Pēteris Apinis: Nedaudz par sporta (ne)aktivitātēm, pandēmiju un mirstību
57
Mans labs draugs un veterānu basketbola kolēģis, profesors Oskars Kalējs mēdz man sasūtīt dažādus izcilus rakstus no globālajiem sirds žurnāliem. Lieta tāda, ka visu nekad izlasīt nevar, tādēļ jāpaļaujas uz citu veiktu skrīningu – šis labs, bet to lasīt nav vērts.
Šoreiz profesora un manu uzmanību piesaistīja žurnāla „Cardiology” raksts par U veida asociāciju starp sporta aktivitātēm un mirstību. Raksta autors ir Meijo klīnikas profesors Ārons Bagišs.
Īsumā – vismazākā mirstība ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas trenējas starp 2.5 un 4 stundām nedēļā, vislielākā tiem, kas netrenējas nemaz, bet mirstība pieaug arī to cilvēku grupā, kas trenējas vairāk par 10 stundām nedēļā. Tiesa, tas attiecas tikai uz vīriešiem, bijušajiem vai esošajiem smēķētājiem. Un tomēr – pētījumam cauri skan doma – pārspīlēt arī nav labi. Un vēl – pētījuma pēdējais posms veikts Covid–19 pandēmijas laikā.
Autors pirmajā teikumā pasaka, ka pašreizējā pandēmija ir fiziskās neaktivitātes pandēmija, kādu pasaule vēl nav pieredzējusi. Lielākajai daļai pieaugušo attīstītajās valstīs fiziskās aktivitātes ir tā samazinājušās, ka atstājušas nelabvēlīgu ietekmi uz katra cilvēka un sabiedrības veselību.
Kopenhāgenā veiktā pētījumā tika analizētas attiecības starp brīvā laika sporta aktivitātēm, kā arī visu cēloņu mirstību, kā arī sirds un asinsvadu slimību mirstību. Tiesa, pats pētījums ar 8700 cilvēkiem veikts divdesmit piecus ar pusi gadus, bet pēdējie divi fiziskās neaktivitātes gadi ienesuši korekcijas un apstiprinājuši iepriekšējos secinājumus – mazkustība ir ļoti nozīmīgs iemesls nāvei gan no sirds asinsvadu slimībām, gan no Covid–19, gan no šo slimību kombinācijas.
Visaugstākajam nāves riskam ir pakļauti cilvēki, kas nenodarbojās ar brīvā laika sporta aktivitātēm.
Interesanti, ka Kopenhāgenas iedzīvotāju fiziskās aktivitātes ir atšķirīgas no Latvijas iedzīvotāju brīvā laika fiziskām aktivitātēm: vecāka gadagājuma dāņi brīvajā laikā nododas (no biežākās uz retāko aktivitāti) tenisam, badmintonam, futbolam, handbolam, riteņbraukšanai, peldēšanai, žonglēšanai un cita veida cirka studijām, kalistēnikai, lēnai skriešanai, veselības kluba aktivitātēm un kolektīvai vingrošanai, svarcelšanai; pārējās fiziskās aktivitātes Dānijā ir mazāk populāras.
Pētījumā tika ņemta vērā arī visu cēloņu izraisīta mirstība attiecībā pret vecumu, dzimumu, izglītību, smēķēšanu, alkohola lietošanu un ķermeņa masas indeksu.
Nemēģināšu gari aprakstīt pētījumu un metodiku, bet tas ir korekts un pārliecinošs.
Būtiski ir secinājumi, ko varam paņemt no šī pētījuma:
• dažas fiziskās aktivitātes vienmēr ir labākas nekā neviena;
• ārkārtēja fiziska aktivitāte nepiešķir imunitāti pret sirds un asinsvadu slimībām;
• sports nav vienīgais līdzeklis pret aterosklerozi un vienīgā recepte ilgmūžībai pat pandēmijas apstākļos, nozīme ir aterosklerotiskajai ģenētikai, uztura modeļiem un bērnībā radītiem veselīga dzīvesveida ieradumiem;
• medikamenti un sportošana nav pretmets. Zāles pret holesterīnu un augstu asinsspiedienu nav iemesls nesportot, kā arī – sportošana nenozīmē zāļu nelietošanu;
• neviena pandēmija nedrīkst būt iemesls pārmērīgai fiziskai aktivitātei, īpaši, ja sportošanā bijis starpposms.
Secinājumi, ko var gūt lasot rakstus 2022. gadā par kustības korelāciju ar iespēju pārlieku agri nemirt no sirds slimībām un arī no Covid–19, ir – jāsporto, bet nevajag pārspīlēt.
Optimālais sportošanas apjoms ir 2.5 – 4 stundas nedēļā, bet šajās stundās netiek rēķināta iesildīšanās, atsildīšanās, staipīšanās, sauna, masāža un citas ar sportu saistītas un saistāmas nodarbes.
Iesildīšanai un staipīšanās vingrojumiem vajag atvēlēt vēl papildus 15–20 minūtes pirms katra treniņa (iemācīt seniorus atsildīties ir bezcerīgs projekts). Tiem, kas tagad – pēc pandēmijas centīsies atgriezties fiziskās aktivitātēs, es ieteiktu sākt ar dažām vingrošanas reizēm nedēļā fizioterapeita vadībā un lēnu vai mērenu skriešanu, slēpošanu vai (tiklīdz nokusīs sniegs) – riteņbraukšanu. Būtu vēlams par atjaunojamām sportiskām aktivitātēm (pēc divu gadu mājsēdes) pakonsultēties ar ārstu.
