Pēteris Apinis: Jampadracis ap skolēnu ikdienu. Pavļuts izgāza vakcināciju, bet spiež bērniem valkāt maskas
88
Autors: Pēteris Apinis, ārsts, TV24 raidījumā “Dr.Apinis” vadītājs
Veselības ministrijas pasūtītais jampadracis par Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces vēstuli Valsts prezidentam ir tikai un vienīgi politiska nodarbe. Lielākā daļa, kas pauda savu negatīvo viedokli, darīja to atbilstoši senajai padomju tradīcijai „lasījis neesmu, bet kategoriski nosodu”.
Ilzi Aizsilnieci pēc šīs pazīmes norāja Saeimas deputāts Andris Skride, re:čekisti un Ilze Viņķele ar copy–paste metodi, kā arī kāds autors bez medicīniskas izglītības ar pseidonīmu „Bērnu slimnīcas speciālisti” (https://puaro.lv/interesanti/bernu-slimnicas-specialisti-norobezojas-no-lab-prezidentes-izteikumiem/). Šis autors pievienoja literatūras sarakstu no 13 avotiem, tiesa, par rakstiem bija uzskatāmi 2+2, pārējie bija izglītojoši materiāli un informācija par bērnu – astmas slimnieku ārstēšanu. Izlasīju visus – ja cienījamais autors vēlas publisku diskusiju – lūdzu, labprāt.
Tātad, Latvijas Ārstu biedrības prezidente llze Aizsilniece uzrakstīja vēstuli valsts prezidentam un ministru prezidentam, un šīs vēstules stiprākie vārdi bija „Atklāta vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam un premjerministram Krišjānim Kariņam”. Pārējais teksts bija maigi iebildumi, ko, šķiet, bija radījis Pavļuta iniciētais, visu bērnu testēšanas radītais haoss, kas „uzkāra” Andas Čakšas vārdā nosaukto, jau tāpat bezcerīgo e-veselību, līdz ar to liedza ģimenes ārstiem izrakstīt receptes un darba nespējas lapas.
Būtiskākā – diskutablā atziņa Ilzes Aizsilnieces rakstā bija, ka maskas, kas paredzētas bērniem tiek apstrādātas ar biocīdiem (tiesa, I.A. bija, manuprāt, nepareizi šīs vielas bija apzīmējusi par pesticīdiem), un šie biocīdi ilgstoši tiek ieelpoti, ja bērnam maska jānēsā visu garo mācību dienu.
Covid–19 pandēmijas izraisītā skolu slēgšana bija baiss bērnu fiziskās un garīgās labklājības traucējums, un tam ir un būs liela ilgtermiņa ietekme. Apvienoto Nāciju Organizācija un Starptautiskais Bērnu fonds rosināja, ka skolu atvēršanai jābūt prioritātei – lai mazinātu turpmāku kaitējumu. Visas starptautiskās organizācijas, ieskaitot Pasaules Veselības organizāciju, centās laipot, meklējot risinājumus, un definēja aptuveni tā, ka neskatoties uz pietiekamu pierādījumu neesamību, maskās tērpti skolas bērni nodarbību laikā varētu būt daudzsološs elements, lai atvērtu skolas Covid–19 pandēmijas laikā.
Formulējumi ļāva katrai valstij izlemt – piespiest bērnus skolās vilkt masku vai nē, tādēļ Skandināvijas valstīs, Somijā, Igaunijā maskas bērniem klasē netiek vilktas, bet valsts tur rūpi bar ventilāciju un pieaugušo vakcināciju.
Latvijā Pavļuts un Juhņēviča izgāza vakcinācijas procesu, taču bērniem piespieda maskēties.
Nemēģinot krāsot visu melnbaltās krāsās, centīšos pārstāstīt pasaules medicīnas literatūrā atrodamo informāciju par masku lietošanu. Šeit man jāsaka paldies savam draugam, profesoram Oskaram Kalējam, kurš ieteica uzrakstīt argumentus, kāpēc Covid–19 laikā maskas līdz ar distancēšanos, higiēnu, izvairīšanos no ilgstošas uzturēšanās iekštelpās ir labs nefarmakoloģisks aizsardzības līdzeklis. Un profesors man ieteica aizsardzības daļu balstīt uz tiešām laba Bruka un Batlera [John T. Brooks, MD; Jay C. Butler,MD Effectiveness of MaskWearing to Control Community Spread of SARS-CoV-2] raksta par masku nepieciešamību – no Amerikas ārstu asociācijas žurnāla JAMA, kā arī dažiem citiem nopietniem rakstiem.
Tātad – medicīna nenozīmē vienu „pareizo” ministrijas vai, piemēram, manu viedokli. Medicīna nozīmē lasīt pretrunīgus viedokļus, domāt un analizēt. Ja zinātnieki būtu ticējuši „pareizajam” viedoklim par to, ka ienest svešu RNS šūnas kodolā ir slikti, nebūtu mums m– RNS vakcīnas.
ARGUMENTI PAR MASKU LIETOŠANU
Vēl pirms gada, pirms Covid–19 otrā viļņa, maskas nēsāšanas efektivitāte elpceļu infekciju izplatīšanās mazināšanai ne tikai Latvijā (t.sk., prof. Uga Dumpis), bet visā pasaulē tika vērtēta vairāk negatīvi nekā pozitīvi, un nekādu būtisku datu masku izmantošanas atbalstam nebija. Pandēmijas laikā pētījumi devuši pamatojumus masku lietošanas efektivitātei.
Šodien tiek uzskatīts, ka masku valkāšana ir pietiekami efektīva nefarmakoloģiska iejaukšanās, kas mazina elpceļu vīrusinfekciju izplatību, īpaši novēršot infekcijas pārnēsātājiem izplatīt infekciju telpā, kā arī samazinot citu personu iespēju saslimt ar vīrusa infekciju, proti, vīrusos iedzīvoties.
Covid –19 izplatās galvenokārt ar izelpotiem elpošanas pilieniem, kad inficēti cilvēki elpo, runā, klepo, šķauda vai dzied. Lielākā daļa šo pilienu ir mazāki par 10 μ min diametrā, tādēļ daudzi literatūrā lieto jēdzienu aerosols, bet šajā rakstā es tos dēvēšu par mazajiem pilieniem.
Lielo pilienu, t.sk., lielo vīrusus saturošo pilienu daudzums palielinās izelpojamajā gaisā tad, kad izelpa notiek ar spēku, piemēram – kliedzot vai enerģiski izpildot kādu vingrinājumu vai kustības.
Lielāki pilieni straujāk nokrīt zemē vai uz virsmas, bet mazāki sausā telpā izžūst un itin labi saglabājas gaisā slikti ventilētās telpās.
Lai vesels, iepriekš ar Covid–19 neslimojis cilvēks saslimtu ar šo slimību, viņam jāuzņem pietiekami liels skaits vīrusu, un praktiski ar Covid–19 var saslimt tikai telpās ar sliktu ventilāciju, uzturoties tajās ilgāk par 15 minūtēm, pietiekami tuvu viens otram (2 metri). Slikti ventilētās telpās tiešām smalkie pilieni un izžuvušie pilieni gaisā itin drīz „savairojas” pietiekami daudz, lai infekciju pārnestu. (Protams, vīrusus var pārnēsāt arī ārtelpās, bezvēja apstākļos cilvēkiem atrodoties stipri blīvi kopā. Nav pierādījumu, ka vīrusi būtu pārnesti protesta akcijās, vaļējās estrādēs, bet ir pierādījumi par vīrusu pārnesi Āzijas tirgos ar ļoti lielu blīvumu un daļēji apjumtos stadionos ar ļoti lielu skatītāju skaitu).
Tātad – šogad ir labas publikācijas, kuras apliecina, ka pareizi valkātas maskas iekštelpās būtiski samazina smagā akūtā respiratorā kororonavīrusa 2 pārnešanu.
Maskas samazina inficētajām personām pakļaut citus saslimšanai, jo bloķē vīrusu saturošu pilienu iziešanu gaisā. Īpaši būtiski tas ir tādēļ, ka vairāk nekā 50% vīrusus izplata personas, kurām nav slimības simptomu vai personas, kuras ir slimības sākumstadijā.
Daudzslāņu maskas ir egektīgākas par vienslāņa maskām un aiztur 50–70% mazo pilienu un līdz ar to – vīrusu daļiņu.
Bez tam maskas ir barjera lielajiem pilieniem, kas tiek izkliegti, izklepoti vai izšķaudīti, un var trāpīt citam cilvēkam uz acs gļotādas, degunā vai mutē.
Maskas var arī daļēji izfiltrēt nelielus pilienus arī ieelpojot gaisu, tātad sargā arī to, kas ir potenciālais slimnieks.
Kaut arī vairums rakstu, kas atbalsta masku lietošanu ir līdzīgi puzlēm, apkopo dažādus pētījumus ar ļoti atšķirīgu dizainu, tomēr itin pārliecinoši var apgalvot, ka maskām ir liela nozīme medicīnas iestādēs, sociālās palīdzības centros, skaistumkopšanas salonos, pārpildītos transporta līdzekļos, slikti ventilētos birojos.
Tādu sabiedrības veselības pētījumu, kas varētu skaidri pierādīt masku nēsāšanas nozīmi slimības izplatīšanas samazināšanā nav, vismaz man nav izdevies tādus atrast. Vienkārši nav pētījums, kur maskas nēsāšana būtu skatīta izolēti no distancēšanās, telpu ventilācijas, roku un telpu higiēnas un citām slimības izplatības mazināšanas stratēģijām. Ir pierādījies, ka cilvēki, kas piedalās pētījumos, čaklāk ievēro visus infekcijas ierobežošanas pasākumus, kā arī vairāk pievērš uzmanību profilaksei (piem., lieto D vitamīnu).
Masku nevajag uzskatīt ne par panaceju, ne par unikālu risinājumu aizsardzībai no Covid–19. Maskēšanās kā pasākums vienmēr ir jāiekļauj citu nefarmācijas pasākumu kontekstā un jāuztver kā daļa no šīs plašākās higiēnas sistēmas.
Jebkurā gadījumā kopējais ieguvums, ko sniedz masku valkāšana sabiedrībā, izriet no šo masku kombinētās spējas ierobežot gan infekcijas izplatīšanos ar izelpu, gan vīrusa ieelpošanu. Līdzīgi kā bara imunitātes (kā raksta angļi – ganāmpulka imunitātes) principam attiecībā uz vakcināciju –maskām ir lielāka nozīme – jo to sabiedrībā lieto plašāk un tās plašāk pieņem sabiedrība, jo lielāks ir ieguvums katram atsevišķam sabiedrības loceklim.
Literatūrā tiek apgalvots, ka masku lietošanas izplatība sabiedrībā ir svarīgāks apstāklis par valkāto masku īpašībām, tādēļ šoreiz atturēšos kritizēt daudzkārt lietotu vienreizējo masku lietošanu ikdienā.
PRET MASKU LIETOŠANU SKOLĀS
Divus no būtiskākajiem argumentiem pret masku nēsāšanu skolas bērniem jau dažādos rakstos ir minējusi Ilze Aizsilniece, un tie ir:
• maskas lielākoties satur plastmasu, bet plastmasas mikrodaļiņas nosēžas elpceļos, t.sk., alveolās.
• otrs ir nelaimīgie biocīdi, ar kuriem maskas tiek apstrādātas, lai uz tām nevairotos sēnītes, mikrobi un vīrusi. Manā rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka šo biocīdu koncentrācija ir nebūtiska un nav toksiska, toties nav neviena pētījuma, ka toksicitāte nekumulējas, ja bērnam maska jānēsā 8 stundas visu mācību gadu.
Paldies man nepazīstamajam autoram ar pseidonīmu „Bērnu slimnīcas speciālisti”, kurš man ieteica 13 dažādus literatūras avotus, ko arī izlasīju, un ieguvu apstiprinājumu savai pārliecībai, ka nav labi strukturētu un dizainētu pētījumu, kas pārliecinoši analizētu maskas ietekmi uz bērna veselību. Pat pētījumos, kas apliecina, ka maska nesamazina skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izdali, pētīti ir bērni dažas minūtes maskā pie dažādām slodzēm, un neviens pētījums nav par masku visas darba dienas garumā.
Deguna un mutes aizsegšana var nomākt mutisku un neverbālu saziņu, īpaši bērniem un nedzirdīgiem indivīdiem. Atradu pierādījumus, ka psiholoģiski labi strukturēti pieaugušie spēj izdarīt precīzus secinājumus par citu ļaužu emocijām ar daļēji klātām sejām, tiesa, šīs spējas samazina nogurums, depresīvs noskaņojums, spriedze, stress, pārslodze un daudzi citi faktori, kas kopumā ikdienā raksturo 20–30% mūsu laikabiedru, bet Covid–19 pandēmijas dēļ – vēl jo vairāk.
Arī bērni vecumā no 7 līdz 13 gadiem spēj izdarīt itin precīzus secinājumus par citu ļaužu (ar daļēji aizklātu seju) emocijām, jokiem, divdomībām, atšķirīgiem risinājumiem. Un tomēr – maskēta skolotāja sniegto informāciju bērni uztver neprecīzāk, tādēļ ASV Pārtikas un Zāļu administrācija nesen apstiprinājusi caurspīdīgas ķirurģiskas maskas. Tiesa, pagaidām šīs maskas līdz Latvijai nav nonākušas.
Protams, arī no dažādiem rakstiem, mēs katrs iegūstam atšķirīgu informāciju. No tiem materiāliem, ko piedāvāja nezināmais autors ar pseidonīmu „Bērnu slimnīcas speciālisti”, es ieguvu ne tikai pārliecību, ka masku nevar uzskatīt ne par panaceju, ne par unikālu risinājumu aizsardzībai no Covid–19.
Toties katrs bērns ir unikāls. Tādējādi katrā gadījumā ir jāapsver katra konkrēta bērna iespējamās slimības un iespējamās invaliditātes korelācija ar maskas nēsāšanu. Efektīva īslaicīga aizsardzība bērnam telpās atrodoties ar masku ir jāizvērtē attiecībā pret kognitīvās, emocionālās saskarsmes zudumu, cita starpā, tieši tādā dimensijā kā bērna privātā dzīve un ģimene. Mūsu rīcībā ir pietiekami daudz datu, ka vairāk nekā 30% pusaudžu šobrīd ir kognitīvi un psihoemocionāli traucējumi, un viņiem masku lietošana varētu būt ļoti kritisks slimību pastiprinošs faktors.
Pārliecinoši pierādīts, ka masku lietošana samazina komunikācijas iespējas un sekundāri apdraud kognitīvo un emocionālo attīstību.
Un tomēr mani galvenie argumenti pret masku lietošanu skolās ir atziņā, ka Latvijā paredzēts lietot 3 312 344 maskām līdzīgus daudzkārt lietojamus auduma gabalus, ko valdība iegādāsies par 4 571 034eiro, proti, viena mutes un deguna aizsega cena būs 1,38 eiro. Šī maska katru vakaru jāmazgā. Lielākoties mātes mazgās šīs maskas veļas pulvera šķīdumā. Tas, kas bērniem būs katru dienu jāelpo, būs virsmas aktīvas vielas. Mans uzdevums nav šeit uzrakstīt toksikoloģijas kursa pamatus, bet veļas pulvera inhalācija ir tiešām ļoti slikta nodarbe. Tiem, kas piemirsuši, aicinu pārlasīt koloidālās ķīmijas kursu.
Maskas darbības sākumposmā (maska bērniem būs jālieto mēnesi) tiešām satraucoši būs biocīdi, ar kuriem maskas apstrādātas, tās tiešām ir indes ļoti mazās devās, bet bērni šīs indes ievilks plaušās vismaz 8 stundas; savukārt jau pēc nedēļas šīm maskām novērojama plūksnošanās, un bērni ieelpos drēbes putekļus. Savukārt vienreiz lietojamās maskas ir izcils plastmasas mikrodaļiņu avots.
Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti – ja klase netiek ventilēta, bet viens bērns ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā – vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos. Es domāju, ka 45 minūtes neventilētā klases telpā ar vienu nopietnu vīrusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vīrusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bērniem ar vājāku imunitāti, un maskas šādā gadījumā ir fikcija.
Vienam bērnam stundas laikā pēc Latvijas normatīviem nepieciešami 15 kubikmetri gaisa (Somijas norma – 21 kubikmetrs, es pieturēšos pie profesora Ivara Vanadziņa ieteiktajiem 18 kubikmetriem). Bērns ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi, kuras daudzums mācību stundas beigās lielākās klasēs 4–6 reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu (pieņemot par to ES maksimāli pieļaujamo normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā –2160 mg/m3(1200 ppm),50 000 ppm ir nāvējoši). Attiecībā uz smadzeņu darbību bērniem –, ilgstoši uzturoties neventilētā telpā, CO2 daudzums kumulējas.
Patiesībā bērns (un skolotāja), elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas – ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Bez tam gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas un parfīmus.
Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas. Tad, kad mācību stundas otrajā pusē CO2 koncentrācija normu pārsniedz 3–4 reizes, daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka „bērni sanarkojušies”, patiesībā – skolai nav ventilācijas. Bērniem, kam ir lielaCO2 koncentrācija klases gaisā, vērojams sausais nakts klepus – pirmā astmas izpausme.
Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes.
Latvijā pētījumi par skolu gaisa kvalitāti ir veikti, un tie liecina, ka kvalitatīvs gaiss Latvijas skolās ir 9% klašu. Tātad – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas atzinuma 90% klašu telpās gaiss nav piemērots mācībām. Neatkārtošos par vispārzināmām lietām – kā tika veikta skolu siltināšana (ignorējot ventilācijas nepieciešamību) pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā, bet fakts paliek fakts – skolā elpot bērniem ir grūti.
Risinājums ir recirkulators katrā klasē. Recirkulators ir vienkāršs kā uzlabots putekļu sūcējs – gaiss tiek pūsts caur ultravioletajiem stariem – vīrusi iet bojā, un telpā vairs nav tāda vīrusu piesātinājuma, kas ļautu saslimt kādam veselam bērnam, pat – ja klasē ir daži Covid–19 asimptomātiski pacienti. Otrkārt, šie recirkulatori absorbē ogļskābo gāzi, kas ļauj saglabāt CO2 daudzumam maksimāli pieļaujamo normu iekštelpu gaisā –2160 mg/m3(1200 ppm). Somijā izstrādātie recirkulatori ogļskābo gāzi samazina pat zem 1000 ppm.
Un vēl – šāds recirkulators spēj regulēt telpas mitrumu un attīrīt gaisu no putekļiem.
APKOPOJUMS UN SECINĀJUMI TIEM, KAM NEBIJA LAIKA LASĪT VISU RAKSTU
Valdība spiež bērniem nēsāt maskas galvenokārt tādēļ, ka ir šīs maskas iepirkusi par 4 571 034eiro (un kāds ir uz šī darījuma „uzvārījies”). Katram bērnam paredzētas divas maskas, ko lietot mēnesi, abas maskas katru vakaru mammai veļas mašīnā būtu jāmazgā. Veļas pulveris kā virsmas aktīva viela ir pats sliktākais, ko bērniem ieelpot.
Tā vietā lai rūpētos par skolas telpu ventilāciju (to var veikt itin lēti), valdība riskē ar kognitīviem un psihoemocionāliem traucējumiem bērniem.
Skandināvijas valstīs un Igaunijā skolas bērniem maskas nav jālieto.
Nav atrodami pārliecinoši pētījumi par masku lietošanas jēgu un nekaitīgumu bērniem, kā arī par masku izvēli, daudzkārtēju mazgāšanu. Jebkurā sevi cienošā rakstā ir norādes uz viedokļu pretrunām, tādēļ arī šajā rakstā pausts atbalsts masku lietošanai veselības aprūpes iestādēs, sociālās palīdzības iestādēs, pārpildītos transporta līdzekļos, Saeimā un Ministru kabinetā.
Visu var pārrēķināt skaitļos. Masku nozīme Covid–19 ierobežošanā, salīdzinot pret vakcināciju ir 1:1000. Pavļuts izgāza vakcināciju, bet spiež bērniem valkāt maskas.
