Pēteris Apinis: Par gripas atgriešanos, Covid-19 un nākotnes universālām vakcinācijām
30
Gada laikā, kopš valdība, prese, sociālie tīkli un pat ļaudis veikalā diskutē tikai un vienīgi par koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīto Covid–19 pandēmiju, esam piemirsuši par gripu. Un patiesi – gripas šobrīd pasaulē nav, bet tā nekur nav pazudusi, un atgriezīsies tiklīdz ar vakcīnām izdosies limitēt koronavīrusu. Atgriezīsies agresīvākā formā nekā aizgāja. Kāpēc? Centīšos izskaidrot. Bet beigās pastāstīšu, kāpēc esmu optimistisks par to, ka gada laikā taps universāla gripas vakcīna.
Sezonālā gripa ir akūta, stipri lipīga gripas vīrusa ierosināta elpceļu slimība, kas izplatās ar aerosolu starpniecību un izpaužas ar temperatūru un dažādiem simptomiem – sākot no viegla noguruma līdz elpošanas mazspējai un pat nāvei. Saslimšana ar gripu saistās ar ievērojamu zaudēto darba dienu skaitu, cilvēku ciešanām un paaugstinātu mirstību.
Patiesībā jau katru gadu gripas epidēmijas laikā mirstība no tiešas vai netiešas gripas vīrusa darbības vecāka gadagājuma un slimu cilvēku grupā ir lielāka nekā šobrīd –, koronavīrusam plosoties. Tikai parasti gripas epidēmijas laikā par nāves cēloņiem tiek uzskatīta sirds mazspēja, asinsrites katastrofa sirdī vai smadzenēs, onkoloģiska slimība, bet tagad – koronavīrusa laikā – visi mirušie ar smagu slimību un vienlaikus vīrusa slimību tiek pieskaitīti par Covid–19 pacientiem.
Un šeit neliela atkāpe – šobrīd vēl ne es, ne kāds cits nevar lāga izteikties par Covid–19 nāves statistiku, jo operatīvā informācija par iespējamo Covid–19 izraisīto nāves gadījumu (gūta epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā) vienmēr atšķiras no informācijas oficiālajā statistikā, jo atšķiras datu avoti.
Dati oficiālajai statikai par nāves cēloņiem tiek gūtu no pilnīgi cita datu avota – reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz SPKC „Medicīniskās apliecības par nāves cēloni”, kurās pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot vienotu interpretāciju un nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu, kā arī nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību.
Atšķirībā no operatīvās informācijas, kura pieejama par iepriekšējo dienu, oficiālā statistika par nāves cēloņiem par iepriekšējo gadu ir pieejama no katra nākamā gada 1. jūlija. Tādēļ parasti es nelasu portālu ziņas, kas sākas ar vārdiem „vakar no Covid–19 nomiruši…”, jo tam nav tiešas korelācijas ar statistiku.
GRIPA IR ĻOTI NOPIETNA SLIMĪBA
Tātad– gripa ir ļoti nopietna infekcijas slimība, un cilvēki mirst arī tieši no gripas.
Pēc PVO datiem katru gadu no gripas un ar tām saistītām komplikācijām mirst ceturtdaļmiljons vai pat pusmiljons cilvēku visā pasaulē, taču smagi šo slimību pārslimo vismaz 5 miljoni. Tropu reģionos gripas sezona ilgst visu gadu. Ziemeļu puslodē gripas sezona tipiski sākas rudenī, sasniedzot pīķi februāra vidū, bet beidzas vēlā pavasarī. Gripas epidēmijas ilgumu un slimības smagumu nosaka iesaistītā vīrusa apakštips.
Ārstus parasti satrauc gripas vīrusa A un B tips (ir arī C un D). A gripas vīrusi spēj ierosināt epidēmijas un pandēmijas. A tipa vīrusiem saimnieki var būt ne tikai cilvēki, bet arī dažādas dzīvnieku (cūkas, zirgi, delfīni, vaļi) un putnu sugas, (arī mājputni – vistas, pīles, tītari utt.).
A tips ir ļoti mainīgs. B tips ierosina nelielas epidēmijas ar klīniski vieglākām formām. Ar B gripu slimo galvenokārt cilvēki, bet vīrusa mainība nav tik izteikta.
Gripas vīruss pieder pie saliktajiem jeb apvalka vīrusiem, bet tā genomu veido 8 (-) vienpavediena RNS fragmenti (A tipam). Vīrusa daļiņas diametrs ir aptuveni 100 nm, bet pavedienformām garums var sasniegt pat 300 nm. Katru gadu, sākoties gripas epidēmijai, ļaudīm tiek atkārtots vēstures skatījums uz 1918.–1920. gada spāņu gripas pandēmiju.
GRIPAS TESTĒŠANA ŠOGAD NOTIEK, GRIPAS PRAKTISKI NAV
Vēl 2020. gada rudenī lasīju pasaules ietekmīgāko virusologu rakstus, un valdīja noskaņa, ka arī šoziem gripa būs, ka jāuzmanās no dubultinfekcijas – gripas un Covid–19 vīrusu infekcijām konkrētam pacientam vienlaikus. Viens no autoriem, kas vēl rudenī bija simtprocentīgi pārliecināts par to, ka šogad būs normāla gripas sezona, bija Rečestras Meijo klīnikas virusoloģijas laboratorijas direktors Mats Bainaikers (Matthew J. Binnicker), un viņš bija viens no tām autoritātēm, kurās es ieklausījos un arī biju itin pārliecināts par gaidāmo šīsziemas gripu.
Mats Bainaikers no pērnā gada 1. decembra Ročestras Meijo klīnikā sāka testēt visus pacientus, kam bija elpceļu simptomi, pie kam testēt ne tikai uz SARS-CoV-2 vīrusu, bet arī uz gripas vīrusu. Šo dažu mēnešu laikā klīnikā tūkstošiem testu bija pozitīvi attiecībā uz koronavīrusu, bet no vairāk nekā 20000 gripas testu neviens nav bijis pozitīvs.
Vel kāda mana autoritāte ir Filadelfijas Meijo klīnikas mikrobioloģijas klīnikas direktore Erina Grāfa (Erin H. Graf). Viņas klīnikā no novembra līdz janvārim veikti 7000 gripas testi, no kuriem viens bijis pozitīvs. Tajā pašā laikā no 40 000 koronavīrusa testiem, pozitīvu rezultātu ir aptuveni 6000. Tieši Erina Grāfa ir globālā autoritāte, kas šobrīd publiski saista gripas vīrusa neesamību ar koronavīrusa plosīšanos, un šo vīrusu simbiozi sauc par ērmīgu.
Meijo klīnika nebūt nav vienīgā, kas meklē gripas vīrusu. Kopš novembra līdz janvārim ASV bija veikti 800 000 testi uz gripu elpceļu slimniekiem, un tikai 0.2% bijuši pozitīvi – tas ir gandrīz 100 reižu mazāk nekā līdzīgā situācijā un laikā pērn.
ASV gripas izplatība gadu no gada tiek attainota uz speciālas kartes. Pērn, kad gripas testu pozitīvie rādītāji elceļu slimniekiem bija 25% vai pat 30%, karte viscaur bija oranža vai sarkana, un šīs krāsas norādīja galvenokārt uz gripas vīrusa nevienmērīgo izplatīšanos. Tagad šīs kartes ir pilnībā ir zaļas, kas norāda uz zemu vai minimālu gripas aktivitāti.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcasLatvijas Infektoloģijas centra laboratorijā, kas ir pilda gripas references laboratorija Latvijā, uz elpceļu vīrusiem, t.sk. uz gripas vīrusiem, kopš 2020. gada septembra beigām izmeklēti vairāk nekā 1200 pacientu klīniskie paraugi. Nevienā no paraugiem gripas vīrusu klātbūtne nav apstiprināta. Uz gripas vīrusiem tiek izmeklēti galvenokārt stacionētie pacienti ar smagas akūtas respiratoras infekcijas simptomiem.
Arī citu elpceļu vīrusu izplatība šajā sezonā ir ievērojami mazāka. Kopējais pozitīvo paraugu skaits uz elpceļu vīrusiem veido 8,6%, kas ir ievērojami mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējām akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimstības pacēluma sezonām (33 līdz 66%). Pozitīvo paraugu daudzums uz elpceļu vīrusiem nekādā mērā nav saistīts ar viltus negatīvajiem vai viltus pozitīvajiem testu rezultātiem uz SARS-CoV-2, jo elpceļu izraisītāju klātbūtni nosaka, veicot pilnīgi atsevišķu paraugu testus.
Šī ziema ir un acīmredzot arī pavasaris būs visklusākā gripas sezona, kopš mēs gripu daudzmaz pazīstam un monitorējam, proti no 19. gadsimta beigām (tiesa, par gripas gadaskaitļiem mēs uzskatām 1901. gadu, kad no mājputniem tika izolēts putnu mēra ierosinātājs, kā arī 1933. gadu, kad Apvienotajā Karalistē Patriks Leidlovs (Patrick Laidlaw)izolēja gripas vīrusu no cilvēka).
Mazāk gripas gadījumu nozīmē mazāku nāves gadījumu skaitu, mazāku aizņemto slimnīcu gultu skaitu, un tā ir laba ziņa valstij, kas atrodas koronavīrusa tvērienā. Patiesībā jau Veselības ministram nevajadzētu katru dienu sērīgā žēlabu balsī televizorā stāstīt, cik daudz saslimuši ar koronavīrusu, bet optimistiskā smaidā paziņot – „gripas nav, no gripas cilvēki šogad nemirst”.
GRIPAS NEESAMĪBA RAISA BAŽAS
Jā, tiešām – vismaz man gripas neesamība rada bažas. Bez gripas saslimšanas gadījumiem zinātniekiem navbūtisku datu lai izstrādātu vakcīnas un prognozētu nākamo uzliesmojumu.
Gripas vīrusi nav izmiruši. Kā jau sākumā stāstīju, gripas vīrusi joprojām sastopami putnos un cūkās, kā arī citos lopos un mežazvēros. Lielākais gripas vīrusa avots nākamajām gripas epidēmijām un pandēmijām ir putni. Un nebūt ne meža vai ūdens putni, kā mums mēģina iestāstīt. Meža un ūdens putni lielākoties ietur 2 metru distanci, ļoti reti atrodas telpās (būrītī?) kopā ilgāk par 15 minūtēm.
Zvirbuļvanags varbūt apēd zīlīti ar gripu, un pats saslimst, bet viņš nevar uzšķaudīt dumpim, mednim vai gulbim. Toties cilvēku ierīkotajās putnu fabrikās vistas, tītari un pīles dzīvo gauži saspiesti, pie kam slēgtās telpās ar salīdzinoši sliktu ventilāciju. Lielākajās putnu fabrikās Āzijā vienlaikus kopā dzīvo desmitiem miljonu putnu, un tur iespējas gripas vīrusa mutācijai un izplatībai ir praktiski neierobežotas. Visas PVD akcijas mājas vistu izolēšanai no meža putniem ir fikcija, ja vien PVD mērķis nav aizsargāt baložus un zvirbuļus no mājputniem.
Bet attiecībā pret cilvēkiem gripas vīrusi šobrīd slēpjas, un neviens lāga nezin – kad un kā viņi atgriezīsies.
NOSLĒPUŠIES IR ARĪ CITI ELPCEĻU VĪRUSI – ADENOVĪRUSI, PARAGRIPAS VĪRUSI SINCITIĀLIE VĪRUSI
Interesanti, ka ne tikai gripas vīrusi ir noslēpušies, bet arī citi elpceļu vīrusi – respiratorais sincitiālais vīruss, paragripas vīruss, pat citi koronavīrusi, kas parasti rada drudzi, klepošanu un šņaukāšanos rudenī un ziemā, arī tie ir noslēpušies. Vienīgais vīruss, kam iet labi, kas izplatās, vairojas, rada jaunas mutācijas, ir jaunais koronavīruss SARS-CoV-2.
Publiskajā telpā dominē viedoklis, ka gripas vīrusa izplatības mazināšanā liela nozīme ir krasām uzvedības maiņām, ko koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviesa visā pasaulē. Cilvēki uzvilkuši maskas, distancējušies un nodevušies dažāda līmeņa lokdauniem, kas līdzējis samazināt koronavīrusu, un, iespējams, samazinājuši arī citu elpceļu vīrusu incidenci.
Ceļošanas aizliegumi, kas attur cilvēkus no koronavīrusa nēsāšanas pāri starptautiskām robežām, nogriezuši ceļu arī citu, tai skaitā gripas vīrusa izplatīšanai. Iespējams, šie ceļošanas liegumi pat pārgriezuši ceļu, kas ikgadu bija iemesls gripas pārejai no Ziemeļu puslodes un Dienvidu puslodi un atpakaļ. Darba vietas un uzņēmumi bija slēgti visā pasaulē. Bērni pārstājuši iet skolās un spiesti slēpties mājās.
Tik vienkārši tas nav. Jau pagājušajā vasarā (jūnijs – augusts) izbrīnu raisīja gripas neesamība tieši Dienvidu puslodē– valstīs un pilsētās Dienvidamerikā, Āfrikā un Austrālijā, kur gripa it kā bija, bet ar ar ārkārtīgi zemu gadījumu skaitu. Un, piemēram, tādās megapolēs kā Sanpaulu vai Lagosā runāt par jebkādu lokautu un distancēšanos ir diezgan apšaubāmi.
SKATS UZ GRIPAS VĪRUSU UN KORONAVĪRUSU CAUR FILOZOFISKĀM PĀRDOMĀM PAR VĪRUSU PASAULI KĀ TĀDU
Cilvēks uzskata sevi par radības kroni. Arī vīrusi sevi uzskata par radības kroni. Vīrusu uz zemeslodes ir vairāk gan pēc skaita, gan pēc sugām, gan pēc kopsvara, gan pēc ietekmes uz zemeslodes skābekļa apmaiņu, klimatu, augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Vīrusi uz zemeslodes dzīvo vismaz 4 miljardus gadu ilgāk par cilvēku, un vīrusi šeit dzīvos arī pēc tam, kad cilvēki izmirs vai paši ar ķīmiju, ieročiem un skābekļa pārtēriņu padarīs zemeslodi hordaiņiem (t.sk., zīdītājiem, t.sk., cilvēkiem) neapdzīvojamu. Cilvēkam vīrusus no zemeslodes iznīdēt neizdosies, par pretējo es neesmu tik pārliecināts. Jebkurā gadījumā – ne SARS-CoV-2, ne gripas vīruss neiznīdēs cilvēkus, bet vīrusi laiku pa laikam rada un radīs kādu pandēmiju, kas paretina cilvēku skaitu uz zemeslodes.
Iespējams, ka vīrusi itin apzināti kontrolē cilvēku skaitu uz planētas. Cilvēks ir dievišķa būtne, kas piedzimst un nomirst. Šā gada pētījumi itin skaidri pierāda, ka koronavīruss paātrina galvenokārt tādu cilvēku nāvi, kas ir ar lieku svaru, mazkustīgi, vienlaikus slimo ar vairākām slimībām, kā arī smēķē. Tie, kas čakli lasa profesora Andreja Ērgļa rakstus, saprot, ka arī gripas vīruss paātrina mazkustīgu, smēķējošu, vecāka gadagājuma hronisku slimnieku nāvi.
Vīruss nav mazākais radījums uz zemes. Iespējams, vīrusi uz prioniem (liellopu sūkļveida encefalopātiju jeb Kreicfelda–Jākoba slimību izraisa nervu šūnu sastāvā esošās olbaltumvielas molekulas defekta forma – prions) skatās kā uz sīkbūtnēm, gluži kā mēs skatāmies uz vīrusiem. Bez prioniem ir arī citas par vīrusiem mazākas dzīvības formas, kaut arī grūti tās definēt par dzīvības formām.
Pats vīruss dzīvo tikai svešā šūnā kā obligāts parazīts, bet ārpus šūnas vienkārši eksistē. Spēj eksistēt ļoti ilgi. Ledājos atrasti simts tūkstošu gadu veci vīrusi, kuri to vien gaida kā nonākt kādā dzīvā, piemērotā šūnā un atsākt dzīvot. Vīrusi nedzīvo jebkurā šūnā, viņi ir piemērojušies dzīvot konkrētas sugas vai vairāku sugu šūnās (piemēram, SARS-CoV-2 spēj dzīvot un vairoties ne tikai cilvēka, bet arī ūdeļu un kaķu plaušu epitēlijā, bet gripas vīruss cūku un putnu šūnās, šķiet, jūtas labāk nekā cilvēka epitēlijā).
Vīruss ir dzīvības indikators. Visur, kur ir dzīvība – okeānā, jūrā, augsnē, augos, dzīvniekos, baktērijās, visur atrodami vīrusi. Vīrusi ir iesaistīti skābekļa izdalē un ogļskābās gāzes absorbcijā, jo daļa augu bez vīrusiem vispār nespēj iztikt un bez vīrusu atbalsta ogļskābo gāzi absorbēt nespētu. Katram cilvēkam ir kādi 300 dažādu vīrusu, citam vairāk, citam mazāk.
Par dažiem no vīrusiem, kas cilvēkā mājo, mēs esam informēti, ka tie izraisa slimības – HIV/AIDS, hepatītus, herpes čūlas un jostas rozi, citomegalovīrusa kārpas un noguruma slimību, bet par citiem lāga nezinām neko. Daļa vīrusu izraisa vēzi kā papilomas vīruss, bet citi vīrusi (tas gan ir pieņēmums) šūnām palīdz no vēža izvairīties vai pat sargā no vēža. Katrā ziņā cilvēka DNS un RNS var atrast neticami daudz vīrusu atstātu nukleīnskābju komplektu.
Par vīrusu kā obligāto parazītu jādomā tā – cilvēks vīrusu uzskata par parazītu, bet vīruss cilvēka šūnu uzskata par mājām, dzemdību namu, ēdnīcu un, iespējams, parlamentu, jo šūnā vīrusu sanāk baru bariem. Līdzīgi – cilvēki zemeslodi uzskata par savām mājām, bet, iespējams –, zemeslode cilvēkus – par parazītiem. Gluži tāpat kā cilvēks piesārņo zemeslodi ar visiem iespējamajām ķīmiskajām indēm, spridzina atombumbas vai izrakņā karjerus (bojā zemei ādu), proti, posta savu vienīgo planētu, savas mājas, tieši tāpat arī vīruss laiku pa laikam iznīcina savas mājas – cilvēka šūnu.
Vīrusam nav mērķis šūnu nogalināt kopā ar visu cilvēku, jo pašam tad nebūs, kur dzīvot. Bet dažkārt vīruss savas mājas iznīcina, tāpat kā cilvēki izcērt mežus uz planētas lai pašiem pēc tam nebūtu ko elpot. Šķiet, vīrusi par cilvēku iedabu nav pietiekami labi informēti. Citādi viņi nelīstu elpceļos smēķētājiem, jo, ielienot smēķētāju plaušās, vīrusam ir lielāka iespēja nomirt līdz ar cilvēku – viņa mājām. Vēl sliktāk iet vīrusam, kas nonāk ļoti resna cilvēka epitēlijaudos – mazkustīgam un adipozam cilvēkam ir ļoti slikta prognoze cīņā ar vīrusu par savu kailo dzīvību.
Ārpus šūnas vīruss vienkārši eksistē, bet – kad nonāk uz šūnas apvalka, izveido ceļu, pa kuru nokļūt šūnā, iekļūst šūnā, šūnas kodolā un ribosomās, piespiež šūnu ražot savu RNS, kā arī savas olbaltumvielas. Tad nu šūnā veidojas jauni vīrusi, atrod iespēju tikt no šūnas laukā pa olbaltumvielu ejām šūnapvalkā un cikls var turpināties. Gluži kā cilvēkiem, vīrusa bērns nekad nav identisks savam vecākam. Vīruss vienmēr nedaudz mainās, bet dažkārt pamainās nopietni – un rodas jauna mutācija, un šī mutācija var labāk inficēt cilvēka šūnas.
Neskatoties uz to, ka gripas vīrusi un jaunais koronavīruss pārklājas, proti, inficē galvenokārt elpceļu epitēlijšūnas, šie vīrusi ir bioloģiski atšķirīgi. Koronavīruss, šķiet, vairāk tiek pārnests uz citiemcilvēkiem bez simptomiem, bet vēl vairāk izplatās, ja gadās kāds cilvēks – superizplatītājs. Šķiet, ka koronavīruss labāk un ilgāk noturas gaisā ar mikroskopiskiem pilieniem un aerosoliem, un tālāk šķērso telpu nekā gripas vīruss. Vislabāk koronavīruss un gripas vīruss jūtas neventilētās un nevēdinātās telpās, bet ļoti slikti – jūras krasta vējainajā un jonizētajā gaisā.
Tātad – vīrusi cilvēku uztver kā mājas, taču, šķiet, ka viņi to neuztverkā viesnīcas vai kopmītnes. Kaut kādā mērā dominējošais vīruss stimulē imūnistēmu tā, ka tā kļūst agresīvāka pret citiem vīrusiem un neļauj tiem apmesties „vienā istabā”. Alaž vēlīnā rudenī, kad sākās gripas epidēmija, slimību sarakstā ievērojami samazinās citu elpceļu vīrusu infekcijas.
Tomēr ilgtermiņā šāds spēku līdzsvars ne vienmēr saglabājas. Vīrusi, kas iekārtojas cilvēkā, galu galā var iemācīties labi sadarboties ar kādu citu vīrusu, iespējams, kļūstot par sirsnīgiem istabas biedriem, radot vienlaicīgu infekciju vienam un tam pašam indivīdam, pat ietekmējot vienam otru.
Katrā ziņā katram cilvēkam ir vismaz 300 vīrusu, un tie citi, kas jau mīt cilvēka šūnās, lielā mērā ir vainojami pie svešu vīrusu mutācijām. Mēs varam tikai pieņemt, ka koronavīrusa Lielbritānijas celms B.1.1.7 (pazīstams arī kā 20I/501Y. V1) un Dienvidāfrikas celms B.1.351 radušies, izmainot dažas aminoskābes, proti, pārņemot kādas īpašības kāda cita šūnā mītoša vīrusa ietekmē. Bet iespējams, ka tieši šī informācijas apmaiņa, atsevišķu aminoskābju nomaiņa ir iemesls tam, ka Lielbritānijas celms B.1.1.7 ir lipīgāks, bet Dienvidāfrikas celms B.1.351– izturīgāks pret monoklonālajām antivielām.
Gripa, atšķirībā no koronavīrusa, mums šķiet tik ļoti pierasta, ka bieži netiek diagnosticēta ar speciāliem testiem, bet tikai klīniski – ārstam, secinot, ka pacientam ir iesnas, klepus, temperatūra, vājums, nespēks, drudzis, pie kam tas viss epidēmijas laikā – tiek izdarīts secinājums, ka slimība ir gripa. Pat tipiskos gados daudzi iespējamie gripas gadījumi laboratoriskās analīzēs faktiski netiek apstiprināti.
NĀKAMAIS GRIPAS UZLIESMOJUMS IR NEIZBĒGAMS
Interesanti ir pieņēmumi, ka gripa sāks atdzimt valstīs, kas labāk veiks vakcināciju pret Covid–19. Ja koronavīrusu izdosies limitēt, cilvēku elpceļu epitēlijā varēsatgriezties un plosīties citi vīrusi, un, pirmkārt, jau gripa.
Katru gripas sezonu papildina vēl neinficētu cilvēku skaits, ieskaitot ļoti mazus bērnus, kas, iespējams, nekad nav līdz tam saskārušies ar gripas vīrusiem. Cilvēki, kas līdz tam nav slimojuši vai ilgi pirms tam nav slimojuši ar gripu, kļūst par šīs gripas vīrusa klientiem – slimo smagāk, vīrusu izplata čaklāk.
Raugoties no šāda skatpunkta, vienā vai divos gados, līdz pasaule būs limitējusi koronavīrusu ar vakcīnu palīdzību, būs (divkārt vai trīskārt) palielinājies gan to bērnu skaits, kas ar gripas vīrusu nav slimojuši, gan to cilvēku skaits, kas sen ar gripu nebūs slimojuši un imunitāte būs relatīvi zaudējusi atmiņu – ungripas vīrusam būs iespēja plosīties daudz jaudīdīgāk.
Ļoti labi to apraksta Džordžtaunas universitātes profesore Šveta Bansāla (Shweta Bansal): „Bez ikgadēja atgādinājuma dažucilvēku organismi var aizmirst, kā tas ir – cīnīties ar gripu un pazemina savas aizsardzības spējas. Iedzīvotāju vidū pieaug uzņēmība. Cilvēki bez imunitātes vai ar vai pazeminātu imunitātiir kā degviela gripas ugunsgrēkam. Jo vairāk degvielas ir pieejams, jo vieglāk var notikt uzliesmojums”.
Arī gripa, kas pārsteigs pasauli citugad,nebūs tā pati gripa, kas bija iepriekš. Gripas vīrusi spēj mutēt un mainīt savu genomu segmentus ātri, atvieglojot sev iespēju inficēt visu populāciju gandrīz reizi gadā. Nākamā gripa var būt vājāka vai spēcīgāka, tā var būt pazīstama ar mūsu imūnsistēmu, vai pietiekami sveša, lai radītu smagāku klīnisko gaitu.
Gadsimtu gripa, kas mainījās ikgadu, bija vieglāk paredzama, pateicoties labi strādājošam gripas uzraudzības centru tīklam visā pasaulē. Katru gadu gripas pētnieki visā pasaulēkrāja vīrusu paraugus kaudzēm, mēģinot noteikt visizplatītākos gripas celmus, tostarp jaunas versijas, kas varētu būt parādījušās.
Šobrīd nākamais vīruss nav pat saredzams, un nav pat zināms, kad viņš parādīsies. Manuprāt, neviens nevar ciknecik precīzi prognozēt – kad gripa atgriezīsies. Savukārt gripas prognozes trūkums radīs grūtības, izstrādājot vakcīnu. Parasti divreiz gadā Pasaules Veselības organizācija rīkoja sanāksmes (ar ļoti labu vīnu), kurā tad arī ieteica vakcīnu sastāvdaļas valstīm ziemeļos un dienvidos, pamatojoties uz datiem, kas tika iegūti no globālās gripas uzraudzības. Zinātnieki itin viegli varēja izskaitļot – kasir visproblemātiskākie celmi.
JAUNĀ GRIPAS EPIDĒMIJA NEBŪS KATASTROFA, BET JAUNAS IESPĒJAS VAKCINĀCIJAI
To, ka jaunā gripas epidēmija kļūs par pandēmiju vai katastrofu, visčaklāk apraksta žurnālisti sazvērestības teoriju garā.
Koronavīruss ir sniedzis jaunas iespējas cīņai ar gripu, galvenokārt jau no vakcīnu tehnoloģijām. Piemēram, perspektīvas šķiet mRNS (Messenger RNS) vakcīnas, ko radījušasPfizer-BioNTech un Moderna. Līdz šim gripas vakcīnu izstrāde ilga pusotru gadu. Bet jau seši mēneši būtu gana ilgs laiks vīrusam, kas mutē ļoti strauji. Taču mRNS vakcīnas ir ievērojami ātrāk sagatavojamas – pat dažu nedēļu laikā. Vīrusu daļas šādās vakcīnās var viegli nomainīt. Dažas no jaunajām vakcīnu tehnoloģijām jau tiek pētītas un analizētas attiecībā uz gripu. Atļaušos prognozēt, ka mRNS vakcīnas jau pēc gada būs nevis inficējamas, bet ēdamas (man jau vislabāk patiktu – iesmidzināmas degunā)
Daži gripas profilakses aspekti, visticamāk, mainīsies. Covid–19 gadātika izmēģināti (iespējams, ka lokdauni bija vienkārši eksperiments un pētījums) dažādi sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi. Fiziskā distancēšanās un nepulcēšanās arī gripas gadījumā varētu būt gana efektīva aizsardzība.
Tomēr attiecībā uz gripu pasaulei nebūs uz visiem laikiem jāsaglabā pandēmijas līmeņa modrība. Parādoties gripai, cilvēku populācija varēs atgriezties pie virusoloģiskās aizsardzības. Jādomā, ka pasaule atradīs jaunu līdzsvaru – tādu, kurā katru gadu būs mazāk vīrusu slimību. Mūsu turpmākie soļi varētu palīdzēt gripu ilgstoši samazināt vai ļaut tai atkal ieskrieties mežonīgas pandēmijas formā.
GADA VAI DIVU LAIKĀ PASAULĒ BŪS PIEEJAMAS UNIVERSĀLAS GRIPAS VAKCĪNAS
Universālās vakcīnas nozīmēs – pastāvīgas – tādas, kas nav jāpotē katru gadu un jāpiemeklē katram jaunam gripas vīrusam. Es nedomāju, ka gripas vakcīna būs viena uz mūžu, bet uz vairākiem gadiem gan.
Savu optimismu šajā jomā esmu pārņēmis no Rīgas Stradiņa universitātes docenta, Stradiņa slimnīcas mikrobioloģijas laboratorijas vadītāja Aigara Reiņa.
Pašreizējās sezonas gripas vīrusa vakcīnas satur trīs vai četrus gripas vīrusa celmus, kas aptver tos vīrusus, kas konkrētā brīdī cirkulē cilvēku populācijā. Šie vīrusi ir izvēlēti, pamatojoties uz to filoģenētiskajām atšķirībām A un B gripas vīrusos. Šīs vakcīnas darbojas labi, ja tās ir labi pieskaņotas cirkulējošajiem vīrusu celmiem. Tomēr prognozes attiecībā uz vakcīnas celmu vakcīnas sastāvā var nepiepildīties un tas notiek samērā bieži. Tad vakcīnas nedarbojas tika labi, un vīrusa biežās mainības dēļ cilvēki nemīl gripas vakcīnu un nelabprāt ar to vakcinējas katru gadu. Universālas gripas vīrusa vakcīnas izstrāde, kas varētu pasargāt no visiem gripas vīrusiem, globāli atrodas uzmanības centrā daudziem pētniekiem.
Pašreizējās gripas vīrusa vakcīnas izsauc humorālo imūno atbildi, kas galvenokārt ir vērsta pret vīrusa hemaglutinīna galviņas domēniem un tāpēc imunitāte ir specifiska konkrētam celmam. Hemaglutinīna kājiņas domēns ir vairāk konstants, salīdzinot ar galviņas domēnu.
Viena no universālās gripas vakcīnas stratēģijām balstās uz rekombinantā hemaglutinīna proteīna sintēzi, kam ir tikai kājiņas jeb kātiņa domēns.Otrajā universālās vakcīnas stratēģijā tiek izmantota ģenētiskā tehnoloģija, lai izveidotu vīrusus, kas ekspresē rekombinantus, himēriskus hemaglutinīna proteīnus.
Viena no himēras HA pieejas priekšrocībām ir tā, ka tai ir potenciāls aizsargāties pret jauniem pandēmiskiem gripas vīrusa celmiem, jo šo vakcīnu izveidošanā var izmantot dzīvnieku gripas HA lodveida galvas, līdz ar to imūnsistēma ģenerēs celmam specifiskas antivielas gan pret HA galviņu, gan arī pret konstanto kātiņa domēnu. Nav mans mērķis šeit skaidrot tehnoloģiju, bet pastāstīt, ka vismaz četras universālās gripas vakcīnas atrodas 3. fāzes pētījumos, un tas ir, vismaz ļoti daudzsološi. Šķiet, ka Novavax Nanoflu, GlaxoSmithKline (GSK) vai Medicago, Inc. universālās gripas vakcīnas jau šogad nonāks Eiropas Zāļu aģentūrā caurskatīšanā.
Visā šajā stāstā ir viena ekonomiskas attīstības cerība, kas saucas Vakcīnu rūpnīca, bet patiesībā biotehnoloģiska ražotne Latvijā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs kopā universitātēm un ar esošajām farmācijas ražotnēm ir gatavs radīt gan diagnostiskas metodes, gan modernas vakcīnas.
Un Latvijai ir iespēja kļūt par globālu eksportētāju moderniem medikamentiem (vakcīnām, monoklonālām antivielām) ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Tātad – vakcīnu rūpnīca mums nav vajadzība šai īstermiņa ligai (vairāk valdības un preses radītai psihopandēmijai) ar SARS-CoV-2, bet nākotnes vīrusu radītajiem izaicinājumiem. Un tuvākais izaicinājums, ja vien ar vakcināciju tiks ierobežota Covid–19, būs gripa. Nopietna gripas epidēmija būs pēc gada vai diviem – kariņi, pavļuti un spriņģes varēs klaigāt, bet zinātniekiem būs interesanti.
