Pēteris Apinis: Paldies Līgai Meņģelsonei par darbu! Laboratoriju krīzi risināt uzticēsim Hosamam Abu Meri 47
Pēteris Apinis, ārsts
Veselības ministrs, kas ir iestrādājies un apjautis budžeta spēles noteikumus, vienmēr ir daudz vērtīgāks nekā jaunatnācējs, pat, ja tas būtu absolūts profesionālis. Tas, ka populārākā iepriekšējās valdības ministre, mūždien smaidošā un 24/7 strādājošā Līga Meņģelsone tiek „noņemta no distances”, bet haosa organizators Krišjānis Kariņš tiek pie jauna, ērtāka krēsla, ir jaunās valdības lielākā netaisnība. Līga bija tautā un medicīnas sabiedrībā mīlēta un atzīta, bet būtiskais – ar teicamnieces acu spīdumu apguva visu uzdoto vielu visā plašajā veselības ministra skolas programmā.
Apguva vairāk nekā jebkurš cits, kurš šajā ministra krēslā pasēdējis, un droši vien sabiedrības veselības bakalaura un maģistra kursu būtu apguvusi nepilnu divu gadu laikā, starptautisko sadarbību – jau šogad; slimnīcu finansēšanu viņai nācās izprast uzreiz, un tur, kur zināšanu nepietika, nāca talkā pieredze LDDK ģenerālsekretāres amatā. Es vēlos Līgai Meņģelsonei pateikties par draudzību, sapratni, plašo redzeslauku – vēlmi skatīt problēmas visas Latvijas kontekstā, drosmi sadarbībā ar Ministru kabinetu un Finanšu ministriju. Visvairāk man žēl, ka Līga nepiedalīsies jaunā budžeta sastādīšanā, jo šobrīd viņa ir patiesi erudīta un pieredzējusi šajā jomā.
Pērn rudenī un šā gada sākumā, kad tika sastādīts 2023. gada budžets, Līgas ietekme un spēja virzīt lietas vēl bija ievērojami vājāka, tādēļ budžets neparedzēja acīmredzamus tēriņus par laboratoriskām analīzēm, kompensējamiem medikamentiem, ģimenes ārstu dienesta darba apmaksu, lauku slimnīcu sniegtos pakalpojumus un enerģētikas cenu sadārdzināšanos. Visu šo gadu Līga Meņģelsone ir čakli lāpījusi budžeta caurumus, caursitot valdībai 140 papildus miljonus, no kuriem, tiesa, liela daļa vēl ir „uz papīra” un veselības jomu vēl nav sasnieguši.
Tie 140 miljoni nevar aizlāpīt visus veselības budžeta caurumus. Vēsturiski izveidojies tā, ka Latvijā veselības joma allaž bijusi pabērna lomā, no budžeta un IKP Latvijā veselības jomai allaž ticis mazāk nekā citās Eiropas valstīs. Allaž bijis jādzēš ugunsgrēkus slimnīcās, neatliekamajā palīdzībā, kompensējamo medikamentu apmaksā, personāla darba samaksā utt. Nav tāda finanšu un veselības ministra, kas šādā situācijā spētu atrisināt visas problēmas.
Vienu jomu tomēr ir vērts pieminēt papildus, jo tā kā smags akmens virvē (nevis ordenis lentā) tiks uzkārts nākamā ministra (jādomā, gastroendoskopista Hosama Abu Meri) kaklā. Tā ir samaksa par laboratoriskiem izmeklējumiem. 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratorās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem. Šiem 70% slēdzienu laboratorijas tērē mazāk par 4% no kopējā veselības budžeta. Laboratoriju veiktie izmeklējumi ik gadu kļūst par 3–6% daudzveidīgāki un informatīvāki (arī dārgāki). Latvijā pēdējo 5 gadu laikā laboratorisko izmeklējumu skaits vidēji pieaudzis par 9.7%, bet visievērojamākais kāpums bija no 2020. uz 2021. gadu – par 23.3%. 2023. gada pirmajos mēnešos visās laboratorijās vērojams neprognozēti liels laboratorisko izmeklējuma apjoma pieaugums – pēc neoficiāliem datiem – līdz pat 25%, salīdzinot ar 2022. gada pirmajiem mēnešiem. Ambulatoro laboratorisko izmeklējumu straujais kāpums saistāms ar PostCovid simptomātikas pieaugumu pacientiem ar pārslimotu Covid–19 infekciju, kā arī ar nepieciešamību vairāk veikt izmeklējumus pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimībām, kam izmeklēšana un ārstēšana tika iekavēta pandēmijas laikā. Pēc neoficiāliem datiem veikto laboratorisko izmeklējumu finansiālais apjoms ir par vairākiem miljoniem eiro mēnesī lielāks nekā budžetā paredzēts, bet laboratorijas kļuvušas par ķīlniekiem – tās nevar un nedrīkst atraidīt pacientu, kam ir nosūtījums veikt vienu vai otru analīzi.
Šobrīd, pateicoties Līgas Meņģelsones azartiskajai rīcībai, lielā mērā dzēsta parādu krīze par laboratoriskiem pakalpojumiem, taču pēdējā mirklī pirms vecās valdības aiziešanas, nacionālais veselības dienests radīja dokumentu, kurā paģēr laboratorijām atlikušajos gada mēnešos:
• mēnesī iztikt ar vienu divpadsmito daļu no iepriekš pieņemtā budžeta atbilstošās sadaļas;
• neatteikt nevienam, kam ir ārsta nosūtījums uz laboratoriskiem izmeklējumiem.
Patiesībā tās ir šķēres – laboratorijai tiks maksāts par noteiktu apjomu, bet pakalpojumus būs jāsniedz par ievērojami lielāku summu.
Būsim atklāti – valstī nav nekas sliktāks par ieilgušu varas maiņu. Kariņa valdības demisija ar haosu un tukšvārdību ilgst kopš maija, kad „Jaunā Vienotība” izvēlējās jaunus koalīcijas partnerus, bet nespēja iepriekšējo laulību šķirt lai dotos jaunā laulību ostā. Rezultātā visās ministrijās ierēdņi pārstāja čakli rosīties un precīzi izpildīt politiskos uzstādījumus; ierēdniecībai kļuva skaidrs, ka ministri, droši vien, mainīsies, nāks citi ar citām idejām un prasībām.
Tā arī veselības ministrijā ierēdņi pēdējo mēnešu laikā ļoti savdabīgi traktējuši valdības uzstādījumus, kur skaidri bija pateikts – likvidēt laboratoriju krīzi. Jaunais dokuments šo krīzi pagarinājis, uzjundījis un nerisinātu atstājis Hosamam Abu Meri.
Kāda ir situācija šobrīd? Laboratorijas ir iedzītas stūrī, tām ir jāmaksā par telpām, enerģiju, reaktīviem, aparatūru, galu galā jāmaksā speciālistiem algas. Laboratorijas būs spiestas veidot rindas, un, manuprāt, visas kvotas tiks izsmeltas līdz mēneša 18.–20. datumam. Nedaudz smieklīgi jau izskatīsies, ka cilvēks drīkstēs saslimt tikai mēneša pirmajā pusē; tiem, kas saslimuši pēc 18. datuma par analīzēm nāksies maksāt pašiem.
Welcome, Mr. Abu Meri! Atroti rokas un atrisini laboratorijas krīzi! Lai Tev nešķistu, ka dzīve ir rožu dārzs, man jāizsaka aizdomas, ka laboratorijas krīzes risināšana būs tikai ziediņi – kā odziņas Tavās rokās iekritīs jauna darba joma – valstij nāksies ne tikai atlaist Rēzeknes mēru un domi, bet arī pārņemt Rēzeknes slimnīcu, apvienot to ar Ludzas slimnīcu, lai pārvērstu to par īstenu reģionālo centru. Patiešām nopietns izaicinājums, no kura būs neiespējami izvairīties.
