Pēteris Apinis: Kas sagaidāms veselības, medicīnas un biotehnoloģiju jomā 2024. gadā?
29
Šo rindu autors nav ne astrologs, ne futurologs. Rūpīgi sekojot globālajām attīstības tendencēm 2023. gadā, ir iespējams kaut kādā mērā prognozēt notikumus un attīstību nākotnē. Šis raksts nebūs viegli lasāms bez zināmas sagatavotības un zināšanām, taču dažu interesantu skatpunktu varēs atrast arī no veselības jomas tālu stāvoši ļaudis. Nu piemēram, saskaņā ar Nasdaq datiem 2023. gada novembrī pasaules biotehnoloģiju tirgus vērtība bija 1,22 triljoni dolāru, taču paredzams, ka līdz 2030. gadam tā vērtība pieaugs līdz 3,21 triljonam dolāru (šeit un turpmāk – rēķini ASV dolāros).
Biotehnoloģija ir pasaules straujāk augošā nozare (gan šobrīd, gan tuvākajā nākotnē 8–12% gadā), kas norāda, ka tajā var itin droši investēt. Biotehnoloģiju nozares inovāciju kapacitāte ir spēcīga, un tajā pastāvīgi tiek īstenoti daudzsološi projekti. Tādēļ nav grūti prognozēt, ka 2024. gadā nozares uzsvars būs darbības racionalizācija un efektivitātes uzlabošana no pētniecības un izstrādes līdz komercializācijai (produktu realizācijai), kā arī darbības, kas vērstas uz kapitāla sadali, finansiālo noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu darbības racionalizēšanai.
Vēl kāds aspekts, kas ļauj skatīties nākotnē, ir nozares lielāko uzņēmumu pirkumi un apvienošanās. 2023. gada tendences liek domāt, ka ieguldītāji ir patiesi ieinteresēti biotehnoloģiju nozares uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumos, taču ārējo faktoru, piemēram, augstāku procentu likmju un stingrāku noteikumu dēļ tie ir izvēlīgāki un cenšas neuzņemties liekus riskus. No malas raugoties, rodas iespaids, ka nozares līderi cenšas iegādaties jaunu, daudzsološu medikamentu ražošanas iespējas, nevis jaunus tirgus segmentus.
Tā 2023. gada lielākais globālais biofarmācijas tirgus darījums – AbbVie iegādājas Cerevel Therapeutics par 8,7 miljardiem ASV dolāru, radīja iespaidu, ka galvenais iegādes mērķis bija AbbVie iespēju paplašināšana šizofrēnijas ārstēšanai, nevis Cerevel Therapeutics neirozinātņu portfelis, ko plaši pauda preses relīzes. Un vēl AbbVie par 110 miljoniem ASV dolāru iegādājas Mitokinin tā pirmsklīniskā medikamenta – Parkinsona slimības ārstniecības kandidātmedikamenta dēļ par 110 miljoniem ASV dolāru avansā ar iespējamiem starpposma maksājumiem līdz pat 545 miljoniem ASV dolāru Mitokinin akcionāriem.
Cits globālais farmācijas milzis Eli Lilly iegādājas Point Biopharma Global par 1,4 miljardiem ASV dolāru, debitējot radiofarmaceitiskās vēža terapijas jomā un papildinot savu portfeli ar precīzi mērķēto radioligandu terapijas produktiem.
Kā trešo 2023. gada pirkumu es vēlētos minēt Ironwood Pharmaceuticals iegādāto VectivBio par 1 miljardu ASV dolāru, paplašinot savu gastrointestinālo zāļu franšīzi, kuras pamatā ir Linzes kairinātu zarnu sindroma ārstēšanai.
Prognozējot 2024. gadu, šķiet, ka iezīmēsies stratēģiskās paradigmas maiņa – biotehnoloģiju uzņēmumi arvien vairāk sadarbosies, veidojot sinerģiskas partnerības. Šīs sadarbības pamatā būs pieredze tādās jomās kā gēnu rediģēšana, mākslīgā intelekta veicināta atklāšana un nanomedicīna. Šajās partnerībās plauks zināšanu apmaiņa, veicinot kopīgas inovācijas, kā arī bruģējot ceļu revolucionāriem sarežģītu medicīnas problēmu risinājumiem.
Šķiet, ka apvienošanās un partnerības īstais vārds būs “konsolidācija”, īpaši tādās jomās kā gēnu rediģēšana un mākslīgā intelekta radīti atklājumi, kur tiek augstu vērtētas specializētas prasmes. Lielākie biotehnoloģiju uzņēmumi, kuru mērķis ir globāla klātbūtne, 2024. gadā veiks apvienošanās darījumus, lai iegūtu piekļuvi tirgiem, savukārt daudzi citi centīsies iegādāties daudzsološas pētniecības līnijas.
Lai arī šo rindu autors uzskata, ka pasaules nākotnes ekonomikas virzītājspēks būs biofarmācija, tomēr globālā literatūra liek domāt, ka līderpozīcijas iegūs bioinformātika – tā laikposmā līdz 2030. gadam pieaugs par 12,6 % gadā. Šo tendenci veicina pieaugošais pieprasījums pēc nukleīnskābju un olbaltumvielu sekvencēšanas, proteomikas un genomikas attīstības virzītājspēki, kā arī pastiprināti pētījumi molekulārās bioloģijas un zāļu atklāšanas jomā. Mani jaunākie kolēģi, kas ir labākās attiecībās ar datoru par mani, uzskata, ka pasaules nākotni noteiks tieši datora programmatūra, nevis zāļu pētījumi.
Tad nu centīšos ielūkoties globālajā medicīnas attīstībā.
Mākslīgais intelekts
Pirms rakstīt šās rindas, veicu saraksti ar pasaulē ietekmīgiem ārstiem, ārstu biedrību vadītājiem un medicīnas žurnālu redaktoriem. Un viņi visi 2024. gada prognozējamās attīstības 1. vietā lika mākslīgā intelekta izrāvienu veselības aprūpē un medicīnā. Šo rindu autors par šo ziņu ir skeptisks, jo pieredzējis e-veselības attīstību Latvijā, kam jau divdesmit gadus veselības ministri prognozē attīstību nākamajā gadā, bet vēl līdz šai dienai e-veselība ir Latvijas e-bēda vai e-šausmas. Šo rindu autors ir rūpīgi monitorējis visu Latvijas iepriekšējo ministru veikumu šajā jomā, un cer kādreiz pabeigt grāmatu “Latvijas veselības aprūpe 21. gadsimtā” ar portretiem un plašām ekspektācijām par digitālās vides bendēšanu veselības jomā. Vārdu sakot – mākslīgais intelekts nākamgad Latvijas veselības aprūpi nesasniegs. Bet ko tas sasniegs pasaulē?
Biotehnoloģijā mākslīgais intelekts spēj paātrināt zāļu atklāšanu, analizējot plašas genomikas, proteomikas un citu datu kopas, identificējot daudzsološus zāļu mērķus un prognozējot to efektivitāti. Mākslīgā intelekta algoritmi var atvieglot jaunu zāļu molekulu izstrādi ar precīzām īpašībām, optimizējot iedarbību un vienlaikus samazinot toksicitāti, tādējādi radot drošākus un efektīvākus medikamentus ar mazāku blakusparādību skaitu. Globālie pieņēmumi saka, ka līdz 2030. gadam gandrīz visus biofarmācijas aprēķinus veiks mākslīgais intelekts.
Mākslīgais intelekts tuvojas reālā medicīnā. Jau šobrīd mākslīgais intelekts analizē pacienta DNS, un jau tuvākajā laikā mākslīgais intelekts izstrādās personalizētus medikamentus un ārstēšanas stratēģijas, kas iezīmēs nozīmīgu lēcienu precīzijas medicīnas virzienā. Šī pieeja ne tikai sola labākus rezultātus pacientiem, bet arī paredz efektīvāku medicīnas resursu izmantošanu. Piebildīšu – precīzijas medicīna ir ļoti dārgs prieks, bet katram no mums taču gribas saņemt sev paredzētu tableti, nevis tableti, ko globālā farmācija ieprogrammējusi pārdot katram planētas iedzīvotājam.
Globālās prognozes ir ļoti optimistiskas par ģeneratīvā mākslīgā intelekta spējām pārveidot ārsta un pacienta komunikāciju, kā arī pacientu attieksmi pret savu veselību un līdzestību zāļu lietošanā (nu lāga neticu, jo pasaulē vairojas nelīdzestība ārstēšanai, neticība atsevišķām medikamentu grupām).
Jādomā, ka jau 2024. gadā parādīsies (līdz Latvijai nenonāks) tērzēšanas roboti un hroniskas veselības pārvaldības lietojumprogrammas, kas balstītas uz ģeneratīvā mākslīgā intelekta algoritmiem, kuri izstrādāti īpaši pacientiem. Šādi rīki, iespējams, palīdzēs pacientiem viņu ikdienas dzīvē, atbildēs uz viņu jautājumiem un nodrošinās tulkošanu starp medicīnas žargonu un ikdienas valodu. Šādas lietotnes palīdzēs pārtulkot medicīniskās piezīmes viegli saprotamos kopsavilkumos. Neesmu tērzēšanas robotu un virtuālo asistentu fans, bet šķiet, ka arī medicīnā itin drīz šie digitālie palīgi būs pieejami 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, piedāvājot provizorisku medicīnisko diagnostiku un veselības konsultācijas.
Google Med-PaLM 2 algoritms pašlaik tiek izmēģināts Meijo klīnikā ASV, un šajā klīnikā prognozē, ka tuvākajā nākotnē mākslīgais intelekts kļūs par pirmo kontaktpunktu veselības aprūpes sistēmā, jo pieaugošā veselības aprūpes darbinieku trūkuma dēļ gaidīšana uz cilvēku speciālistu radītu lielāku risku nekā saskarsme ar specializētu algoritmu.
Mākslīgais intelekts gandrīz noteikti 2024. gadā medicīnā kļūs multimodāls. Ja šobrīd tas gandrīz visur ir lineārs (piemēram, Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas radioloģijas nodaļā mākslīgais intelekts apstrādā viena veida datus – rentgena un vizuālās diagnostikas attēlus un itin precīzi nolasa kaulu lūzumus), tad jau nākamgad pasaules lielākajās slimnīcās multimodāli modeļi centīsies apstrādāt un interpretēt tekstu, attēlu, audio un video vienlaikus, patiesībā kļūs par interfeisu, kas ievedīs ārstu mākslīgā intelekta laikmetā. Medicīna savā dziļākajā būtībā ir multimodāla, kur diagnozi nosaka ne tikai laboratorijas un vizuālās diagnostikas izmeklējumi, bet arī ārsta pieredze un intuīcija, bet šķiet – tieši šo īpašību vismaz tuvākajā laikā mākslīgajam intelektam nebūs. Mēs, protams, varam kliegt urravas Google multimodālajam Gemini, varam (iespējams) eksperimentēt ar to personīgās lietošanas gadījumos, bet autors nedomā, ka tas tuvākajos piecos gados nonāks reālā veselības aprūpē.
Šajā vietā nākas pieskarties mākslīgā intelekta avatāriem (man negribas tos saukt par mākslīgo intelektu, bet par veiksmīgu modernu biznesu), kas attīstas ar apbrīnojamu ātrumu. Piemērs ir HeyGen uz mākslīgo intelektu balstīts tulkošanas pakalpojums, kas ne tikai tulko jūsu ierakstīto video uz (piemēram) uru (indiāņu cilts Peru, dzīvo uz peldošām salām Titikakas ezerā) valodu, bet arī sinhronizē lūpu kustības ar šo otru valodu. Protams, telekomunikācija ar uru cilts virsaiti par viņa asinsspiedienu vai vēdera izeju būtu interesants medicīnisks eksperiments, bet nedomāju, ka tuvākajā laikā tas ienāks ģimenes ārsta praksē lai komunicētu ar Krievijas militārpersonas pēcnācēju, kas vēlas dzīvot Latvijā, bet kategoriski nevēlas iemācīties latviešu valodu.
Savukārt man gribētos ieraudzīt šos digitālos avatārus medicīnas izglītībā, kad tie man ļautu klausīties pasaules izcilāko speciālistu lekcijas. Es tiešām ticu jau 2024. gadā pie šādas iespējas tikt un brīvi klausīties izcilākās medicīnas diskusijas pie Dr. Pītera Attijas.
Pasaules literatūra apgalvo, ka 2024. gadā pasaulē ienākšot psihiskās veselības problēmu risināšana ar mākslīgā intelekta palīdzību – garīgās veselības jomā mākslīgā intelekta rīki identificēšot uzvedības modeļus, kas varētu liecināt par garīgās veselības problēmām, un tas būšot būtisks progress veselības tehnoloģiju tendencēs. Autors uzskata, ka šīs sistēmas vēl ir ļoti tālu no reālas pielietošanas un psihiatru neaizstās nekādā mērā tuvākajos 10 gados. Toties virtulās realitātes un mākslīgā intelekta apvienojums ar labiem panākumiem jau šobrīd tiek izmantots inovatīvā terapijā bērniem ar autismu, palīdzot viņiem kontrolētā un drošā vidē attīstīt prasmes tikt galā ar problēmām.
Telemedicīna un virtuālās slimnīcas, virtuālā realitāte medicīnā
Jāteic – arī šī nodaļa atbilst globālajai futuroloģijai, nevis Latvijas realitātei. Latvijas politiķi un veselības “organizatori” (ar apšaubāmām zināšanām, bez izglītības medicīnā) būvē slimnīcas, krāso ēkas un iepērk diagnostikas “dzelžus”. Pasaules tendence šobrīd ir pārnest magnētiskās rezonanses tomogrāfu uz lielveikalu, laboratoriju uz aptieku, aptiekas piedāvājumus un farmaceita konsultāciju ienest telemedicīnā, bet zāles piegādāt pacientam ar jaunām loģistikas sistēmām.
Bet šajā stāstā galvenais uzsvars ir iznest slimnīcu ārpus tās fiziskajām sienām, sasniedzot pacientu mājas. Ar telemedicīnu darbināmas virtuālās slimnīcas ļauj pacientu uzraudzīt attālināti, bet veselības aprūpes speciālistiem ļauj sniegt visaptverošu aprūpi no attāluma. Šī pieeja maina tradicionālo slimnīcu pieredzi, padarot veselības aprūpi pieejamāku un mazāk uzmācīgu.
Šobrīd tādi valkājamie produkti kā viedpulksteņi un fitnesa trenažieri ievieš inovācijas veselības uzraudzības jomā. Tie uzrāda daudzus parametrus, sākot no sirdsdarbības līdz miega ritmam, sniedzot pat tādus datus, kas ir ne tikai informatīvi, bet var glābt dzīvību.
Šāda pastāvīga uzraudzība ir būtiska hronisku slimību pārvaldībā un profilaktiskās veselības aprūpes veicināšanā.
Globālo tirgu pārplūdina modernās medicīnas ierīces, kas vāc datus. Reāllaika dati no šīm ierīcēm ir zelta raktuve personalizētiem ārstniecības plāniem. Uz datiem balstītā pieeja ir precīzijas medicīnas stūrakmens, kas ļauj veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem pielāgot ārstēšanu individuālām pacienta vajadzībām. Tā ir pāreja no universāla modeļa uz individuālu veselības aprūpes stratēģiju.
Telemedicīna nozīmē veselības aprūpes darbības racionalizēšanu – lietišķais internets ne tikai palīdz pacientu aprūpa, tā mērķis ir darbības efektivitāte. Telemedicīna padara veselības aprūpes iestādes gudrākas un efektīvākas – no slimnīcas darba plūsmas pārvaldības līdz medicīnas iekārtu uzraudzībai. Tehnoloģiskā integrācija nozīmē labāku resursu pārvaldību un labāku pacientu aprūpi.
Virtuālā realitāte ienāk algoloģijā – hronisku sāpju ārstēšanā; nevēlos iedziļināties šajā jomā – tā ir nopietna raksta vērta, bet pacientiem virtuālā realitāte datorvidē ar mazākām blaknēm nekā farmaceitiskās ārstniecības metodes, tiesa, ar ne mazāku atkarību rašanās iespējamību.
Visai reāla prognoze 2024. gadam ir pieejams virtulās realitātes instruments migrēnas lēkmes novēršanai.
Par paplašinātās realitātes, jauktās realitātes un telemedicīnas interesantāko apvienojumu šobrīd var uzskatīt “digitālos dvīņus” – reālās medicīnas ierīču vai protēžu virtuālas kopijas, kas ļauj veikt testēšanu un pilnveidošanu virtuālā vidē. Šī tehnoloģija paātrina projektēšanas un prototipu izstrādes procesu, padarot to ātrāku, rentablāku un efektīvāku. Domāju, ka tieši šī joma būs lielais 2024. gada izrāviens.
Diemžēl attiecībā uz Latviju vismaz 2024. gadā telemedicīnas prognozes ir pesimistiskas – politiķi un ierēdņi kā telemedicīnu saskata tikai ārsta un pacienta sarunu viedtālrunī par tematu – jaunas receptes izrakstīšana.
Biotehnoloģiju tendences 2024. gadā – CRISPR un cilmes šūnu tehnoloģijas
Mana prognoze 2024. gadam ir – spēcīgi risinājumi cistiskās fibrozes, sirpjveida šūnu anēmijas un dažu citu slimību gadījumā, kur CRISPR (akronīms no clustered regularly interspaced short palindromic repeats, kas ir DNS sekvenču saime, kas atrodama prokariotu organismu, piemēram, baktēriju un arheju, genomos) dod iespēju tieši koriģēt ģenētiskās mutācijas. Biotehnoloģiju uzņēmumi jau 2024. gadā ir gatavi izmantot gēnu rediģēšanas un CRISPR tehnoloģijas pārveidojošo spēku, lai revolucionizētu zāļu izstrādi. Šos rīkus varēs izmantot precīzām genoma manipulācijām, atvieglojot ģenētisko anomāliju korekciju.
Paplašinoties CRISPR pētījumiem, uzņēmumi var pētīt sarežģītu slimību, piemēram, sirds slimību, Alcheimera slimības un autoimūno slimību ārstēšanas veidus, atklājot jaunas iespējas inovatīvām zāļu izstrādes stratēģijām, paātrinot zāļu testēšanas fāzi un paātrinot terapiju ieviešanu tirgū. Mans draugs un kolēģis, profesors Andrejs Ērglis būtu šo sentenci licis raksta pirmajā rindiņā, un tālākā rakstā analizējis galvenokārt to. Lieta tāda, ka, šķiet, jau 2024. gadā mēs uzzināsim par konkrētiem gēnu rediģēšanas un CRISPR tehnoloģijas panākumiem audzēju mutāciju mērķtiecīgā novēršanā, CAR-T šūnu inženierijā, gēnu terapijas vektoru izstrādē, kā arī neirodeģeneratīvo slimību, sirds un asinsvadu slimību ierobežošanā, bet iespējams, ka aterosklerotiskā procesa atpakaļvēršanā.
Savukārt cilmes šūnu tehnoloģiju jomā uzsvars būs uz jaunu zāļu atklāšanu, jo cilmes šūnas ļauj radīt slimību modeļus, kas precīzi atdarina cilvēka audus, racionalizē potenciālo zāļu testēšanu un paātrina atklāšanas procesus. Biotehnoloģiju uzņēmumi var arī izmantot personalizēto medicīnu, izmantojot no pacientiem iegūtas cilmes šūnas, pielāgojot ārstēšanu tieši indivīdu ģenētiskajām niansēm, optimizējot terapijas rezultātus un samazinot blaknes.
Uz cilmes šūnām balstītu šūnu terapiju potenciāls ļauj tās pielietot reģeneratīvajā medicīnā, lai dziedinātu tādus slimības skartus audus kā sirds slimības, Parkinsona slimība un muguras smadzeņu traumas.
Audu inženierija un bioprintings
Audu inženierija un bioprintings (trīsdimensiju biodrukāšana – tehnoloģija, kurā 3D drukā biotintes un biomateriālus, sajauktus ar šūnām, to plaši izmanto dzīvu audu modeļu konstruēšanai) piedāvā biotehnoloģiju uzņēmumiem instrumentus inovāciju ieviešanai zāļu izstrādē, paverot ceļu efektīvākām un personalizētākām terapijām 2024. gadā. Šīs tehnoloģijas ļauj izveidot ļoti precīzus 3D audu modeļus, kas ir līdzīgi cilvēka orgāniem, revolucionizējot zāļu testēšanas procesus.
Pacientam specifisku šūnu bioprintēšana atvieglo zāļu individualizētu skrīningu, ļaujot novērtēt zāļu efektivitāti uz laboratorijās audzētu atsevišķu orgānu miniatūrām versijām. Šī personalizētā pieeja ir ļoti daudzsološa, lai prognozētu individuālo reakciju uz zālēm un optimizētu ārstēšanas plānus. Ak vai – šī individualizētā pieeja ir ne tikai daudzsološa, bet arī ļoti dārga, un medikamenti, kas radīti ar šo metodi maksās miljonus vienam pacientam.
Audu inženierijas jauninājumi ļauj uzņēmumiem padziļināti izpētīt slimību mehānismus, radot sarežģītus audzēju vai iekaisušu asinsvadu modeļus, potenciāli atklājot iepriekš nepamanītus zāļu mērķus. Daudzu audu modeļu izveide, izmantojot bioprintingu, paātrina pirmsklīnisko testēšanu, paātrina zāļu izstrādes termiņus. Bioprintings atvieglo pielāgotu zāļu piegādes sistēmu, piemēram, implantējamu nanodaļiņu, izstrādi, uzlabojot zāļu efektivitāti un vienlaikus samazinot blaknes.
Vai tieši audu inženierijas metodes atnesīs kādas revolucionāras izmaiņas 2024. gadā, neņemos spriest, bet šī joma turpinās strauji attīstīties.
Nanomedicīna
Nanomedicīnas jomā plaukst iespējas, kas agrāk bija neiedomājamas. Cik tas neliktos nesaistīti, nanorobotu un nanodaļiņu uzplaukums sakrīt ar Covid–19 pandēmijas beigām.
Tieši 2022. –2023. gadā notika mazo organisko ksenobotu (tie spēj paši sevi replicēt) izstrāde, kas iezīmēja nozīmīgu pavērsienu nanomedicīnā. Šos mikroskopiskos brīnumus kopā ar bioloģiski saderīgām nanodaļiņām var izmantot vēža šūnu medībām vai vīrusu apkarošanai tieši cilvēka asinsritē.
Pasaules nanomedicīnas tirgus, kura vērtība 2022. gadā bija 170 miljardi dolāru, līdz 2032. gadam sasniegs vairāk nekā 493,67 miljardus dolāru. Šo eksponenciālo izaugsmi veicina tehnoloģiju attīstība un arvien plašāka nanomedicīnas izmantošana agrīnā slimību diagnostikā, profilaksē un ārstēšanā.
Nanomedicīnai ir izšķiroša nozīme diagnostikas attēlveidošanas un reģeneratīvās medicīnas jomā. Tā ļauj izstrādāt jaunus, efektīvākus diagnostikas instrumentus un ārstēšanas veidus, tostarp bioloģiski noārdāmus implantus audu atjaunošanai un nanosastāvdaļas mērķtiecīgai zāļu piegādei. Veselības tehnoloģiju tendencēs 2024. gadā nanomedicīnas pielietojums ir īpaši nozīmīgs hronisku un infekcijas slimību ārstēšanā. Un vēl nanomedicīnas spēja manipulēt ar šūnu aktivitāti un uzlabot imūnterapijas efektivitāti paver jaunas iespējas vēža ārstēšanā.
Intensīvā terapija karalauka apstākļos
Prognozējot medicīnas attīstību, vilinoši ir palikt uz modernās zinātnes viļņa, jūsmot par biotehnoloģijām un mākslīgo intelektu. Diemžēl laiku pa laikam dzīve liek mums atgriezties pie rūgtās ikdienas.
Lieta, par kuru parasti nerunā (ja vien ārsta vārds nav Olafs Libermanis), bet apzinās tās esamību, ir karalauka medicīna. Jebkurš karš ir stimuls medicīnas attīstībai. Krievijas izraisītais pilna apjoma karš Ukrainā piesaistījis pasaules medicīnas zinātnieku uzmanību. Ļoti straji attīstas brūču ārstēšanas tehnoloģija (mikroķirurģija un rekonstruktīvā ķirurģija tuvu frontes līnijai), intensīvās terapijas un reanimācijas metožu implementācija agrīnā palīdzības sniegšanā ievainotajiem, jaunu radikālu protēžu ražošana. Būtiski, ka plašu pētījumu programmu veic ne tikai Eiropas un Ukrainas zinātnieki Ukrainā, bet arī Krievijas zinātnieki, taču informācija par šiem pētījumiem un risinājumiem mums šobrīd nav pieejama. Spriežot pēc visa, 2024. gads paies kara zīmē, tādēļ kara lauka medicīnas attīstība turpināsies. Ceru, ka iespējami ātri beigsies konflikts Gazas sektorā, arī Izraēlas ārsti 2023. gadā ir uzkrājuši lielu karalauka medicīnas pieredzi, jo sniedz palīdzību ne tikai Izraēlas karavīriem, bet arī palestīniešiem, kas cietuši karadarbības rezultātā; Izraēlas kolēģi labprāt dalās ar pieredzi un atziņām.
Kas notiks 2024. gadā Latvijas veselības aprūpē un medicīnā?
Te nu autoram nākas pilnībā mainīt stāstījuma līmeni un uzsvarus, salīdzinājumam lietošu raķešzinātni un ūdensslēpošanu, kuras abas taču ir kustības uz priekšu. Par medicīnas raķešzinātni Latvijā mēs laiku pa laikam varam runāt, ar apbrīnu pieminot Jāņa Kloviņa vadīto precīzijas medicīnas grupu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Šajā grupā tiek pētītas vismodernākās lielapjoma molekulāro un klīnisko datu analīzes tehnoloģijas, meklējot un analizējot mehānismus, kas veicina slimību attīstību un ietekmē medikamentu darbību. Kloviņa grupas galvenais uzsvars pētniecībā ir metabolās un zarnu trakta slimības, bet īpaša uzmanību tiek pievērsta mikrobiomam.
Es ar apbrīnu skatos un sekoju pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētījumiem un datu apstrādes rezultātiem. Pasaule līmenī strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūts, intersantus risinājumus sniedz Koksnes ķīmijas institūts. Šajā uzskaitījumā minami vēl citas akadēmiskas bāzes un pētnieki, bet pārskatu vajadzētu sniegt cilvēkam, kas šo informāciju tiešām pārvalda un zin – akadēmiķim Ivaram Kalviņam. Diemžēl 2024. gadā Nobela prēmiju kādam Latvijas zinātniekam biomedicīnas jomā vēl joprojām neprognozēju.
Diemžēl arī manam lasītājam interesē jautājums par veselības aprūpi 2024. gadā, taču itin piezemēts – vai varēšu sagaidīt rindu pie onkologa, nopirkt zāles (vai manas slimības zāles tiks kompensētas, vai bērnu slimnīcā manu bērnu stacionēs tūlīt nodaļā vai tomēr pēc palīdzības sniegšanas izrakstīs).
Autoram vieglāk būtu par šo jautājumu klāstu nerakstīt, jo iespējamie scenāriji nešķiet pārlieku optimistiski. Viss tas, kas šeit iepriekšējās nodaļās aprakstīts, uz Latviju attieksies pastarpināti – agri vai vēlu šīs modernās medicīnas attīstības tendences sasniegs Latviju, taču jau iepriekš varu prognozēt, ka jaunie ar gēnu inženieriju, šūnu terapiju, bioprintingu, nanomedicīnu, māklīgo intelektu radītie personalizētie medikamenti būs ļoti dārgi, terapija cilvēkam maksās simtos tūkstošu, ja ne miljonos. Latvijā sākotnēji šī terapija ienāks caur zāļu kompāniju atbalstu atsevišķiem pacientiem vai caur pētījumiem. Es neticu, ka Nacionālajam veselības dienestam tuvākajos gados atradīsies lieki trīs miljoni lai iegādātos medikamentus viena pacienta ārstēšanai, jo lāga nezinu nevienu Latvijas iedzīvotāju, kas nodokļos nomaksā trīs miljonus.
Visvieglākā atbilde uz jautajumu – kas jauns notiks 2024. gadā Latvijas veselības aprūpē un medicīnā ir – izlasiet (noskatieties YouTube) veselības ministra Hosama Abu Meri solījumus un izdaliet ar divi!
Vieglāk ir prognozēt nevis – kas notiks, bet gan – kas nenotiks. Visai droši var teikt – rindas pie speciālistiem, pie ģimenes ārstiem un uz izmeklējumiem nesaruks, nesaīsināsies, bet gan pagarināsies. Kāpēc es tā apgalvoju? Palielinot pakalpojuma apjomu, neatrodot tieši konkrētam papildinājumam paredzētu finanasējumu, samazinās finansējums pārējiem pakalpojumiem. Pašreizējā valdības politika balstās uz pašsaprotamu atziņu – iespējami bieži nedaudz palielināt pakalpojumu grozu un par šo lēmumu kā par milzu panākumu skandināt sabiedriskajās attiecībās. Patiesībā tas nozīmē tikai un vienīgi rindu pagarināšanos. Lai saīsinātu rindas veselības ministram vajadzētu daļu pakalpojumu no groza izņemt, bet šķiet, tas nenotiks.
Otra sāpīga lieta ir atziņa, ka birokrātijas apjoms nemazināsies. Veselības ministrija ilgstoši apkrāvusi ārstus un citus medicīnas profesionāļus ar nepieciešamību aizpildīt veidlapas, žurnālus, reģistrus, sūtīt vēstules un atbildes uz vēstulēm 28 dažādām valsts institūcijām. Ārsta (visvairāk – ģimenes ārsta) darbā 80% laika nereti aiņem papīru smērēšana vai ķekšu likšana interneta resursos. Pacientam laika paliek arvien mazāk. Vismaz šobrīd neredzu nekādu tendenci, ka samazināsies birokrātijja, kas ir vislielākā Latvijas veselības problēma.
Ja izpildīsies veselības ministra programma “mazināt zāļu cenas”, notiks mazo aptieku slēgšana Latvijas reģionos, bet zāļu cenas pieaugs. Iemesli tam ir vairāki. Pirmais ir references zāļu cenas reģionā. Farmacijas kompānijas nav ieinteresētas, ka Latvijā būtu mazāka kādu zāļu cena nekā citās valstīs. Ja Latvija samazinās piecenojumus no aptiekām vai vairumtirgotājiem, samazinās PVN, tad starptautiskās zāļu kompānijas cenas palielinās par apmēram tādu pašu ciparu. Vēl kāda problēma ir paralēlais eksports, kuru atvēra kāds veselības ministrs, kuru arī ar plašiem epitetiem grasos aprakstīt savā grāmatā par 21. gadsimta medicīnu Latvijā. Tiklīdz kādas zāles Latvijā kļūst lētākas, tā tās ar paralēlo eksportu aizplūst un Latvijā vienkārši veidojas šo zāļu deficīts.
Es saprotu pašreizējā ministra viedokli, ka aptieku Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir par daudz. Pie ministrijas cieši blakus atrodas gan Kamēlijas aptieka, gan Saules aptieka, bet kilometra rādiusā ap ministriju – vel kādas astoņas aptiekas. Diemžēl ministra mēģinājumi, samazinot uzcenojumus zālēm, slēgt Saules vai Kamēlijas aptieku, būs neveiksmīgi, bet slēgtas tiks mazās lauku aptiekas, lauku cilvēkam nāksies pēc zālēm braukt 40 kilometru līdz novada centram.
Toties es prognozēju, ka veselības ministram izdosies kaut daļēji valsts pārziņā pārņemt Daugavpils un Rēzeknes slimnīcas. Latvijai tomēr jārēķinas, ka šīs abas slimnīcas ir būtiskākās medicīna iestādes Austrumu robežas tuvumā, šobrīd šīs slimnīcas ir pilsētu pašvaldību pārziņā, bet pašreizējām šo pilsētu pašvaldībām ir atšķirīgs viedoklis par lojalitāti Latvijas valstij – iespējams, man nav taisnība. Un tomēr – tas kā Daugavpils slimnīcas iepriekšējais vadītājs, pilsētas Domes balstīts, noveda slimnīcu līdz bankrotam, neradīja iespaidu par labu saimniekošanu vai lojalitāti valstij.
Es ticu, ka pārnākot valsts pārziņā, Daugavpils un Rēzeknes slimnīcas racionāli iekļausies vispārējā medicīnas tīklā ne tikai miera laika apstākļos, bet arī veidos rezerves un radīs algoritmus iespējamai katastrofu vai karalaika situācijai.
Neticu, ka notiks slimnīcu tīkla optimizācija. Vismaz šobrīd nav redzamas jebkādas indikācijas, ka tā ir izstrādāta vai apspriesta, bet jau nākamā gada otrajā pusē visu pašvaldību vadītāji jebkādai optimizācijai vai reformām braši pretosies, raugoties 2025. gada vēlēšanu kalendārā.
Ministrijas kuluāros izskan balsis par divu valsts universitāšu slimnīcu (RAKUS un PSKUS) apvienošanu, ja ne visu trīs universitāšu slimnīcu apvienošanu. Plāns nav pamatots, nekādi neradīs ekonomiskus ieguvumus, bet vēl mazāk – labumu pacientiem. Pat dižie argumenti – apvienot neiroķirurģijas nodaļas, acu slimību nodaļas, insulta vienības, kas tagad ir abās slimnīcās, neradīs nekādus uzlabojumus. Šeit neminēšu citus argumentus kā vienkāršo – kara laikā vienā grozā olas neliek. Izdevumu samazināšanai iesaku Hosamam Abu Meri izveidot vienu kopēju padomi visām trim slimnīcām, kaut vislabākais būtu šīs padomes kā nevajadzīgas likvidēt. Iekļaujot padomēs kādu ārvalstnieku, panāca tikai to, ka visi slimnīcas dokumenti jātulko angļu valodā, bet šim ārvalstniekam tik un tā nepietika ne laika, ne resursu reāli palīdzēt slimnīcai.
Ja man jāprognozē kādas jomas strauja attīstība Latvijā 2024. gadā ar izlaušanos ārpus mūsu valsts robežām, tad es minētu pozitronu emisijas tomogrāfiju un radionukleoīdo medikamentu ražošanu. Joprojām visa pasaule brīnīsies par mikroķirurga Jāņa Zariņa un viņa kolēģu iespētajām operācijām Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Gluži tāpat pasaulē uzvaras gājienu turpinās Stenforda universitātes profesora Kristapa Zariņa radītā un Latvijas kardiologu aprobētā HeartFlow diagnostikas sistēma.
Mana prognoze Latvijas medicīnai 2024. gadam ir daudzkārt optimistiskāka par prognozi pirms gada, kad valdību vadīja Krišjānis Kariņš, kura galvenie uzstādījumi bija iepirkt vakcīnas un pretepidemioloģiskos ģērbus par simtiem miljonu eiro. Vismaz šobrīd veselības naudas tēriņi šķiet racionāli un saprotami. Esmu ļoti optimistisks par valdību Evikas Siliņas un Viktora Valaiņa vadībā, jo valsti lielā mērā nosaka ekonomika.
Vēlu Veselības ministrijai, ministrijas institūcijām, slimnīcām, klīnikām un citām iestādēm veiksmi un panākumus darbā, bet visupirms – ārstiem, māsām, fizioterapeitiem, aptiekāriem un visiem citiem medicīnas profesionāļiem – laimi, veselību, panākumus, bet darbu medicīnā kā mīlestību, mākslu, zinātni un dzīves piepildījumu!
