Pēteris Apinis: Par azartspēļu ierobežošanu pasaulē, Eiropā un Latvijā, tai skaitā – budžetā plānojot lielākus nodokļus no azartspēlēm
0
2024. gada oktobrī pasaule pamodās un nosauca azartspēles par vienu no lielākajiem apdraudējumiem sabiedrības veselībā.
Pirmkārt, to stingri pateica Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, un kāds pārsteigums – risinājuma meklējumi jau ir nolikti uz topošās Eiroparlamenta Veselības komisijas rakstāmgalda. Komisijas vēl nav, nav zināmi šīs komisijas vadītāji, bet itin labi ir zināma darbakārtība, kurā azartspēles atzītas par eiropiešu veselības apdraudējumu (kopā ar psihiskam slimībām).
Vienlaikus manā elektroniskajā pastkastē iebira Lancet Sabiedrības veselības komisijas (The Lancet ir pasaulē ietekmīgākais un visvairāk lasītais medicīnas žurnāls – patiesībā visu medicīnas specialitāšu zinātnisku žurnālu kopums) ziņojums par azartspēlēm – pētījums un reakcija uz novārtā atstātu, nepietiekami pētītu un arvien pieaugošu sabiedrības veselības apdraudējumu. Azartspēles nav vienkārša brīvā laika pavadīšana, tā ir veselībai kaitīga atkarību izraisoša uzvedība, kas rada slimības un saīsina cilvēka dzīvi.
Ziņojums ir 45 lapaspuses garš, tā radīšanā iesaistīti zinošākie speciālisti no visas pasaules, un mans mērķis ir latviešu valodā saīsinātā formā apkopot globālo viedokli par azartspēļu baiso, kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, kā arī mēģinājumiem šo kaitējumu mazināt. Komisijas ziņojums ir ievads procesam, kas ļaus Pasaules Veselības asamblejai tuvākajos gados pieņemt rezolūciju par azartspēļu ietekmi uz sabiedrības veselību.
Tēze, ko minēja gan Eiropas komisijas prezidente, gan Lancet komisija – azartspēles sabiedrības veselībai kaitē krietni plašāk nekā pieņemts uzskatīt – tās ietekmē ne tikai indivīda veselību un labklājību, bet arī viņa attiecības, ietekmē ģimeni un kopienu, radot iespējamas sekas mūža garumā. Azartspēles padziļina nevienlīdzību veselības jomā.
Pasaules valstu valdības un politiķi, bet īpaši veselības jomas politiskie līderi ir visai labi informēti par milzu kaitējumu, ko sabiedrībai un sabiedrības veselībai nodara azartspēles, taču praktiski neko nedara šī ļaunuma mazināšanai. Azartspēļu kaitējuma mazināšanu kavē daudzu sociālo, komerciālo, juridisko un politisko veselības faktoru mijiedarbība.
Pēc Lancet Sabiedrības veselības komisijas datiem 46.2 % pieaugušo un 17.9 % pusaudžu visā pasaulē pēdējā gada laikā ir piedalījušies azartspēlēs. Lai gan tikai nelielu daļu no cilvēkiem (<4 %) globāli var uzskatīt par problemātiski iesaistītiem azartspēlēs (bet patiesībā tas nozīmē ceturtdaļa miljarda zemeslodes iedzīvotāju), daudz nozīmīgāk ir skatīt azartspēļu ietekmi plašā patēriņa spektrā.
Tiek lēsts, ka 5,5 % sieviešu un 11.9 % vīriešu spēlē azartspēles ar jebkādu risku. Azartspēļu nozarei tā nav epidemioloģiska ainava, bet gan strauji augošs un ļoti ienesīgs tirgus. Komerciālā azartspēļu nozare popularizē savus produktus un aizsargā savas intereses, pieņemot korporatīvo praksi, kuras mērķis ir ne tikai ietekmēt patērētāju uzvedību, bet arī publiskos naratīvus un politiskos procesus, kas saistīti ar regulējumu – ar tendenci koncentrēties uz individuālo atbildību, nevis plašākām politikas izmaiņām.
Šāda prakse nav jauna, to ir izmantojušas arī visas citas kaitīgas nozares (visčaklāk – tabakas industrija, bet mūsdienās – narkotiku, piemēram, marihuānas izplatītāji), taču mūsdienu digitalizētajā, savstarpēji saistītajā un bezrobežu pasaulē tā arvien vairāk apdraud sabiedrības veselību.
Globāli izveidota sarežģīta azartspēļu ekosistēma ar sfērām un iespējām, ko piedāvā digitālā transformācija. Inovatīva digitālā mārketinga izmantošana, kas ļoti precīzi mērķēta uz konkrētu patērētāju, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un lietotāju datus, kā arī sporta un plašsaziņas līdzekļu sponsorēšana veicina un strauji aktivizē azartspēļu paplašināšanos. Robežas starp digitālajām spēlēm un azartspēlēm kļūst neskaidras. Azartspēļu nozarei izmantojot digitālo transformāciju, aktuālāka kļūst nepieciešamība novērst un mazināt ar azartspēlēm saistīto kaitējumu.
Ne tikai Latvijas, bet visas pasaules valdības apzināti nav pievērsušas uzmanību azartspēļu radītajam kaitējumam, iespējams, tas ir pateicoties nodokļiem un ieņēmumiem, ko valstu budžetiem sniedz ienesīgā nozare, bet, iespējams – azartspēļu biznesa atbalsts politiskām partijām vai atsevišķiem ietekmīgiem politiķiem.
Azartspēļu uzplaukums Latvijā visvairāk notika Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības laikā. Covid–19 pandēmijas laikā azartspēļu organizētāji saņēma milzu summas “helikopteru naudas” (vairāk nekā septiņi miljoni eiro) no Latvijas valsts atbalsta grantos no 2020. gada beigām līdz 2022. gada pavasarim. Ne jau kokrūpnieki vai eksportpreču ražotāji, ne jau krodzinieki vai viesnīcnieki no Krišjāņa Kariņa valdības saņēma dāsnāko atbalstu.
Visbrangākā summa — 1,9 miljoni — ienāca azartspēļu klubu īpašnieka “Joker LTD” kasē, otrajā vietā ar 1,24 miljoniem bija spēļu zāļu “Zilais dimants” īpašnieks “DLV”, bet trešajā — “Fēnikss” laimētavas īpašnieks “Alfor” ar 1,17 miljoniem eiro. Šie trīs azartspēļu organizētāji ir vislielākā atbalsta saņēmēji visā grantu programmā, kurai valsts kopumā tērēja 570 miljonus eiro — vairāk nav saņēmis neviens cits uzņēmums nevienā citā nozarē.
Patiesībā Kariņa “Vienotības” valdība jau nedāļāja azartstpēļu baroniem savu naudu, bet visu mūsu – nodokļu maksātāju naudu, un Latvijas iedzīvotājiem atliek noticēt – bija vai nebija šajā naudas šķērdēšanas projektā partijas vai atsevišķu politiķu intereses.
Azartspēļu ierobežošanā valdības visā pasaulē līdz šim ir paļāvušās uz pārāk vienkāršotām pieejām, norādot uz individuālo atbildību un riskam pakļauto indivīdu apdraudējumu. Šobrīd ir pienācis brīdis vismaz līdzsvarot sabiedrības veselības intereses un tām konkurējošās – ekonomiskās intereses.
Eiropas komisija jau šobrīd strādā pie dokumentiem, kas aicinātu Eiropas valstu valdības uztvert azartspēles kā sabiedrības veselības problēmu – gluži tāpat kā citas atkarību izraisošas un neveselīgas jomas, piemēram, alkohola un tabakas lietošanu, – un sniegtu ieteikumus, kā novērst un mazināt azartspēļu radīto kaitējumu klāstu.
Bet atgriezīšos pie Lancet Sabiedrības veselības komisijas izstrādātā dokumenta. Globāli nozīmīgi, atbilstoši komisijas secinātajam, ir maksimāli ātri veikt pasākumus gan iedzīvotāju, gan individuālā līmenī. Komisija aicina visās valstīs ieviest efektīvu azartspēļu regulējumu, kas ietvertu azartspēļu ietekmes mazināšanu, aizliedzot vai ierobežojot to pieejamību, veicināšanu, tirdzniecību un sponsorēšanu.
Komisija arī aicina nodrošināt pieejamu, vispārēju atbalstu un ārstēšanu azartspēļu kaitējuma gadījumā, kā arī organizēt kampaņas, lai palielinātu informētību par šo kaitējumu. Komisija iesaka attiecināt regulatīvo aizsardzību uz bērniem un jauniešiem, ieviešot minimālā vecuma prasības un obligātu identifikāciju; nodrošināt efektīvus patērētāju aizsardzības pasākumus, piemēram, vispārēju pašizslēgšanu; regulēt produktus proporcionāli kaitējuma riskam, ka arī ierobežot azartspēļu patēriņu, piemēram, ieviešot īstenojamus iemaksu un likmju limitus.
Protams – izlasot Eiropas padomes un manis rakstītās rindas – pie politiķiem jau traucas nozares pārstāvji vai to uzpirki sabiedrisko attiecību pārstāvji, jaunizveidotas un vecas nevalstiskas organizācijas, kuru līderi par mazu samaksu ir gatavi aizstāvēt azartspēļu saglabāšanu vai nemainīgu darbības apjomu. Nozares pārstāvji apgalvos, ka viņu produktus izmanto miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa necieš no nelabvēlīgām sekām, un ka šādi ieteikumi ir netaisnīga iejaukšanās indivīdu brīvībā. Šie apgalvojumi ir ļoti maldinoši. Valdībai ir pienākums aizsargāt savus pilsoņus no kaitīgiem un atkarību izraisošiem produktiem un organizēt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus attiecībā uz azartspēlēm.
Azartspēļu nozare pasaulē
Pasaules azartspēļu nozare strauji attīstās, un tiek prognozēts, ka līdz 2028. gadam patērētāju neto zaudējumi sasniegs gandrīz 700 miljardus ASV dolāru. Nozares izaugsmi veicina tiešsaistes azartspēļu pieaugums, plaša azartspēļu iespēju pieejamība, izmantojot mobilos tālruņus, arvien lielāka legalizācija un komerciālu azartspēļu ieviešana jaunos reģionos. Paplašināšanās ir visvairāk vērojama valstīs ar vidējiem ienākumiem, kur regulatīvā infrastruktūra ir vāja, bet iespējas izņemt privātpersonu līdzekļus – itin lielas. Azartspēles šobrīd ir likumīgi atļautas vairāk nekā 80 % pasaules valstu. Tiešsaistes azartspēles, izmantojot interneta pārklājumu pāri robežām, ir pieejamas visur.
Digitalizācija ir pārveidojusi komerciālo azartspēļu ražošanu un darbību, bet šo pārmaiņu sekas un ietekme uz patērētājiem nav pilnībā apzināta. Tiešsaistes azartspēļu ražošana ir savstarpēji saistīta ar programmatūras, informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un finanšu tehnoloģiju pakalpojumu ekosistēmu. Komerciālo azartspēļu nozare ir izveidojusi arī spēcīgas partnerattiecības plašsaziņas līdzekļu un sociālo plašsaziņas līdzekļu jomā. Vairums no nozīmīgākajiem sportam veltītajiem portāliem pasaulē tiek vairāk vai mazāk kontrolēti no azartspēļu organizatoriem (ieejiet portālā “sportacentrs.com” un uzskatāmi pārliecinieties, kas ir pirmā pieejamā informācija).
Sponsorēšana un sadarbība ar profesionālām sporta organizācijām nodrošina azartspēļu operatoriem mārketinga iespējas ar milzīgu jaunu auditoriju. Šai plaša mēroga un savstarpēji atkarīgai korporatīvajai ekosistēmai kopīgi ir ievērojama ietekme uz politiku, un tai ir vairāki kontaktpunkti, ar kuru palīdzību var ietekmēt patērētāju uzvedību. Interesanti, ka ASV prezidenta vēlēšanu iespējamos rezultātus dažādā veidā mārketēja likmju likšanas kompānijas.
Tiešsaistes azartspēļu produkti ir izstrādāti tā, lai tie būtu ātri un intensīvi, un šīs īpašības ir saistītas ar lielāku kaitējuma risku patērētājiem. Sporta totalizatoru pārnešana uz spēļu tiešraižu laiku ir padarījusi tiešsaistes sporta derības tūlītējas un palielinājusi to biežumu un izplatību. Tradicionālajiem azartspēļu produktiem, piemēram, loterijām un bingo, tagad ir ātrāki cikli un tie ir pastāvīgi pieejami, izmantojot viedtālruņu lietotnes. Robežas starp digitālajām spēlēm un azartspēlēm kļūst arvien neskaidrākas, un spēles arvien biežāk kļūst par azartspēļu virzītājspēku.
Izmantojot tiešsaistes digitālās infrastruktūras un uzraudzības datus, azartspēļu uzņēmumiem tagad ir grandiozas iespējas mērķtiecīgi orientēties uz patērētājiem, tostarp izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, bet īpaši – ietekmīgus cilvēkus (populārus sportistus), lai piesaistītu indivīdus, kā arī tiešsaistes lietotāju datus, lai pielāgotu mārketingu indivīdiem, savstarpēji pārdotu produktus un pagarinātu lietotāju iesaisti.
Lai aizsargātu savas intereses, vieglas naudas rausēji un citas ieinteresētās personas komerciālajā azartspēļu ekosistēmā izmanto dažādas stratēģijas, no kurām daudzas ir līdzīgas tām, ko izmanto citās nozarēs, kurās pārdod atkarību izraisošus vai veselībai kaitīgus produktus, visvairāk – tabakas industrija.
Lai veidotu sabiedrības un politikas uztveri, kā arī tieši lobējot politikas veidotājus, azartspēļu nozare attēlo azartspēles kā nekaitīgu izklaidi un uzsver ekonomiskos ieguvumus (tostarp nodokļu ieņēmumus) un nodarbinātības iespējas, ko nozare nodrošina. Azartspēļu nozare īpaši uzsver sociālos ieguvumus, kas rodas, ja daļu no azartspēļu peļņas izmanto izglītības, veselības aprūpes pakalpojumu vai citu vērtīgu sociālo mērķu finansēšanai.
Saskaņā ar nozares stāstījumu atbildība par azartspēļu radīto kaitējumu tiek piedēvēta indivīdiem, jo īpaši tiem, kas tiek uzskatīti par iesaistītiem problemātiskās azartspēlēs, tādējādi novēršot uzmanību no korporatīvās rīcības. Azartspēļu nozarei ir arī ievērojama ietekme uz azartspēļu un azartspēļu radītā kaitējuma pētniecību, kas tai palīdz saglabāt kontroli pār šo jautājumu formulējumu un vēstījumu veidošanu.
Nozares vēstījumi un tiešā politiskā un informatīvā ietekme ir būtiski sargājusi azartspēļu politiku un regulējumu. Lielākā daļa politikas risinājumu azartspēļu kaitējuma novēršanai balstās uz individuālās atbildības koncepciju. Protams, ir svarīgi nodrošināt atbalsta pakalpojumus, ārstēšanu un aizsardzību riska grupām pakļautajiem cilvēkiem.
Prioritāte joprojām ir uzlabot šos aizsardzības līdzekļus un nodrošināt, lai aizsardzības atbalsts būtu plaši pieejams. Tomēr, šādi formulējot problēmu un šauri koncentrējot politisko uzmanību uz nelielu to cilvēku daļu, kuri spēlē azartspēles, uzmanība tiek novērsta no nozares prakses un uzvedības. Eiropas savienība norāda savām dalībvalstīm, ka nopietni jāizvērtē struktūras un sistēmas, kas regulē azartspēļu produktu izstrādi, piedāvājumu un veicināšanu.
Latvijas valdībai un Saeimai – azartspēļu biznesa aplikšana ar papildus nodokļiem ir cīņa par iedzīvotāju veselību
Šobrīd Latvijas Saeima izskata dažādus priekšlikumus – kā palielināt ienākumus, lai paveiktu nozīmīgus darbus Latvijas aizsardzībā, izglītībā, ekonomikā un veselības aprūpē. Visas nozares sajūt līdzekļu trūkumu.
Eiropas komisija iesaka dalībvalstīm ievērojami palielināt nodokļu slogu azartspēļu organizatoriem, pamatojot to ar lielo sabiedrības veselības kaitējumu, ko šī nozare nodara – un šoreiz atkārtošos – azartspēles nodara būtisku kaitējumu indivīdiem, ģimenēm un kopienām. Papildus acīmredzamajam finansiālo zaudējumu un finansiālās sagrāves riskam šis kaitējums var ietvert arī darba zaudēšanu, attiecību pārtraukšanu, ietekmi uz veselību un pat noziedzību. Azartspēles palielina pašnāvību skaitu un vardarbības risku ģimenē.
Starptautiskajā slimību 11. klasifikatorā azartspēļu atkarība ir definēta kā smaga slimība, un tai ir konkrēts slieksnis. Tiesa, ievērojamu kaitējumu cieš arī cilvēki, kuri nesasniedz šo norādīto azartspēļu traucējumu slieksni. Tāpēc ļoti būtiski ir izpētīt azartspēļu ietekmi visā patēriņa spektrā visā valstī. Tāpat kā citu kaitīgu preču gadījumā (atkarība no alkohola, narkotiskām un psihotropiskām vielām etc.), negatīvo ietekmi bieži vien izjūt ne tikai azartspēļu spēlētājs, bet arī ģimenes locekļi un draugi, un tā var radīt gan materiālas, gan nemateriālas izmaksas kopienām un sabiedrībai. Lai gan daži kaitējumi ir īslaicīgi, citi ir ilgstoši un ietekmē arī nākamās paaudzes.
Jāatzīst, ka azartspēļu zinātnē līdz šim dominējis ir medicīniskais skatījums, kas koncentrējas uz individuāliem faktoriem, psihiskiem traucējumiem, kognitīvām problēmām un vāju impulsu kontroli kā azartspēļu kaitējuma avotu. Rezultātā pētījumos balstītas politikas iniciatīvas joprojām ir galvenokārt vērstas uz to, lai mudinātu indivīdus kontrolēt savu uzvedību, uzsverot individuālo atbildību.
Eiropas komisijas jaunveidojamais dokuments parāda epidemioloģiskos pierādījumus – pieaug azartspēļu kaitējuma risks iedzīvotāju apakšgrupās, piemēram, bērnu, jauniešu, mazākumtautību grupu vidū, kā arī sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošo personu vidū; epidemioloģiskie pētījumi uzrāda arī atsevišķu azartspēļu produktu un to īpašību saistību ar paaugstinātu kaitējuma risku. Šie secinājumi un modeļi ir līdzīgi tiem, kas atklāti saistībā ar citiem potenciāli kaitīgiem produktiem (piemēram, alkohola, tabakas, narkotiku lietošanu, neveselīgu uzturu utt.).
Epidemioloģiskā analīze un sistēmas līmeņa perspektīva vērš uzmanību uz azartspēļu kaitējuma sociālo, komerciālo, politisko un juridisko faktoru nozīmīgo lomu. Sabiedrības veselības pieejas nozīme un paralēles ar problēmām, kas saistītas ar citiem neveselīgiem produktiem, arī pamato azartspēļu pētnieku aicinājumus azartspēļu kaitējumu iekļaut plašākā sabiedrības veselības jomas kaitējuma novēršanas programmā.
Kopsavilkums – īpaši veselības ministram Hosamam Abu Meri
Pieļauju, ka Veselības ministram Hosamam Abu Meri nav laika izlasīt visu 45 lapaspušu garo Lancet Sabiedrības veselības komisijas ziņojumu, bet viņa padotajiem ierēdņiem nav ienācis prātā pievērst pienācīgu uzmanību azartspēļu radītajam riskam sabiedrības veselībai. Tāpat pieļauju, ka ministram nepietiek laika un spēka arī visam manam rakstam. Šī iemesla dēļ kopsavilkumā salikšu dažus uzsvarus:
• azartspēles ir sabiedrības veselības jautājums; veidojot politiku, valdībai jānosaka, ka veselības un labklājības aizsardzība ir svarīgāka par azartspēļu organizatru, atseviķu politiķu un ierēdņu ekonomiskiem apsvērumiem. Azartspēļu radītais kaitējums veselībai un labklājībai ir daudz lielāks, nekā līdz šim tika uzskatīts, un aptver ne tikai azartspēļu izraisītus traucējumus, bet arī plašu azartspēļu radīto kaitējumu klāstu, kas ietekmē gan pašus azartspēļu spēlētājus, gan līdzcilvēkus;
• komerciālās azartspēles ir strauji augoša globāla nozare, kas kļūst arvien digitālāka. Azartspēļu nozares attīstība ir izšķirošā posmā; izlēmīga rīcība Eiropā un Latvijā tagad var novērst vai mazināt plaša mēroga kaitējumu iedzīvotāju veselībai un labklājībai nākotnē. Līdz šim valdība ir pievērsusi pārāk maz uzmanības azartspēļu kaitējumam un nav darījusi pietiekami daudz, lai to novērstu vai mazinātu. Diemžēl Latvijas politikā ir vairāki gadījumi, kad politiķi atklāti lobējuši un aizstāvējuši azartspēļu biznesu – īpaši pamanāmi bija Artūra Toma Pleša (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Krišjāņa Kariņa valdībā) centieni apturēt Rīgas attīstības plānu tikai ar mērķi – nepieļaut azartspēļu ierobežošanu;
• ir vajadzīga stingrāka politika un regulatīva kontrole, kas vērsta uz kaitējuma novēršanu un sabiedrības veselības un labklājības aizsardzību un kas nav atkarīga no azartspēļu nozares ietekmes. Ņemot vērā to, ka šī nozare kļūst arvien globālāka un arvien vairāk aptver dažādas valstis, nepieciešama starptautiska koordinācija;
• atbilstoši Eiropas komisijas uzstadījumiem Latvijai ir nepieciešams efektīvs azartspēļu regulējums, kas ļautu samazināt azartspēļu iedarbību uz iedzīvotājiem un to pieejamību, aizliedzot vai ierobežojot to pieejamību, veicināšanu, tirdzniecību un sponsorēšanu; nodrošināt pieejamu, vispārēju atbalstu un ārstēšanu azartspēļu radītā kaitējuma gadījumā; azartspēļu “normalizēšanas” mazināšana, izmantojot labi finansētas sociālā mārketinga un izpratnes veicināšanas kampaņas;
• regulatīvai aizsardzībai ir jāliek uzsvars uz bērnu un pusaudžu aizsardzību pret azartspēlēm, palielinot minimālā vecuma prasības un obligātu identifikāciju. Bērnu un pusaudžu atkarība lielā mērā saistīta ar limbiskās sistēmas attīstību līdz 24 gadu vecumam. Būtu nepieciešams regulatīvā aizsardzībā nodrošināt efektīvus patērētāju aizsardzības pasākumus, piemēram, vispārēja pašizslēgšanās un lietotāju reģistrācijas sistēmas, kā arī tādu obligātu pasākumu ieviešana, kas ierobežo azartspēļu patēriņu, piemēram, īstenojami iemaksu un likmju limiti un vispārējas iepriekšējas apņemšanās sistēmas;
• ar azartspēlēm saistītā politika, regulējums, ārstēšana un pētniecība ir jāaizsargā no kropļojošas komerciālās ietekmes;
• jāglābj Latvijas sports no azartspēļu ietekmes. Sporta totalizatoru un likmju biznesa ietekmes rezultātā tika sagrauta Latvijas Olimpiskā komiteja, ir mēģinājums radīt kroplu sporta likumu un pieļaut lielāku azartspēļu reklāmu sportā. Pierādījumi liecina, ka šāda darbība ir pretrunā bērnu un jaunatnes sportam kā nācijas veselības stūrakmenim. Sporta likmju azartspēles ir nozīmīgākais jauniešu pašnāvību iemesls. Izmantojot par pamatu citu Eiropas valstu pētījumus, var izteikt pieņēmumu, ka katru gadu 10–15 jaunāka gadagājuma vīriešu Latvijā izdara pašnāvības tieši dēļ likmju biznesa. Jauni vīrieši 18–24 gadu vecumā ir visneaizsargātākie pret azartspēļu problēmām un ar tām bieži saistītiem garīgās veselības traucējumiem. Jaunieši ir tendēti piedalīties riskantā uzvedībā, jo īpaši izklaides un finanšu kontekstā, kas attiecas uz azartspēlēm. Šī nosliece uz riska uzņemšanos pastiprinās citu sava vecuma vīriešu klātbūtnē, un šis fenomens ir pazīstams kā “jauno vīriešu sindroms”. 17 % no cilvēkiem, kas liek sporta likmes un kļūst atkarīgi no šīm azartspēlēm, ir pašnāvības domas.
• valdībai savās stratēģijās un darba plānos veselības un labklājības uzlabošanai kopumā jāiekļauj uzmanība azartspēļu kaitējumam. Būtu nepieciešams Veselības ministrijas paspārnē izveidot azartpēļu ierobežošanas padomi.
