērsta tikai maskām, diviem metriem un vakcinācijai, bet par tabu kļuva savas veselības veicināšanas un hronisko slimību ārstēšanas tēmas.
Re:čekistiun meinstrīma mediji kā Ministru kabineta rupors apkaroja un kā melīgus atzina jebkādus centienus aicināt cilvēkus rūpēties par savu mikrobiomu, savu holesterīna līmeni, savu asinsspiedienu. Dubļu spaiņi tika gāzti uz ārstiem, kas ieteica lietot prebiotikas, probiotikas, nodarboties ar sportu. Šobrīd ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Covid–19 mirstība galvenokārt attiecās uz cilvēkiem ar lieko svaru un mazkustību, dislipidēmiju un hipertoniju.
Kovids bija matemātikas uzdevums ar daudziem nezināmajiem, un nezināmos visvairāk ieviesa politiķi un viņiem pietuvinātie žurnālisti. Šodien kovids mums piedāvā jaunu matemātikas vingrinājumu, kuru Reiram un Pavļutam nāksies atrisināt.
Lieta tāda, ka līdz ar ārkārtas stāvokļa atcelšanu, ierobežojumu atcelšanu, nāksies atcelt arī piemaksas visiem, kas tās saņēmušas pandēmijas laikā. Pirmkārt, tas attiecas uz intensīvās terapijas, Covid–19 nodaļu un NMPD mediķiem, ģimenes ārstiem, kas visi jau ir pieraduši pie šīs piemaksas kā pie lielākas algas. Martā daudzi mediķi savā bankas kontā ieraudzīs 2019. gada algu ar aptuveni 5% pieaugumu, nevis pandēmijas 100% pielikumu.
Samazināsies ienākumi virknei ļaužu, kas bija pamanījušies gan valdības dienestos, gan privāti savus ienākumus balstīt uz pandēmijas apstākļiem. Iespējams, ka Kariņa un Pavļuta centieni atlikt ierobežojumu atcelšanu ir saistīti tikai un vienīgi ar neziņu – kā rīkoties tālāk.
Saeimai un Ministru kabinetam no attālinātas darbības imitācijas nāksies ķerties pie iekavētiem darbiem. Pret kovidu nāksies izturēties kā pret jebkuru vīrusa infekciju bez nejēdzīgiem kontaktpersonu ierobežojumiem, toties ar centieniem celt visas nācijas veselības stāvokli – nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, atmest smēķēšanu un alkohola lietošanu, lietot daudz maz veselīgu uzturu, regulāri noteikt cukura un dislipidēmijas skaitļus, mērīt asinsspiedienu, regulāri apmeklēt ginekologu, urologu, acu ārstu utt.
