Pēteris Apinis: Kosmētika kā skaistums, posts, veselība, kaitīgas ķimikālijas un slimība
13
Šī nedēļa globālajā cīņā pret ķīmisko piesārņojumu pagājusi Dove zīmē. Okeāna pētnieki un ekologi analizēja plastmasas uun mikroplastmasas izcelsmi okeānu, jūru un lielo upju krastos, un secināja, ka lielākais plastmasas piesārņotājs ir kosmētiskā rūpniecība, bet līderis no globālajiem kosmētikas ražotājiem – Uniliver ar savu brendu Dove. Interesentiem iesaku noskatīties pamācošu video https://www.youtube.com/watch?v=dPhKzGx1Sc0.
Vienkāršoti – katru gadu pasaulē tiek radīti vairāk nekā 300 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, no kuriem ievērojama daļa netiek pārstrādāta (pārstrādāti tiek mazāk nekā 10% no visa radītā plastmasas apjoma). Pēc vispieticīgākajām aplēsēm 8 miljoni tonnu plastmasas atkritumu katru gadu nonāk okeānos. Okeāns ir pārpludināts ar plastmasu, kas veido milzīgus okeāna plostus ar lielākiem plastmasas atlūzu gabaliem, kuros sapinušies jūras dzīvnieki. Arī mazākas daļiņas nonāk vidē tieši vai arī – sadaloties lielākiem gabaliem, veidojot mikroplastmasas daļiņas, kuras jūras organismi norij, tad tos apēd zivis, bet zivis apēd cilvēki. Mikroplastmasu var atrast cilvēka smadzenēs, aknās un spermatozīdos.
Tātad pasaule sekoja cīņai ar plastmasu, kurā iesaiņota komētika. Tomēr vienlaikus ar atziņu, ka kosmētika parasti ir iesaiņota plastmasas kārbā un maisiņā, kosmētika pati satur plastmasu, šonedēļ pasaulē vairākkārt skaļi atskanēja arī bažas par kosmētikas pārmēra ražošanu, lietošanu un bīstamību veselībai. Lielākoties kosmētika satur tikpat aktīvas vielas kā medikamenti, bet tiek ievērojami mazāk kontrolēta. Daļa kosmētikas tirgo aptiekās un tā izskatās pēc medikamentiem, radot iespaidu par tās veselības veicinošo iedabu; kaut nav nekādu pētījumu, kas šo veselības veicināšanu apstiprinātu. Vēl kāda piebilde, kas nāk no globālajiem viedokļrakstiem – kosmētikas ražotāji savos produktos pamanās iemānīt medikamentus, īpaši hormonus, bet dažkārt – tādus nomierinošus līdzekļus kā benzodiazepīnus.
Kosmētika ir paredzēta, lai uzlabotu cilvēka izskatu, bet tā dažādos veidos ietekmē veselību. Vibiežāk sastopamās problēmas, ko rada kosmētika ir: alerģiskas reakcijas, ādas kairinājums un aknes veidošanās, acu bojājumi, endokrīnās sistēmas graušana; ftalāti un parabēni ietekmē dzimumšūnas, bet citas kosmētikas sastāvdaļas ir kancerogēnas – proti – tās izraisa vēzi un tātad – arī nāvi.
Pirms sākt pilnībā analizēt kosmētikas ļauno dabu es vēlos teikt dažus vārdus kosmētikas aizstāvībai, pirmkārt – ne visa kosmētika ir kaitīga; kosmētikai, kas ir ražota Eiropā, ir augstāki drošības standarti; katra cilvēka āda ir individuāla un reaģē uz kosmētiku atšķirīgi; ja ir problēmas ar ādu, katram ir iespēja vērsties pie dermatologa. Globālajos viedokļrakstos šajā vietā autori mēdz ieteikt lietot dabisku kosmētiku, bet "dabiskajiem" kosmētikas produktiem lielākoties nav ne mazākā pamatojuma par dabiskiem dēvēties.
Informācija par kosmētikas ļaundabīgo iedarbi uz vīriešiem attiecas daudzkārt mazāk nekā uz sievietēm. Kaut vīrieši sava mūža laikā no sieviešu lūpām noēd diezgan daudz lūpu krāsas, ir droši teikt, ka šis daudzums ir salīdzinoši neliels un nerada būtisku risku veselībai. Man nav zināms, cik daudz kosmētikas Latvijas vīrietis patērē mūža laikā.
Patiesībā ziņas par Latvijas vai Eiropas kosmētikas lietošanas paradumiem ir spekulatīvas un balstās uz aptaujām, nopietnāks pētījums liecina, ka 2021. gadā katru dienu amerikānietes lietoja vidēji 12 personīgās higiēnas produktus, kas satur 168 dažādas ķīmiskās vielas, bet vīrieši – vidēji sešus personīgās higiēnas produktus, kas satur 85 dažādas ķīmiskās vielas.
Cik daudz kosmētikas katra sieviete patērē mūža laikā, ir praktiski neiepējami precīzi noteikt, jo tas ir atkarīgs no individuuāliem paradumiem, kosmētikas veidiem, produktu daudzuma vienā lietošanas reizē, produktu cenas, kvalitātes un modes tendencēm. Pieņemsim, ka dažas sievietes lieto kosmētiku katru dienu, bet citas – tikai īpašos gadījumos. Dārgāka un augstas kvalitātes kosmētika parasti tiek patērēta mazākā daudzumā. Kosmētikas patēriņš ir būtisks faktors galvenokārt kosmētikas industrijai. Lielās kosmētikas kompānijas veic plašus pētījumus, lai izprastu sieviešu patēriņa paradumus un pielāgotu savu produkciju pieprasījumam. Lielās kosmētikas kompānijas ir saistītas ar globālo ķīmijas biznesu un globālo farmācijas biznesu.
Vēsture ir parādījusi, ka nekontrolēta kosmētikas lietošana var būt bīstama. Senajā Ēģiptē un Romā sievietes izmantoja kosmētiku, kas saturēja svina balinātājus. Svars uzkrājās organismā, izraisot nopietnas veselības problēmas, tostarp nieru bojājumus, nervu sistēmas traucējumus un pat nāvi.
Viduslaikos pastāvēja ļoti stingri skaistuma ideāli, un sievietes bija gatavas uz visu, lai atbilstu šiem ideāliem. Kosmētika bija dārga un nepieejama visiem, tāpēc tās lietošana varēja signalizēt par augstu sociālo statusu. Lai padarītu vaigus sārtus, izmantoja dažādas augu un minerālu krāsas, kas izraisīja ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, bet vairumā gadījumu arī toksiskas vielas, piemēram, dzīvsudrabu. Vēl divdesmitā gadsimta kosmētikā plaši bija iekļauts gan azbests, gan hormonpreparāti.
Endokrīnās sistēmas grāvēji kosmētikā
Mūsdienās aktuālākais jautājums par kosmētikas saturu ir – vai kosmētika satur vai nesatur endokrīnās sistēmas grāvējvielas. Endokrīnā sistēma ar hormoniem regulē daudzas svarīgas ķermeņa funkcijas – augšanu, vielmaiņu un reproduktīvo veselību. Endokrīnās sistēmas grāvēji (ja nu vēlaties maigākuu formulējumu – traucētāji) ir ķīmiskas vielas, kas var traucēt hormonu darbību organismā. Tās var imitēt dabiskos hormonus, var bloķēt to receptorus vai izmainīt hormonu ražošanu. Bīstamākie endokrīnās sistēmas grāvēji ir ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, kas izraisa hormonālos traucējumus, ietekmē reproduktīvo sistēmu un samazina spermas kvalitāti vīriešiem), parabēni (konservanti, kas var imitēt estrogēnu darbību un rada krūts vēža risku) un bifenoli (traucē vairogdziedzera darbību un ietekmē reproduktīvo sistēmu).
Kādas sekas var būt kosmētiskas saturā esošo ķīmisko vielu izraisītajiem endokrīnās sistēmas traucējumiem? Apkoposim: ftalāti, parabēni un bifenoli un citi endokrīnās sistēma grāvēji izraisa reproduktīvās sistēmas traucējumus – neauglību, dzimumorgānu anomālijas, priekšlaicīgu pubertāti, imūnsistēmas traucējumus, palielinātu jutību pret infekcijām, uzvedības deficīta un hiperaktivitātes traucējumus bērniem, aptaukošanos un cukura diabētu. Šīs viela palielina risku saslimt ar krūts, prostatas un vairogdziedzera vēzi.
Kosmētikas rūpniecība kā salīdzinoši slikti uzraudzīta joma
Ķīmiskās vielas un piesārņotāji, kas izraisa vēzi un endokrīnās slimības, ir atrodami pārtikā, ūdenī un daudzos citos ikdienas produktos. Tomēr neviena patēriņa preču kategorija nav pakļauta mazākai uzraudzībai kā kosmētika un personīgās higiēnas produkti. Lai gan daudzas kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos esošās ķīmiskās vielas un piesārņotāji, visticamāk, nerada lielu risku, dažu iedarbība ir saistīta ar nopietnām veselības problēmām. Joprojām kosmētikas sastāvā atrodams formaldehīds, paraformaldehīds, metilēnglikols, kvaternijs 15, dzīvsudrabs, dibutil- un dietilheksilftalāti, izobutil- un izopropilparabēni, garās ķēdes per- un polifluoralkilvielas (PFAS), m- un o-fenilēndiamīns. Papildus riskiem, ko rada apzināti pievienotās sastāvdaļas, kosmētikas līdzekļi var būt piesārņoti ar smagajiem metāliem, tostarp arsēnu, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un niķeli. Amerikas FDA regulāri publicē datus par baktērijām piesārņotu kosmētiku, tostarp ķermeņa mazgāšanas līdzekļiem, sejas pūderiem, ēnām un losjoniem, vai datus par kosmētikas produktiem, kas satur aizliegtas krāsvielas, tostarp šampūniem, ziepēm, bet īpaši – tīrīšanas līdzekļiem un pagaidu tetovējumiem. Būtiski – ES ir aizliegusi kosmētikā lietot 2762 noteiktās ķīmiskās vielas, tostarp izopropilparabēnu un izobutilparabēnu, dibutilftalātu un dietilheksilftalātu, dzīvsudrabu, formaldehīdu un daudzas PFAS, atsevišķas ES valstis ir ierobežojušas formaldehīdu un perfluoroktānskābes lietošanu kosmētikā, bet šie regulējums slikti darbojas attiecībā uz interneta kosmētikas tirdzniecību.
Literatūrā tiek minēti dažādi dati par tūkstošiem kosmētikas līdzekļu, kas satur tādas ķīmiskas vielas, kas izraisa vēzi un iedzimtus bojājumus. Daļu no šīm vielām vēl joprojām pat Eiropā nav jānorāda uz iepakojuma, nerunājot par citiem kontinentiem un valstīm.
Patērētāji izmanto plašu kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļu klāstu. Tikai daži patēriņa produkti rada tik lielu ķīmisko vielu iedarbību kā kosmētika. Kosmētikas ķīmiskās vielas organismā nonāk caur ādu, ieelpojot, norijot un iekšķīgi lietojot, un rada tādus pašus riskus kā ar ēdmaņu lietotas ķīmiskās vielas. Vairums no kosmētikas produktiem tiek uzklāti tieši uz ādas, kas ir lielākais organisma orgāns, no kura sastāvdaļas uzsūcas tieši asinsritē.
Daži kosmētikas līdzekļi ir saistīti arī ar akūtiem riskiem, tostarp apdegumiem un infekcijām. Uz formaldehīda bāzes veiktās matu taisnošanas procedūras, ko dēvē par "keratīna procedūrām", ir saistītas ar matu izkrišanu, izsitumiem, pumpām, asiņošanu no deguna, smaganu asiņošanu, kā arī garšas un smaržas zudumu.
Patērētāju kosmētikas lietošana globāli strauji pieaug. Kopš 2010. gada globālais kosmētikas tirgus ir pieaudzis vidēji par 4,1 % gadā, bet īpaši pieaugusi visai nekontrolēta tirdzniecība internetā. Pēdējos desmit gados Eiropā un ASV ir divkāršojies kosmētikas imports no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.
Atšķirībā no medikamentiem, kosmētikas līdzekļu reģistrācija un tirdzniecības atļauju izsniegšana gan Eiropā, gan Latvijā ir apšaubāma un nepilnīga. Jaunajam Eiropas parlamentam uz galda stāv priekšlikums izstrādāt kosmētikas nozares jēgpilnu uzraudzību.
Pieaugoša bērnu ādas kopšanas līdzekļu tirdzniecība un lietošana ir bīstama
Pētījumi Eiropā liecina, ka bērni vidēji jau 8 gadu vecumā lieto ādas kopšanas līdzekļus, drīzāk – vecāki viņu ādu kopj ar ķīmiskiem līdzekļiem.
Būtiskais iemesls, kāpēc bērni tik agri sāk lietot kosmētiku ir – bērni lūdz vecākiem dažādas luksusa preces pēc tam, kad ir redzējuši, kā tās lieto viņu iemīļotie influenceri YouTube un TikTok. Daudzi no šiem produktiem satur potenciāli kaitīgas aktīvās sastāvdaļas, kas paredzētas tikai pieaugušajiem, piemēram, pīlinga skābes bērniem, kā likums izraisa alerģiju vai ekzēmu. Būtiski, ka kosmētikas produktu iepakojumi un reklāma veidota tā, lai piesaistītu bērnu uzmanību. Nereti kosmētikas produktu zīmoli ar košo, krāsaino iepakojumu un dzīvnieciņu logotipiem visbiežāk parādās pieaugušo un bērnu influenceru tiešsaistes ādas kopšanas saturā. Aizraušanās ar zīmoliem ir izplatījusies visā pasaulē, un, redzot, ka draudzenēm ir izdevies iegūt zīmolu produktus, meitenes lūdz saviem vecākiem tos iegādāties. Interesanti, ka bērni izcili atrod to ģimenes locekli (vājo ķēde posmu), kam ir mazākas zināšanas par kosmētikas kaitīgo ietekmi.
Interesanti, ka skaistumkopšanas veikalos tieši padsmitgadnieki visčaklāk iztērē testu produktus, īpaši – krēmus un smaržas. Daudzi no produktiem, ko ļauj testēt veikalos, īpaši lidostu veikalos, ir paredzēti vecākai ādai – tie ir produkti pret novecošanu (bērniem nevajadzētu lietot tādu pretnovecošanās produktu kā retinols). Šie līdzekļi var izraisīt ādas kairinājumu neatkarīgi no vecuma, bet ir skaidrs, ka jaunākai ādai tie var būt potenciāli bīstami vai problemātiski. Bērnam ar ekzēmu vai jutīgu ādu tie var radīt nopietnas problēmas. Turklāt daudzi no tiem ir ļoti smaržīgi, bet tieši tīkama smarža ir galvenais piesaistes mehānisms padsmitgadīgām meitenēm.
Kosmētikas produktu iegādei veikalos vai tiešsaistē nav vecuma ierobežojumu.
Raksta noslēgumā vēlos atkārtot un apkopot – kāpēc vajag pasargāt bērnus no pārlieku agras kosmētikas lietšanas (apzinos, ka nekādi mani raksti nesamazinās Latvijas sieviešu kāri pēc plašas skaistumkopšanas līdzekļu izmantošanas). Tātad bērniem daudzas kosmētikas sastāvdaļas var izraisīt ādas kairinājumu, apsārtumu, niezi un pat alerģiskas reakcijas. Kosmētika var aizsprostot poras, veicinot pūtīšu un akņu veidošanos. Pārāk agrs kosmētikas lietošana var veicināt ādas novecošanos. Regulāra kosmētikas lietošana var veicināt neveselīgus skaistuma ideālus un pašapziņas problēmas bērniem. Daudzas kosmētikas sastāvdaļas var uzkrāties bērna organismā un negatīvi ietekmēt viņa veselību un ilgmūžību.
Ļaujiet bērna ādai elpot! Bērna ādai ir nepieciešams laiks, lai attīstītos un pielāgotos apkārtējai videi. Kosmētika var traucēt šo procesu.
Veidojiet bērnam veselīgus ieradumus! Ir svarīgi ieaudzināt bērniem veselīgus ieradumus ādas kopšanā, kas balstās uz pareizu uzturu, pietiekamu miegu un fiziskām aktivitātēm.
Paaugstiniet bērna pašapziņu! Bērniem ir jāiemāca mīlēt sevi tādiem, kādi viņi ir, nevis jācenšas atbilst kādiem neiespējamiem skaistuma standartiem.
Ja Jums ir bažas par sava bērna ādu vai kosmētikas lietošanu, konsultējieties ar dermatologu. Ja Jums ir bažas par savu ādu, konsultējieties ar dermatologu. Nenosaukšu konkrētus dermatologus. Bet, ja nu Jūs man jautājiet – kurā klīnikā – es soreiz ieteikšu VC4 Dermatoloģijas klīniku Skanstes ielā 50 un VCA klīniku Aura Nīcgales ielā 5.
