Pēteris Apinis: Novēlots stāstiņš Sirds (Valentīna) dienai. Kādi ir mūsu sirds riska faktori?
6
Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Visiem tiem, kas nespēj izlasīt garu nopietnu tekstu, lūdzu kanālā RīgaTV 24 skatīties raidījumu Dr. Apinis 21. februārī plkst. 17.00, kur Andrejs Ērglis, Vilnis Dzērve un Iveta Bajāre šo visu skaidros vienkāršoti un saprotami.
Laikā no 2018. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim tika veikts „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums”. Šī pētījuma veikšanas nepieciešamību noteica Latvijas iedzīvotāju epidemioloģisko pētījumu vēsturisko, sociālo un politiski ekonomisko faktoru kopums, kas bija izveidojies 21. gadsimta otrajā dekādē.
Šobrīd visi pēta Covid–19, un nav populāri rakstīt par citiem veselības jomas un sabiedrības veselības pētījumiem. Pie kam – visi citi pētījumi Latvijā ir sliktāk apmaksāti, tos neslavē un pat nelasa. Bet tādi pētījumi ir, un vienu izcilu pētījumu es vēlos akcentēt.
Īsumā tas izskatās tā – profesors Andrejs Ērglis, profesors Vilnis Dzērve, sabiedrības veselības maģistre Iveta Bajāre, universitātes pētnieks Juris Bārzdiņš, matemātiķis Artis Luguzis un citi pētnieki vispirms nejaušināti atrod 6000 Latvijas iedzīvotājus no 25 līdz 64 gadiem, pie kam pa vecuma grupām ik pa 5 gadiem, kur sanāk pa 300 cilvēkiem gan vīriešiem, gan sievietēm pa 10 vecuma grupām, nu piemēram, 300 vīrieši vecumā no 60 līdz 64 gadiem.
Tad šiem cilvēkiem uzdod 164 jautājumus par riska faktoriem un jautājumus par noteiktām slimībām un sindromiem. Jautājumi veidoti pēc loģiskās pārejas principa atkarībā no atbildēm. Anketā iekļautas vispārīgas ziņas par respondentu un viņa veselības stāvokli, atvērtie un slēgtie jautājumi par respondenta uztura paradumiem, kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanu, alkohola lietošanu), arteriālo asinsspiedienu, holesterīna līmeni, iespējamu cukura diabētu, iespējamām sirds un asinsvadu slimībām, hormonālo statusu sievietēm, centrālās nervu sistēmas darbību, iespējamām elpošanas orgānu slimībām, kuņģa un zarnu trakta slimībām, dzīves kvalitāti, psihoemocionālo stāvokli, informācija par iedzimtību un informācija par objektīvajiem izmeklējumiem.
Vēl visus šos cilvēkus izmērīja, nosvēra, mērīja asinsspiedienu, bet E. Gulbja laboratorijā veica analīzes – noteica kopējo holesterīnu, augsta un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni, triglicerīdu līmeni un glikozes līmeni, Šoreiz nestāstīšu par personalizētās medicīnas datiem, ko arī pētījuši mūsu kolēģi.
Kāds ir kuras vecuma grupas vidējais latvietis?
Principā interesants šis pētījums būtu kaut vai no tāda skatpunkta – kāds ir Latvijas iedzīvotājs, ja dators atlasa nejaušinātus 300 vienas grupas vīriešus vai sievietes.
Šoreiz izrādījās, ka 63,7% respondentu bija latvieši, 25,7% krievi un 10,6% bija citu tautību pārstāvji. 35,0% respondentu bija augstākā izglītība, bet 10,1% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.
Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem bija lielāks augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. 35,5% respondentu bija fiziska darba darītāji, 36,3% bija intelektuāla darba darītāju, 17,5% pensionāru. 18,8% bija neprecējušies, 12,1% bija šķīrušies un 6,3% bija atraitņu.
Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem bija lielāks atraitņu īpatsvars, attiecīgi 10,5% un 1,6%. Šiem aptaujātajiem pārsteidzoši maz bija bērnu – vismaz 2 bērni bija tikai 13,3% visu vecumu vīriešu un 10,8 % sieviešu.
Tas, ko es šeit pieminu ir tikai neliela daļa no kopējās iegūtās informācijas masas. Bet demogrāfijas krīze šajā pētījumā bija nolasāma labāk nekā Ilmāra Meža rakstos.
Kādi ir sirds riska nozīnmīgākie faktori Latvijas iedzīvotājiem?
Kas nudien nebija pārsteidzoši ¬– normāls ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir tikai 35,2% respondentu, aptaukošanās – 29,1% respondentu. Tas nozīmē, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgi un nēsā līdzi lieku svaru.
Hiperholesterinēmijas izplatība 60–65% robežās sākas no 35 gadu vecuma kā vīriešiem tā sievietēm un ir augstos skaitļos praktiski visās vecuma un dzimuma grupās. Paaugstināts cukura līmenis ir trešdaļai vīriešu pēc 45 gadu vecuma, sievietēm šis rādītājs parādās vēlāk, bet tad iegūst patiesi nozīmīgus apmērus.
Kas ir (pat negaidīti) pozitīvi – augsts asinsspiediens kā riska faktors nav tik aktuāls kā 10 gadus atpakaļ. Gandrīz divām trešdaļām respondentu bija optimāls vai normāls asinsspiediens.
Atkal pieaug smēķēšanas liga Latvijā, ko bija veiksmīgi izdevies samazināt ar aizliegumiem smēķēt publiskās vietās, bērnu klātbūtnē utt. pirms desmit gadiem. Vairāk nekā puse Latvijas vīriešu savā mūžā ir smēķējuši vismaz 1 gadu (65,8%). Ikdienā turpina smēķēt 36,06% vīriešu, savukārt, sieviešu ikdienas smēķētāju īpatsvars ir 18,2%. Tādējādi, kopējais ikdienas smēķētāju īpatsvars izmeklētajā populācijā bija 27,0%.
Kādus secinājumus izdarījuši kardiologi no šā pētījuma?
Neticami daudz. Mans uzdevums šoreiz nav iedziļināties holesterīna vielmaiņas aspektos, cukura diabēta profilaksē vai metabolā sindroma izplatībā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, bet it īpaši pēdējā desmitgadē, notiek aktīvas diskusijas par investīcijām veselības nozarē.
Diskusijās par investīcijām – lai parādītu ieguvumu tautsaimniecībai, ekonomistiem nepietiek ar diagnozēm, emocijām, sāpju un ciešanu aprakstu. Ir nepieciešami ļoti precīzi un skaidri dati, kas veselības nozarei, kā arī investoriem – valstij un sabiedrībai, saprotamā datu valodā parāda labākās īstermiņa un ilgtermiņa investīcijas. Šis pētījums tādus datus dod.
Būtu labi, ja Valsts prezidenta kancelejā, Ministru kabinetā, Finanšu un Ekonomijas ministrijā kāds mācētu vai vismaz gribētu ar pētījumu iepazīties.
Veselības aprūpe ir kompleksa un pastāvīgi dinamiski mainīga sistēma, kuras izpratnei būtiskākais ir datu dinamika. Veselības aprūpe nav atraujama no citām tautsaimniecības nozarēm. Veidojot nodokļu, vides, labklājības, izglītības, demogrāfijas, infrastruktūras politiku, ir nepieciešami dati, jo tie precīzi var norādīt ietekmes sviras ar mērķi novērst pretrunīgu vai, ļaunākajā gadījumā, riskus attīstošu politiku.
Dati kalpo kā motivācijas pastiprinātājs sabiedrības veselības „reklamēšanai”. Sabiedriskās aptaujas rāda, ka 2/3 Latvijas sabiedrības locekļu ir gatavi atbalstīt prioritāru medicīnas finansēšanu. Tomēr dati par veselības riska faktoru izskaušanu savā ikdienā un uzvedības maiņu katra indivīda līmenī stipri atpaliek no minētajiem skaitļiem.
Kādus secinājumus es esmu atradis šajā pētījumā?
Pirmkārt, sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais priekšlaicīgas mirstības cēlonis līdz 64 gadu vecumam (ir jau arī vēlāk, bet pētījums skata ļaudis līdz 64 gadu vecumam).
25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51% ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana), bet 49% – profilaktiski novēršami – veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu.
Covid–19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumu dēļ daudzi pacienti, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimību pacienti, nav saņēmuši pienācīgu aprūpi, kā rezultātā nākamo pāris gadu laikā redzēsim būtisku ietekmi uz kopējo sabiedrības veselību.
Tas savukārt liek definēt: nāksies plānot papildus valsts finansējumu medikamentiem un pakalpojumiem. Pretējā gadījumā tiks būtiski apdraudēta ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas veselība ar būtisku tiešu un netiešu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kas kavēs valsts ekonomikas atkopšanos no pandēmijas izraisītās krīzes.
Smēķēšana un alkohols ir nozīmīgi sirds un asinsvadu slimību riska faktori
Oglekļa monoksīds jeb tvans ir nāvējoša gāze, kas rodas, tabakai sadegot, samazina skābekļa daudzumu, kas ar asinīm tiek pievadīts audiem, un ietekmē sirds slimību attīstību. Nikotīns, ko satur tabaka, izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un sirds ritma paātrināšanos, sirds darbs kļūst mazāk produktīvs.
Vairāk nekā 90% pacientu ar kāju artēriju slimībām ir smēķētāji.
Smēķēšana ir saistīta ar tiešu toksisko iedarbību uz asinsvadu sieniņu, aktīviem smēķētājiem 2–4 reizes biežāk attīstās koronārā sirds slimība nekā nesmēķētājiem. Aktīvā smēķēšana dubulto miokarda infarkta un piecas reizes palielina insulta risku.
Alkohols izraisa augstu asinsspiedienu, sirds muskuļu slimības un sirds ritma traucējumus. Nozīmīga problēma ir alkohola kardiomiopātija – palielināts sirds kreisā kambara sieniņas biezums, kā rezultātā samazinās sirds spēja izsūknēt asins caur sirdi un organisms cieš no skābekļa trūkuma.
Cigarešu un alkohola akcīzes politikai ir būtiska ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām – alkohols un cigaretes ir vieni no slimības katalizatoriem, atstājot negatīvu ietekmi gan uz pacientu, gan uz pacienta tuviniekiem, gan uz sabiedrību kopumā.
Tad, kad visām preču grupām Latvijā bija (un vēl joprojām ir) nozīmīgi tirdzniecības ierobežojumi Kariņa lokdaunā, valdība Kariņa un Reira vadībā ne tikai neierobežoja alkohola un tabakas tirdzniecību, bet gan paplašināja iegādes iespējas. Latvijā, pateicoties alkohola un tabakas lobistiem valdībā (un jādomā, ka tieši pateicoties Jānim Reiram) ir viszemākā akcīze Eiropā, piemēram cigaretēm.
Pēc Arņa Saukas un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma, saprātīgi palielinot akcīzes likmes cigaretēm un degvīnam, būtu iespējams sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai iekasēt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokļa likmi cigaretēm varētu iegūt papildu ap 13 miljoniem eiro, bet par 10% palielinot akcīzes nodokļa likmi degvīnam – papildu ap 7 miljoniem eiro.
Būtu pienācis īstais brīdis ne tikai palielināt šņabja un cigarešu akcīzi, bet naudu tieši novirzīt sirds slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai.
Lūdzu TV24 noskatieties raidījuma Dr. Apinis 20. februārī plkst. 14.00 vai 21. februārī plkst. 17.00 atkārtojumu. Šajā raidījumā Andrejs Ērglis, Vilnis Dzērve un Iveta Bajāre vienkāršoti un saprotami stāsta par sirdi.
Visvieglāk raidījumu noskatīties: https://xtv.lv/rigatv24/video/4rP7eDDDNBR-20_02_2021_dr_apinis_1_dala un https://xtv.lv/rigatv24/video/0zONvoow7PM-20_02_2021_dr_apinis_2_dala
