Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni
32
Autors: Pēteris Apinis, ārsts, TV24 raidījuma “dr.Apinis” vadītājs
Sens pastāsts par to – kā septiņi akli indieši taustīja ziloni – viens ausi, otrs kāju, trešais – vēderu, ceturtais – snuķi, un viņiem par ziloni bija atšķirīgs viedoklis.
Latvijas veselības aprūpes budžets 2021. gadam ir tieši par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams pandēmijas apstākļos, un to saka Pasaules Veselības organizācija, un tai līdzi – Latvijas ārsti.
Otra Latvijas budžeta īpatnība ir veidot to kā puzli, kur puse no puzles gabaliņiem ir piemirsta kastē. Tad nu daļai medicīnas kaut kāds finansiāls segums ir, daļai nav. Par daļu puzles gabaliņu ir lielāka interese. Atceros – pirms dažiem gadiem budžetā atradās vieta kādam nozīmīgam un itin dārgam uroloģijas aparātam, kas Latvijā bija izmantojams dažiem pacientiem gadā, tai skaitā kādam vārdā neminamam, taču ietekmīgam Saeimas deputātam.
Tātad – lai budžetā rastu kādu papildus eiro kādai medicīnas nozarei, kādam kompensējamam medikamentam, kādam diagnostikas aparātam vai slimnīcas reanimācijas nodaļas remontam, vajag kādu, kas puzles gabaliņu izvilktu no kastes un ieliktu budžetā.
Dažkārt tas ir tautā mīlēts un Zinātņu akadēmijā atzīts profesors, asociācijas vadītājs, pie kura ārstējušies ietekmīgi ļaudis. Citkārt tā ir pacientu organizācija, kuras aktīvākie biedri jau ir pārdzīvojuši operācijas, staru terapijas un mēģinājumus zālēm naudu vākt ar „ziedot.lv” palīdzību.
Dažkārt tā ir kāda politiķa sapratne un vēlme sevi parādīt gaišos toņos. Tad, kad šis raksts jau bija tapis, parādīju to savam kolēģim, un viņš iesmēja: „galvenais iemesls iekļaut budžetā vienu vai otru pozīciju budžetā ir iespēja saņemt otkatu. No ģimenes ārstiem nekad nekādu otkatu dabūt nevarēs, tādēļ viņiem vienmēr būs to bada maizi ēst”. Taisnība – tik slikti finansēta kā Latvijas primārā medicīna, nav nekur šī joma Eiropā.
Jāteic, ka 2021. gada budžetā es redzu dažas itin labas tendences – gan onkoloģisko zāļu apmaksai, gan (tiesa, nepilnīgi) medicīnas speciālistu darba apmaksai finansējums nācis klāt. Tomēr skatīties uz budžetu kā uz pārdomātu un izsvērtu speciālistu veikumu ir vismaz smieklīgi. Vienkārši, neviens Veselības ministrijā un Finanšu ministrijā pat nav iztēlojies, kādai tai puzleibūtu jāizskatās pilnībā.
Vēl vairāk – puzles pamatā nav nekādi ekonomiski aprēķini, kuriem vajadzētu skanēt – ieguldot līdzekļus x, mēs ekonomēsim līdzekļus y, ietaupīsim līdzekļus z, uzlabosim iedzīvotāju dzīvildzi par n gadiem, uzlabosim dzīves kvalitāti m pacientiem. Ļoti jauka kolēģe, medicīnas ekonomiste Daiga Behmane jau gadiem cenšas to skaidrot Ministru prezidentam un ministriem, taču sapratne nav radusies, kaut Daiga mēdz to stāstīt vieglajā valodā.
Ja par budžeta naudu tiek iegādāts superdārgs aparāts, kuru var izmantot trīs pacientu ārstēšanai gadā (maza tā Latvija, pacientu skaits atsevišķās jomās nav milzu liels), tad lētāk pacientu nosūtīt diagnostikai uz kaimiņvalsti.
Saprotu, ka godājam lasītājam nav laika garām prātulām. „Piemēru!”, man saka kolēģi –„un tādu, kur nav un nevar būt Tavu veselības interešu!”
Lūdzu! Manai veselībai nav interešu par zālēm dzemdes miomas ārstēšanai, bet šādu zāļu iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ļautu 10% Latvijas sieviešu uzlabot dzīves kvalitāti un pagarināt veselīga mūža gadus, pie kam – par relatīvi mazām naudiņām.
Eiropas statistikas dati liecina, ka dzemdes mioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm, ar to saskaras 20–40% reproduktīvā vecuma sieviešu. Patiesībā vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem 70% sieviešu attīstās miomas.
Dzemdes miomas simptomi ir pārmērīga un neprognozējama dzemdes asiņošana, kas rada vispārējas veselības problēmas, intīmās dzīves un attiecību sarežģījumus, darba produktivitātes samazināšanos, darba kavējumu palielināšanos, kā arī psiholoģiskas problēmas. Ilgstošas pārmērīgas dzemdes asiņošanas rezultātā gandrīz vienmēr attīstās anēmija jeb mazasinība, radot sievietēm patstāvīgu nogurumu un bezspēku, kas nozīmīgi pasliktina dzīves kvalitāti. Dzemdes mioma ir arī viens no biežākajiem neauglības iemesliem.
Miomas ārstēšanas iespējas ir plašas, bet visbiežāk mēs runājam par ķirurģisku un medikamentozu ārstēšanu. Mūsdienās ķirurģiskās ārstēšanas metodes visbiežāk ir mazinvazīvas, endoskopiskas – vai nu caur minimālu griezienu vēdera ādā vai caur minimālu griezienu vagīnā. Lielākoties šīs operācijas nav radikālas, bet ir gadījumi, kad miomas dēļ jāveic histerektomija (jāizņem visu dzemdi).
Aptaujas liecina, ka sievietes labprātāk izvēlētos medikamentozu ārstēšanu. Pateicoties medikamentozai terapijai ir iespēja izvairīties no ķirurģiskas ārstēšanas, kā arī ir iespēja veikt saudzīgāku operāciju, saglabājot dzemdi un reproduktīvo funkciju.
Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā, ir pieejami vairāki medikamenti dzemdes miomas ārstēšanai, kas ļauj piemeklēt katrai pacientei vispiemērotāko terapiju. Ar medikamentozu terapiju ir iespējams: kontrolēt asiņošanu, mazināt anēmiju, mazināt dzemdes tilpumu un miomas apjomu, mazināt ar dzemdes miomu saistītās sāpes. Jaunākā terapija nodrošina pareizu līdzsvaru starp dzemdes miomas simptomu kontroli un drošību.
Ir pieejami medikamenti, kurus var lietot arī ilgstoši bez pārtraukuma līdz menopauzes sasniegšanai. Tā neizraisa menopauzes simptomus un saglabā nemainīgu kaulu blīvumu. Šī terapija mazina dzemdes miomas simptomus un var novērst vai aizkavēt nepieciešamību pēc operācijas, ļaujot pacientiem sasniegt menopauzi un saglabāt auglību.
Latvijā valsts atbalsts sieviešu slimību ārstēšanai un profilaksei ir niecīgs.Valsts nekompensē dzemdes miomas medikamentozu ārstēšanu.
Latvijas sievietes ir ļoti pacietīgas un atturīgas, viņas ilgstoši samierinās ar šo situāciju. Man šķiet, ka tieši tādas ir arī Saeimā sēdošās deputātes.
