Pēteris Apinis: Kā Pierīgas māmiņa mēģināja apturēt “ķīmiskā kara fronti” savā pagalmā
9
Dažkārt Ārstu biedrībā saņemu vēstules. Tas ir – vēstules saņemu bieži, bet dažas mani uzrunā vairāk. Šo vēstuli vēlējos daļēji publicēt un padalīties ar lasītājiem. Vēstuli rakstījusi vairāku mazu bērnu māmiņa, bioloģiskas saimniekošanas piekritēja, ekoloģiski domājoša sieviete no Pierīgas– nu tā varētu dēvēt bijušo Rīgas rajona teritoriju. Vēstuli publicēju daļēji ar pašas rakstītājas atļauju, un centīšos šo problēmu pārrunāt gan ar Zemkopības, gan Veselības ministru. Tiesa, šīm pārrunām nebūs lielas jēgas, ja mēs visi kopā nesāksim domāt “zaļi”.
Ko raksta šī sieviete Ārstu biedrībai:
“Manas ģimenes īpašums un māja atrodas pie liela citam īpašniekam piederoša lauka, kas nu jau pāris gadu tiek intensīvi apsaimniekots. Mana māja atrodas tikai 10 metrus no lauka, bet bērnu smilšu kaste – tikai piecu metru attālumā no lauka. Pēdējo trīs mēnešu laikā uz labības lauka ir kaisīti minerālmēsli un piecas reizes arī kaut kas miglots, esmu patiesi uztraukusies par šo vielu ietekmi uz manu, vīra un manu mazo bērnu (3 un 4 gadi) veselību.
Sazinājos ar Zemkopības ministriju un Valsts augu aizsardzības dienestu, tomēr viņu sniegtās atbildes manī nerada skaidrību. Man tika ieteikts uzturēt draudzīgas attiecības ar kaimiņu saimnieku, kas ir diezgan grūti, tā kā blakus lauka īpašnieks šo lauku izīrē kādam uzņēmumam, kura īpašnieks savukārt sadarbojas ar kādu citu uzņēmumu – vienvārdsakot, ķēde ir tik sarežģīti izsekojama, ka par draudzīgām attiecībām nevar būt ne runas. Gāju runāt ar pašu traktoristu, kas smidzināja ķimikālijas – viņš piekrita un nekaisīja pāris metru ķīmiju no robežas, bet tomēr šis ķīmijas neskartais attālums, kas no smilšukastes līdz laukam sasniedzis kopā 7 metru attālumu, man nešķiet pietiekams.
Mani biedē neziņa. Es nekad nezinu, kas tiks kaisīts un kad. Piemēram, izkarinu veļu, lasu raspodiņu tēju no pļavas, bērni spēlējas smiltīs, un pēkšņi turpat garām brauc traktors, smidzinādams nezināmu šķidrumu. Ķīmijas kaisītājam nav pienākuma mani brīdināt vai vismaz paziņot, cik ļoti kaitīga vai nekaitīga ir izsmidzināmā viela.
Es pati nevaru izaudzēt bioloģisku pārtiku savai ģimenei un elpot tīru gaisu. Zemkopības ministrija norādīja, ka varu stādīt uz robežas dabisku aizsargjoslu. Bet šis desmit metru attālums ir tik niecīgs, ka tad man jāstāda līdz pašiem mājas logiem aizsargjosla. Un vai tas nav dīvaini, ka par to, lai ķīmiskās vielas nenokļūtu citur, ir jārūpējas nevis to izkaisītājam, bet gan man – cilvēkam, kas atrodas blakus un grib tīru vidi?
Visas amatpersonas, kas man sniedza atbildi par šo situāciju, uzsvēra, ka “lauksaimniekam taču IR jāapkaisa viņa lauki. Saprotiet arī viņu.” Man šķiet, ka cilvēku veselība ir vērtīgāka par kāda vēlmi gūt lielāku ražu un peļņu. Un tāpat man radās sajūta, ka šajā situācijā par cilvēka veselību neviens īsti nedomā.”
Bīstamākais produkts, ar kuru saskaramies ikdienā, ir pesticīdi, kuri joprojām tiek plaši izmantori lauksaimniecībā. Latvijā bērniem saskare ar šīm vielām ir plaša, un joprojām pesticīdi tiek izmantoti pat skolas izmēģinājumu lauciņos bērnu klātbūtnē. Daļa pesticīdu (piemēram, insekticīds dihlordifeniltrihloretāns jeb DDT) gadu no gada tiek aizliegti, taču rūpniecība joprojām piedāvā virkni cilvēka dzīvībai un veselībai kaitīgu produktu.
Visi pesticīdi, ko kaisa uz lauka, satur hormonālās (iekšējās sekrēcijas) sistēmas attīstību kavējošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošās vielas, ko satur pesticīdi, ir ftalāti un bisfenols A. Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns (sievišķais dzimumhormons), kas no lauka nonāk produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, veicina krūts un prostatas audzēju. Gluži kā bērniem nevajadzētu vispār lietot plastmasas traukus, tā viņi nekad nedrīkstētu nonākt pesticīdu tuvumā.
Ftalāti ir ķīmiskas vielas, ko satur pesticīdi, ko pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīga, pievieno drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, lai šiem šķidrumiem būtu pareiza konsistence. Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi. Ievērojami ietekmē vīriešu potenci un nomāc spermatoģenēzi tieši zēnu vecumā. Dibutilftalāts (DBP) var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu. Četri no pieciem visvairāk pārdotajiem kosmētikas līdzekļiem satur vismaz vienu ftalātu, bet vairāk nekā puse – divus un vairāk. Savukārt pesticīdi satur pat 12 dažādus ftalātus.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošās vielas ir visas pasaules būtiskākā sabiedrības veselības problēma. Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. Man nepazīstamās Pierīgas māmiņas vēstule ir mēģinājums apturēt karu tēva pagalmā.
