Pēteris Apinis: Nedaudz par ārstiem un masu saziņas līdzekļiem
0
Mēnesi nenorimst ņemšanās ap bērnu ārsta Edgara Medņa izteikumiem par Bērnu slimnīcas profesori, bērnu infektoloģi Daci Zavadsku.
Esmu centies izvairīties no viedokļa paušanas, jo šo viedokli bija jāpauž Ārstu biedrības Ētikas komisijai, kura to arī darīja, cik saprotu – slēgtā sēdē. Parunājos ar Ētikas komitejas vadītāju profesoru Vilni Lietuvieti, un man viņa nostāja šķita saprotama, korekta un izsvērta.
Toties pēc tam vadošā re:čekiste sāka spiest savu viedokli – kurš Latvijā vispār drīkst būt ārsts, kurš – ne; visi, kam nebija slinkums slavēja vai nosodīja Ārstu biedrību; prokuratūra un tiesa atteicās meklēt nozieguma sastāvu, bet Ārstu biedrība un Bērnu slimnīca ar šo lēmumu nebija mierā. Notikumu apvija pat politiskas vēsmas. Nemēģināšu kādu kritizēt, bet šķiet, ka medicīniskas informācijas pasniegšanas veidam ir lielas izaugsmes iespējas.
Ko šeit piebilst, ja visi visu jau ir pateikuši? Es nezinu vai ir kāds ētikas dokuments, kas varētu likt re:čekistiem paklusēt, bet ir ārstiem saistošs dokuments, kas deklaratīvi nosaka – ko un kā runāt ar plašsaziņas līdzekļiem. Šis dokuments ir Pasaules ārstu savienības (World Medical Association – WMA) vadlīnijas ārstiem uzstājoties plašsaziņas līdzekļos (WMA Guidelines on Promotional Mass Media Appearance by Physicians).
Šīs vadlīnijas ir pieņemtas 2015. gadā, bet redakcionāli labojumi tajās veikti šogad WMA Ģenerālajā asamblejā Helsinkos. Dokumentu internetā var atrast katrs interesents, mēģināšu to pārstāstīt saviem vārdiem. Būtība ir apstāklī, ka jebkurā pasaules valstī šobrīd, sākot no bagātākajām lielvarām, beidzot ar nelielām salām Klusajā okeānā medicīnas komunikācijā izšķiroša loma ir plašsaziņas līdzekļiem, kuru vidū gadu no gada pieaug sociālo plašsaziņas līdzekļu loma.
Ārstiem kā profesionāļiem un ekspertiem ir iespējams izmantot šos plašsaziņas līdzekļus sabiedrības veselības uzlabošanā, sniedzot sabiedrībai precīzu informāciju par veselību; patiesībā tieši plašsaziņas līdzekļi ir nozīmīgākais kanāls ar kura palīdzību visveiksmīgāk sniegt ieguldījumu sabiedrības veselībā (autora piezīme – plakāti autobusu pieturās par vakcinācijas nozīmi, bukleti un citi iespiedmateriāli praktiski nesasniedz auditoriju, tādēļ tie gandrīz vienmēr nozīmē tikai naudas izšķiešanu).
Pasaules ārstu savienība sava dokumenta ievaddaļā pauž bažas, ka bieži ārsti plašsaziņas līdzekļos uzstājas, lai ieteiktu nepierādītas ārstēšanas metodes vai produktus, kā arī lai izmantotu plašsaziņas līdzekļus mārketinga nolūkos, jo sabiedrība pārlieku viegli pieņem nepamatotus ārstu ieteikumus, kas var radīt nereālas cerības. Protams, šīs problēmas ir aktuālākas valstīs, kurās alternatīvai medicīnai ir dziļākas vēsturiskās saknes un lielāka ietekme sabiedrībā.
Tādēļ WMA iestājas par precīzas, objektīvas un zinātniski pierādītas medicīniskās informācijas sniegšanu. Uzstājoties plašsaziņas līdzekļos, ārstiem, atbilstoši šīm vadlīnijām, jāsniedz objektīvu un uz pierādījumiem balstītu informāciju (WMA neiesaka publiski promotēt medicīniskas procedūras vai produktus, kas nav medicīniski pierādīti vai pamatoti, tai skaitā tos, kas ir nākotnē vērsti, taču nav pietiekami izpētīti). Par medicīnas pētījumiem un to skaidrošanu sabiedrībai visprecīzāk pateikts nozīmīgākajā pasaules medicīnas ētikas dokumentā – Helsinku deklarācijā.
Otrs ļoti nozīmīgs WMA vadlīniju punkts ir liegums ārstiem lietot izteicienus, kas var veicināt nereālas pacientu cerības vai maldināt skatītājus par medicīnisko procedūru, zāļu vai citu produktu darbību un iedarbību. Šeit būtiski, ka WMA uzstāj, ka ārstiem, skaidrojot medicīniskās procedūras, zāles vai metodes, sniegtajā informācijā jāiekļauj informāciju par iespējamām blakusparādībām un riskiem. Kaut pats esmu vakcinācijas fans, norādīšu, ka šis punkts attiecas arī uz vakcīnām.
WMA uzsver, ka ārsti nedrīkst izmantot plašsaziņas līdzekļus ļaunprātīgi kā reklāmas līdzekļus, proti nedrīkst ieteikt konkrētus produktus, apzināti izceļot produkta nosaukumu vai preču zīmi. Un te būtiskais – ārsts nedrīkst būt finansiāli ieinteresēts pārdotajos produktos. Atbilstoši Helsinku deklarācijai un šīm vadlīnijām ārsti nedrīkst pieprasīt vai saņemt ekonomisku labumu par uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos, izņemot honorāru par uzstāšanos. Šeit ieteikums no WMA, ka ārsts nedrīkst sniegt arī ekonomiskus labumus raidorganizāciju personālam lai nodrošinātu uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos.
Trešais nozīmīgais vadlīnijās tvertais uzsvars likts uz komerciālo produktu reklamēšanu. Visā pasaulē ētikas dokumenti nosaka, ka ārsti nedrīkst piedalīties tādu produktu reklamēšanā, kas ir kaitīgi cilvēkam vai videi. Tas nozīmē arī to, ka ārstiem nav jāiesaistās komerciālu produktu popularizēšanā, pārdošanā vai reklamēšanā, tie nedrīkst sniegt nepatiesus vai pārspīlētus apgalvojumus par savu kvalifikāciju, piemēram, akadēmisko izglītību, profesionālo pieredzi, medicīnas specialitāti, lai gūtu labumu kādas komerciālas struktūras ekonomiskajām interesēm.
Ko var netieši mācīties no Pasaules Medicīnas savienības ieteikumiem un vadlīnijām? Sabiedrības veselības promotēšanā ir maksimāli jāizvairās no paziņojumiem un lēmumiem, kas šķeļ sabiedrību. Sabiedrības publiska iedalīšana “gudrajos” un “muļķos”, “vakcīnu zinātājos” un “antivakceros” neveicina zināšanas par vakcinēšanas nepieciešamību. Vienīgais nopietnais slēdziens pēc sāgas ar mirušo bērnu ir – mums nekavējoties jāatjauno veselības mācība skolās. Vienkārši – zināšanas par vakcināciju bērniem jāsniedz pamatskolā, tāpat kā pusaudžiem jāsniedz zināšanas par seksuālo veselību, bērniem jāmāca normāli kustēties katru dienu vismaz stundu, kā arī veselīgi un normāli ēst.
