Pēteris Apinis: “Maskava” un kodolkarš
0
Raksta virsrakstā ietvertais vietvārds šajā gadījumā ir raķešu kreisera “Москва” nosaukuma brīvs tulkojums. Kuģa nogrimšana Melnajā jūrā nes sev līdzi daudz nezināmā, tomēr trīs pieņēmumi mums ir jāuzskata par pareiziem:
• uz kuģa “Maskava” bija atomieroči – ar lielāko varbūtību uz spārnotajām raķetēm „Вулкан”;
• kuģis tika apzināti nogremdēts;
• piesauktā vētra Melnajā jūrā bija vējš ar ātrumu 10 m/s ar viļņiem, kas šāda līmeņa kuģim nerada pat šūpošanos, jūrnieki to sauc par brīzi, nevis vētru.
Vismaz šobrīd nav zināms – vai Ukrainas militāristi izraisīja eksplozijas uz „Maskavas” ar divām pretkuģu spārnotajām raķetēm „РК-360МЦ”, kas izšautas no Ukrainas krasta kompleksa „ Нептун” (nu ļoti neticami, jo „Maskavai” bija visas iespējas jebkuru spārnoto raķeti notriekt), vai sprādzienu virkni izraisīja pašu krievu militāristu radītais haoss (iedzeršana) uz paša kuģa, fakts ir – sākās sprādzienu virkne, jo detonēja raķetes un tās savukārt trāpīja blakus nodalījumos. Ugunsdzēšanas sistēma „Maskavai” bija vecmodīga, un krievvalodīgā informācijas laukā jau izskan ziņa – bija paredzēts sistēmu mainīt 2019. gadā kuģa remonta laikā, bet kaut kā jaunā sistēma nozagta vai citādi optimizēta.
Lai ļautu lasītājam iztēloties notiekošo, atstāstīšu plaši aprakstītu neparedzētu uguņošanu Meksikā. 2016. gada 20. decembrī (tieši pirms Ziemassvētkiem) ap plkst.15.00notika virkne sprādzienu San-Pablito pirotehnikas tirgū Meksikas štata Tultepecā (aptuveni 20 kilometros no Mehiko centra). Dažādi avoti min dažādu bojāgājušo un ievainoto skaitu, bet realitātē vismaz 30 cilvēki bija pagalam uz vietas.
Pasākuma video skatāma grandioza uguņošana – pirotehnikas raķetes lido gan gaisā, gan vienkārši blakus tirgotavās, izraisot jaunu pirotehnikas palaišanu. Arī visās apkārtējās mājās pa logiem lidoja krāsainas svētku raķetes, pārvēršot apkārtni ugunsgrēkā.
Pasākums, protams, ir traģisks, taču jāsaprot, ka gandrīz katru gadu kādā no Meksikas pirotehnikas gadatirgiem notiek šādi ekscesi, un iepriekšējais, tiesa, ar mazāku mirušo un ievainoto skaitu San-Pablito pirotehnikas tirgū bija noticis tikai pusotru gadu iepriekš. Varētu ciniski teikt, ka šādi negadījumi pirotehnikas tirgos Meksikā ir priekšsvētku tradīcija.
Katrā ziņā San-Pablito pirotehnikas raķešu tirgus bija iespēja iztēloties, kas notika uz „Maskavas” – kas notiek vietā, kur sākas sprādzieni, kad raķetes sāk detonēt neprognozējami. Šķiet, ka kuģis Maskava bija pārkrauts ar raķetēm, visdažādākā veida konvenciāliem ieročiem un degvielu. Nav grūti iztēloties, kas notiktu, ja „Maskava” tiktu atbuksēta uz Sevastopoles ostu, kur ar īstām raķetēm ostā sāktos San-Pablito gadatirgus.
Kaut arī nekur un nekad nākamos 50 gadus tas netiks publicēts, kodolieroči uz „Maskavas”, jādomā, bija, un neliels kodolsprādziens Krimā – Sevastopolē Putina karavadoņa mundieri diez vai spodrinātu. Arī „Maskavas” buksēšana nebija nekas cits kā pārvietošana virs jūras dziļvagas un gremdēšana tur, lai amerikāņiem, ķīniešiem vai turkiem nenāktu prātā jau tūlīt ar zemūdenēm doties karakuģi izpētīt.
Krievu flotei jau ir pieredze ar kuģu gremdēšanu. Tajā pašā Melnajā jūrā 1974. gadā virkne raķešu sprādzienu iznīcināja un lika nogremdēt lielāko tā laika pretzemūdeņu kuģi „Отважный”. Nevaru atrast pārbaudītus avotus, bet mazāk ticami ziņo, uz šī kuģa notika neliela kodolkatastrofa, pirms to paspēja noslēpt Melnās jūras viļņos. Interesenti var atrast stāstiņus arī par padomju zemūdenēm, uz kurām sācies ugunsgrēks.
Par “Maskavu” varētu uzrakstīt romānu. Kuģis būvēts Ukrainas ostā Mikolajivā 1976.–1979. gadā, nodots ekspluatācijā 1982. gadā un saucies “Slava”. 1989. gada 2. un 3. decembrī Maltā notika Mihaila Gorbačeva un ASV prezidenta Džordža Buša vecākā sarunas (kurās, iespējams, izšķīrās Baltijas valstu liktenis) Padomju delegācija nakšņoja tieši uz šī kuģa, bet ASV delegācija – uz ASV aviācijas bāzes kuģa Belknap (CG-26).
1991. gadā “Slava” tika nosūtīta uz to pašu Mikolajivas ostu remontā, bet naudas šim pasākumam nebija, tādēļ 1996. gadā Krievijas kara flote lūdza par kuģi šefību un atbildību uzņemties Maskavas pašvaldībai, bet kuģi nosauca par “Maskavu”. Diezgan droši, ka Nikolajevas ostai līdz šim brīdim nav pilnībā samaksāts par kuģa remontu, kas ilga līdz 2000. gadam.
Raķešu kreiseris “Moskva” ir piedalījies gan Krievijas iebrukumā Gruzijā, Krievijai anektējot Abhāziju un Dienvidosetiju, gan Sīrijas karā. Melnās jūras flotē, šķiet, tas bija vienīgais kuģis, kas bruņots ar kodolieročiem.
Atomieroči
Krievu ārsts un rakstnieks Antons Čehovs teica – ja izrādes pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad pēdējā cēlienā tā noteikti izšaus. Tulkojumā tas izklausās slikti – ja Putins pirmajā kara cēlienā parādīja ballistisko raķeti ar atomgalviņu, tad kāds uz šīs zemeslodes nukleāro sēni ieraudzīs.
Drīz pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka viņš pārvietoja savus “atturošos spēkus” (tas nozīmē kodolieročus), uz “kaujas gatavības” statusu. Pēdējo divu mēnešu laikā Putins jau ir veicis vairākas atsauces uz Krievijas kodolieročiem – acīmredzot, lai radītu baiļu sajūtu gan Kijivā, gan Vašingtonā. Jādomā, ka šīs atsauces ir signāls Rietumiem, lai pārliecinātu tos neiejaukties Ukrainas karā.
Iespējams, ka Krievijai noteiktos apstākļos varētu būt vilinoši Ukrainā izmantot mazāku taktisku atomieroci. Putins jūtas komfortabli stabilitātes – nestabilitātes pasaulē (Krievija to apzīmē kā eskalāciju – deeskalāciju), jo Rietumi diez vai vilktu laukā savus taktiskos kodolieročus, nekādā gadījumā tos nedotu Ukrainai, jo kodoltriecienu apmaiņa agri vai vēlu novestu pie stratēģisko kodolieroču izmantošanas.
Kas varētu likt Putinam izmantot taktisko kodolieroci kaujas laukā vai kā spēka demonstrāciju kaut kur Ukrainas stepēs vai nepakļāvīgākā pilsētā? Gadījumā, ja Putins justos apdraudēts un viņa stratēģija Ukrainā ciestu neveiksmi, viņš varētu izmantot taktiskos kodolieročus lai lauztu kara gaitu.
Globālajā telpā Putina aktivitātes raisījušas bažas, ka Maskava varētu izmantot taktiskos kodolieročus – proti, provocēt nevis pilnīgu kodolkaru, bet dramatisku kara saasinājumu. Taktiskos kodolieročus var izmantot relatīvi nelielos attālumos. Tas atšķir taktiskos kodolieročus no stratēģiskajiem kodolieročiem, ar kuriem varētu ātri un vienkārši iznīcināt veselas valstis, bet patiesībā – visu civilizāciju.
Taktiskie kodolieroči ietver mazākas bumbas un raķetes, ko izmanto kā kaujas lauka ieročus. Tiek uzskatīts, ka Krievijai ir aptuveni 2000 taktisko kodolieroču. Tos var izvietot dažādu veidu raķetēs, ko parasti izmanto, lai šautu ar parastajām sprāgstvielām. Un galu galā – taktiskos kodolieročus var izšaut kā artilērijas šāviņus kaujas laukā. Taktiskie kodolieroči uzstādīti pat uz torpēdām un dziļumbumbām, ar ko iznīcināt pretinieku zemūdenes. Taktiskie kodolieroči ievērojami atšķiras pēc lieluma un jaudas, iespējams, ka ekvivalenti ir no 1 līdz 100 kilotonnām sprāgstvielas (bumba Hirosimā nogalināja 146 tūkstošus cilvēku un atbilda 15 kilotonnām sprāgstvielas). Krievijas lielākie stratēģiskie atomieroči ir ekvivalenti vismaz 800 kilotonnām.
Ja Putins sadomātu izmantot taktiskos kodolieročus, tad pēc amerikāņu ekspertudomām, tas notiktu Ukrainā uz zemes. Tai pašā laikā amerikāņi neizslēdz civilas kodolkatastrofas izraisīšanu Eiropas lielākajā atomelektrostacijā Energodarā (netālu no Zaporižjes), kas nodarītu postījumus vismaz vairāku stratēģisko kodolgalviņu apmērā. Nepareizi aprēķini vienmēr ir risks, bet Putina gadījumā arī pareizi aprēķini ir risks.
ASV apgalvo, ka tā stingri uzrauga situāciju, proti – vēro Krievijas kodolrosību – piemēram, seko, vai taktiskie ieroči netiek izņemti no glabāšanas vietām. Līdz šim amerikāņi neesot redzējuši būtiskas izmaiņas.
To, kā ASV un NATO reaģēs uz jebkuru kodolenerģijas izmantošanu kara apstākļos, grūti prognozēt. Ar lielāko varbūtību viņi var nevēlēties vēl vairāk padziļināt situāciju un riskēt ar pilnīgu kodolkaru. Pasaule šobrīd, iespējams, ir tuvāk kodolkonfliktam nekā jebkad kopš 1962. gada Kubas krīzes. Bet es nevēlētos paskatīties uz zemeslodi pat pēc kodolkara ar taktiskajiem ieročiem. Pat ar taktiskajiem kodolieročiem var padarīt planētu Zeme cilvēkam neapdzīvojamu. Piemēru es atradu angļu salīdzinājumos – ir aprēķināts, ka visa II pasaules kara laikā tika uzspridzinātas sprāgstvielas, kas atbilda aptuveni 3 miljoniem tonnu TNT ekvivalenta. Viena Apvienotās Karalistes zemūdene ar 40 kodolgalviņām var izraisīt 4 miljonus tonnu TNT ekvivalenta, kas ir vairāk nekā visu dalībvalstu izšautais un spridzinātais II pasaules kara laikā.
Krievijas kodolieroču militāro spēju vērtējums liecina, ka 2022. gadā Krievijā ir aptuveni 6000 kaujas galviņas, ja šajā skaitā tiek iekļautas rezerves (atvaļinātās) kaujas galviņas. ASV uztur līdzīgu krājumu ar aptuveni 5500 kaujas galviņām. Analizējot iespējamu kodolkonfliktu starp NATO un Krieviju, secināts, ka tiktu izšauti aptuveni 1/3 – 1/2 no šī arsenāla.
Ko nozīmē atomkarš, joprojām mēs spriežam pēc Hirošimas un Nagasaki bombardēšanas II pasaules karā, kur kopumā ap 200 tūkstoši cilvēku gāja bojā uzreiz vai piecu mēnešu laikā pēc kodolsprādziena, intensīvā karstuma un jonizējošā starojuma dēļ. Daudzi izdzīvojušie cieta no akūtas radiācijas slimības. Japānā ilgstoši tika novērots paaugstināts leikēmiju un citu vēžu līmenis.
Mūsdienu kodolkaram daudz nopietnākas sekas būtu sociālais sabrukums, bads un planetārās biosfēras sabrukums. Dažādās pasaules valstīs mēģina modelēt iespējamās kodolkara sekas. Uzskatāmākais pētījums par iespējamām kodolkara sekām bija mēģinājums modelēt, kas notiktu, ja sāktos karš starp Indiju un Pakistānu (ar lielāko varbūtību šajā karā kodolieroči izmatoti tiktu), kuras karā kopā varētu izmantot ap 100 taktisko kodolgalviņu, kas katra izdedzinātu aptuveni 13 kvadrātkilometru lielu platību. Tas būtu reģionāls konflikts, kurā tiktu izmantots< 1% pasaules kodolarsenāla. 2014. gada modelējumā piedalījās daudzu pasaules valstu dažādu jomu ievērojami speciālisti.
Paredzamais cilvēku nāves gadījumu skaits šī ierobežotā kodolkara scenārija pētījumā netika publicēts, bet, domājams – tieši no radiācijas un karstuma bojāgājušo skaits lēšams simtos miljonu. Planetārā ietekme būtu smaga: sodrēji sasniegtu stratosfēru, bloķētu ienākošo saules starojumu un pirmo piecu gadu laikā ievērojami samazinātu Zemes virsmas temperatūru. Savukārt mainītos ultravioletā starojuma penetrācija par 30–80%, kas radītu plaši izplatītu kaitējumu cilvēku veselībai, lauksaimniecībai, kā arī sauszemes un ūdens ekosistēmām. Kopējais nokrišņu daudzums uz Zemes samazinātos par 8%. Pārtikas krājumi uz zemeslodes tiktu noplicināti pirmā gada laikā, četru gadu laikā bada vai ļoti trūcīgas ēdmaņas apstākļos nonāktu 1.3 miljardu cilvēku.
Kādā 2008. gada pētījumā tika aplūkots Krievijas un ASV kodolkara scenārijs, kurā Krievija mērķētu uz Rietumvalstu, bet ASV – uz Krievijas un Ķīnas ieročiem. Tādējādi kopumā tiktu uzspridzinātas 4400 kaujas galviņas, kas būtu aptuveni puse no krājumiem, kurus uztur Krievija un ASV. Šis pilnais kodolkarš uzreiz izraisītu 770 miljonu cilvēku nāvi.
2019. gada modelētā pētījumā par līdzīga kodolkara scenāriju, atzīts, ka postījumi izraisītu tik daudz dūmu, ka tikai 30–40% saules staru sasniegtu Zemes virsmu turpmākajos sešus mēnešus. Sekotu nozīmīgs temperatūras kritums. Modelis rāda, ka gan Eiropā, gan ASV temperatūra būtu zemāka par 0°C vismaz nākamās 730 dienas pēc kārtas. Nekas neaug – nekādu pārtiku audzēt un iegūt nav iespējams. Kodolziema. Būtu jāpaiet vairāk nekā desmit gadiem, līdz uz planētas atgrieztos kaut kas līdzīgs klimata normai. Līdz tam laikam lielākā daļa Zemes iedzīvotāju sen būtu miruši.
Pasaules pārtikas ražošana tiktu iedragāta par vairāk nekā 95 procentiem, izraisot globālu badu, kas iznīcinātu miljardus. Vairumā valstu mazāk par 25% iedzīvotāju pie šī scenārijā izdzīvotu līdz otrā gada beigām, mazāk par 10% – līdz trešā gada beigām. Patiesībā badā nomirs visi tie, kas pēc sprādzieniem izdzīvos. Arī globālie zivju krājumi būtu iznīcināti, bet lielākā daļa pasaules okeāna – aizsalis. Roņi un delfīni nosmaks, jo netiks pie gaisa, ziemeļbrieži netiks līdz sūnām, jo viņu apdzīvotajās teritorijās veidosies metriem biezs ledus slānis, bet Āfrikā, kur ledus un sniegs būs plāns, ziemeļbriežu nav.
Vai ir kāda pozitīva vēsts šajā scenārijā? Jā. Šis kodolkara scenārijs radītu daudz mazāku dūmu un citu daļiņu daudzumu, ko atmosfērā iegrūda asteroīds, kas sasniedza zemi pirms 65 miljoniem gadu, nogalinot dinozaurus un aptuveni divas trešdaļas sugu, kas tajā laikā dzīvoja uz zemes. Tas nozīmē, ka daži cilvēki izdzīvotu pat pēc pilna mēroga kodolkara. Homo sapiens kā sugas līmeņa izmiršana kodolkara dēļ ir maz ticama. Taču lielākā daļa cilvēku mirtu no apdegumiem, radiācijas un bada, civilizācija sabruktu. Izdzīvojušie kā bomži nodrošinātu sev iztiku uz izpostītas, neauglīgas planētas.
Vai iespējams izdzīvot Latvijā šādā scenārijā? Daži autori uzskata, ka izdzīvot varētu, ja sagatavotu sev ēdmaņas rezervi sešiem gadiem (piemēram, 2190 pakas makaronu un tikpat daudz gaļas konservu, pieņemot, ka ar vienu paku un vienu konservu dienā var iztikt, kā arī enerģijas rezervi šādam laikam – elektrības, interneta, saziņas nebūs, bet pārvietošanās iespējas būs limitētas, piemēram – kājām).
Pašā sliktākajā scenārijā, kad visas kodolvalstis izmantotu visu savu kodolarsenālu, cilvēka suga neizdzīvotu. Toties dažādas sīkbūtnes, īpaši okeāna dziļākos slāņos izdzīvotu, un atkal sāktos garš Darvina aprakstītais evolūcijas ceļš. Nav zināms – kāds izskatīsies nākamais radības kronis uz planētas Zeme pēc 50 miljoniem gadu, bet nav ne mazākā pamata uzskatīt, ka kaut nedaudz līdzīgs cilvēkam.
Kodolkaru nedrīkst pieļaut
Esmu jau sameklējis dažādus materiālus ar ieteikumiem – kā rīkoties kodolkara apstākļos, bet tos publicēšu tikai tādā gadījumā, ja kodolrisks pieaugs.
Kopīgā globālā izpratne par kodolkara sekām noveda pie 1985. gada ASV prezidenta Ronalda Reigana un padomju kompartijas ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova kopējā paziņojuma, ka “kodolkaru nevar uzvarēt un nekad nedrīkst tajā cīnīties”. Šo paziņojumu atkārtoti apstiprināja ASV un Krievijas prezidenti Džozefs Robinets Baidens un Vladimirs Putins vēl nesen – 2022. gada janvārī.
Vismaz pagaidām paliksim pie cerības izvairīties no kodolkara:
• kad Ukrainā bērnu slimnīcas tika bombardētas, kad Kijivas piepilsētās bija nogalināti un nomocīti simtiem civiliedzīvotāju, kad Harkiva un Mariuople ir gandrīz vai noslaucītas no zemes virsmas, globāli uzliesmoja emocijas. iedzīvotāji visā pasaulē pieprasīja NATO – jāiet Ukrainai palīgā, jāiesaista modernākie ieroči, jāatsēdina Putins savā vietā. Bet šobrīd nav nekas svarīgāks kā kolektīvi atkāpties no Krievijas un NATO konfrontācijas robežas, pirms nav par vēlu. Kodoleskalācijas cena ir planetārā pašnāvība, kurā nekādu uzvarētāju vispār nav. Tas neglābs dzīvības Ukrainā — tas vienkārši palielinās pašreizējā karā nāvi no tūkstošiem līdz miljardiem;
• savulaik Alberts Einšteins esot toreizējam ASV prezidentam Edgaram Trumenam komentējis iespējamo atomieroču lietošanu – „Es nezinu, ar kādiem ieročiem cīnīsies trešajā pasaules karā, bet ceturtajā karos ar nūjām un akmeņiem.”
