Pēteris Apinis: Ko mēs vēl gaidām Latvijā Covid-19 pandēmijā – varbūt degunā iepūšamo vakcīnu?
136
Autors: Pēteris Apinis, TV24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Šodien mani intervēja vairāku vadošo Eiropas raidsabiedrību populāra žurnāliste no Briseles. Intervija bija gara, runājām par to – kāpēc Latvijā neveicas ar vakcināciju (teicu, ka vakcināciju izgāza Pavļuts ar savu neuzticību medicīnai, bet paļāvību uz reklāmas aģentūrām), ko es domāju par lokdaunu (teicu, ka atbalstu to par 70%, bet nevaru atbalstīt sporta un fizisko aktivitāšu ierobežojumus un dažas citas muļķības), par slimnīcu pārslodzi un valdības nepiedodamo nolaidību attiecībā uz ģimenes ārstu dienestu un primāro aprūpi.
Bet sarunas beigās žurnāliste man uzdeva cietu jautājumu: „uz ko Jūs cerat?”. Es nekādi nevarēju atbildēt – uz ko cer valdība (manuprāt, vēl vairāk izpļekarēt aizņemto naudu, bet to es nepateicu). Nepateicu arī par savu cerību, ka Kariņš padzīs Pavļutu un veselības jomu uzticēs kādam profesionālim. Patiesībā tā īsti uz valdības saprāta atblāzmu es vairs neceru.
Bet tad es noformulēju to, uz ko es patiesi ceru, un kam varētu būt lemts piepildīties. Es tiešām ceru, ka Eiropas Zāļu aģentūra akceptēs Sputnik Light vakcīnu (jāvakcinē vienu reizi). Tad kādi 10% Latvijas iedzīvotāju (kuri ietekmējas no kaimiņvalstu raidsabiedrību satura un sociālajiem tīkliem krievu valodā) ar prieku vakcinēsies tieši ar šo vakcīnu, un tas mūs pietuvinās kolektīvai imunitātei.
Un vēl vairāk es ceru, ka iespējami ātri Eiropas Zāļu aģentūra reģistrēs Somijas kompānijas „Rokote Laboratories Finland Ltd.” jaunizstrādāto vakcīnu, ko nevajadzēs injicēt, bet iepūst degunā vai zem mēles.
Jāteic, pasaulē šobrīd ļoti nopietnā izstrādes stadijā ir vismaz sešas vakcīnas (arī Oxford University/Astra/Zeneca), kas nebūs jāinjicē, bet somu informācija man ir pieejamāka.
Šī vakcīna varētu būt izcils līdzeklis kā balstvakcīna (trešā un, iespējams, ceturtā deva) visiem tiem, kas saņēmuši vīrusa vektora vakcīnas (Johnson&Johnson/Janssen un Astra/Zemeca/Oxford University). Arī Krievijā šajā jomā pētījumi tuvojas finišam, un krieviem būs vakcīna, ko kā balstvakcīnu iepūst degunā pēc Sputnik V vakcinācijas.
Kad šīs degunā iepūšamās (spray vaccine covid) būs pieejamas? Ceru, ka decembrī, bet domāju, ka janvārī vai februārī. Vai šīs degunā pūšamās vakcīnas būs izmantojamas arī sākotnējai vakcinācijai? Man šķiet, ka visiem tiem, kam no šprices bail, labāk iepūst vakcīnu degunā vai zem mēles, un primārā imunitāte radīsies. Dažas no degunā vai zem mēles pūšamajām vakcīnām jau uzreiz tiek gatavotas kā primārās vakcīnas.
Neliels skaidrojums par degunā iepūšamajām vakcīnām
Covid–19 vakcīnas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki smagi neslimotu un nemirtu. Protams, mums ir vēl viens mērķis – novērst slimības izplatīšanos, bet šobrīd mums pietrūkst informācijas, cik lielā mērā vakcinācija to samazina un novērš.
Teikšu tā – informācija ir pretrunīga. Kariņa un Pavļuta noteiktie lokdauna pasākumi liecina, ka šie divi personāži vakcinācijai netic, un vakcinētajiem arī neļauj iziet laukā vakarā pēc 20.00 no mājas, neļauj pusdienot kafejnīcā, neļauj spēlēt bumbu vai cilāt svara stieņus.
Faktiski visas Covid–19 vakcīnas, kas pašlaik ir pieejamas vai vismaz ir klīniskajos pētījumos — tiek ievadītas caur muskuļiem, parasti – caur deltveida muskuli augšdelmā. Ar injekciju vakcīna rada sistēmisku organisma atbildi, bet ne lokālu atbildi (lokālai reakcijai – apsārtumam, pietūkumam, sāpēm plecā kā salīdzinoši retām blaknēm ir cita iedaba, kam nav saistības ar imunizāciju pret vīrusu).
Elpceļu vīrusu, t.sk., koronavīrusa, infekcija parasti sākas degunā vai rīklē. Vismaz trešdaļai, ja ne pusei cilvēku infekcija tur arī paliek, un tiek iegūta sistēmiskā imunitāte.
Mēs šo variantu saucam par asimptomātisku slimības gaitu, un par savu slimošanu informāciju cilvēks tad iegūst, nosakot antigēnus slimības laikā vai antivielas – pēc tam. Daļai cilvēku ar vājāku imunitāti vīruss var iemājot deguna un rīkles gļotādā arī pēc slimības pārslimošanas.
Šķiet, ka vīruss mēdz uzkavēties deguna un rīkles gļotādā, ja cilvēks ir vakcinēts, ir veidojusies sistēmiskā imunitāte, bet lokāli tā ir nepietiekama. Un cilvēks var izplatīt vīrusu tālāk.
Vakcīnas ievadīšana degunā, zem mēles vai rīklē, to iesmidzinot, rada iespēju veidot sākotnēji lokālu imunitāti, bet pietiekama vakcīnas deva – arī sistēmisku imunitāti.
Pētījumi liecina, ka lokāli iepūšama vakcīna varētu veiksmīgāk ierobežot vai pat novērst slimības izplatīšanos.
Informācijai – pasaulē jau plaši tiek izmantotas „sprey” vakcīnas pret gripu, piemēram, „Flumist”. Pasaules pieredze rāda, ka cilvēki, kas neuzticas injicējamām vakcīnām labprāt izvēlas vakcīnu iepūst degunā.
Literatūrā ir dati, ka ar šādu paņēmienu būtu pierunājami vakcinēties vismaz trešdaļa no tiem, kas atsakās vakcinēties ar injekciju deltveida muskulī.
Pēc manā rīcībā esošām ziņām daudzas Eiropas valstis jau ir rezervējušas sev „ spray vaccine covid”. Uzminiet nu – vai Pavļuta vadītā Latvijas Veselības ministrija ir to vidū?
