Pēteris Apinis: Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus
17
Autors: Pēteris Apinis, ārsts
„Rudentiņis – bagāts vīrs”, septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir laiks, kad katram pārdomāt – ko liksim uz galda iespējami sarežģītā, inflācijas pārsteigumiem pārbagātā nākamajā ziemā.
Saviem lasītājiem lūdzu neuzskatīt šeit rakstīto par manu jaunradi. Īsta jaunrade lasītājam ir profesora Anatolija Danilāna rakstu darbi, es pats tos lasu, un iesaku lasīt citiem. Vislabāk un interesantāk par uztura lomu sirds un asinsvadu slimību profilaksē runā un raksta profesori Andrejs Ērglis un profesore Iveta Mintāle (viņa to dara tik labi un daudz, ka Vidusjūras diētai šajā rakstā pat nepieskaršos, bet vienkārši atgādināšu – pareizs, sabalansēts uzturs aizkavē aterosklerozi, insultu un infarktu).
Pirms rakstīt šo apskatu, es pārlasīju, ko par šiem jautājumiem sarakstījis gan profesors Danilāns, gan profesore Laila Meija, gan dietologi Andis Brēmanis, Lolitas Neimanes un citi.
Viņu zināšanas un viņu atziņas ir šis raksts – no manis tikai latviešu stāstu valoda.
Pateicoties ne tikai Latvijas valdības, bet arī visas Eiropas savienības politikai Covid–19 laikā ar dīkstāvēm, loģistikas un tirdzniecības ierobežojumiem, milzīgiem aizņēmumiem (patiesībā – virtuālai jaunu eiro papildus drukai), visā Eiropā tika izraisīta nopietna inflācija.
Ja 2020. gadā vairums ekonomistu prognozēja enerģētikas un siltumapgādes izdevumu strauju celšanos, tika prognozēta sadzīves preču un medikamentu cenu celšanās, tad ievērojami mazāk bija to, kas prognozēja pārtikas produktu cenu strauju celšanos. Šobrīd pārtikas produktu cenas Latvijā ir cēlušās par 20–40%, bet Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi nonākuši ļoti smagā ekonomiskā stāvoklī minerālmēslu un degvielas cenu celšanās dēļ. Visgrūtākie apstākļi šobrīd ir mazajām saimniecībām, kuras tad nu būtu atbalstāmas gan no valsts, gan no katra pircēja maciņa.
Interesanti, ka septembra sākumā LTV Ziņu dienests veica nelielu salīdzinošu pētījumu, raugot pārtikas produktu zemāko cenu. LTV meklēja vislētākos produktus katrā produktu kategorijā, un salīdzināja šo produktu cenas Latvijā un Lielbritānijā. No cenu salīdzinājuma izriet, ka vairums pārtikas produktu Latvijā ir dārgāki nekā veikalos Lielbritānijā; salīdzinot lielveikalu tīkla „Maxima” cenas Latvijā ar lielveikalu tīkla „ASDA” cenām Lielbritānijā, izrādījās, ka sviests, piens, olas, cāļu šķiņķi, liellopu gaļa un cukurs Lielbritānijā ir lētāki, izņēmums bija cūkgaļa.
Patiesībā Latvijas valdībai būtu īstais brīdis atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus; reklāmas budžetus tērēt nevis – lai slavinātu vienu vai otru politpulciņu pirms 14. Saeimas vēlēšanām, bet gan – nacionālos pārtikas ražotājus, kas ražo veselīgu uzturu. Saviem lasītājiem es aicinu vēlēšanās balsot nevis par profesionāliem tukšmuldētājiem (kas sevi dēvē par politiķiem), bet par speciālistiem, kas saprot veselības, ekonomikas un drošības konsekvences.
Lietot Latvijā ražotu uzturu nozīmē:
• ēst veselīgi;
• stiprināt Latvijas ekonomiku;
• stiprināt Latvijas drošību kara laikā, jo pašu ražoti pārtikas uzkrājumi ir daļa no drošības iespējami nebaltām dienām Eiropā.
Ja nu veidot pārtikas uzkrājumus (manu draugu vidū ir vairāki, kam ir uzkrājumi 100 dienām), tad izvēlēties Latvijā ražotus produktus, kas ilgi glabājami.
Jēdziens „veselīgs, Latvijā ražots uzturs” ietver uztura kvalitāti, Latvijas ražotāju atbalstu un rūpes par vidi
Kāpēc lielveikalā vai tirdziņā būtu jāizvēlas Latvijā ražoti pārtikas produkti? Skaidrojumi ir daudz, bet vienkāršoti tas būtu:
• Latvijā ražots uzturs nozīmē: tuvu no ražotāja līdz patērētājam, zināma izcelsme, relatīvi ekoloģiska vide, mazi transporta izdevumi un transporta piesārņojums. No jebkura ekonomikas un uzturzinātnes pamatpostulāta iznāk, ka vislabākais produkts ir tas, kas ražots Tavā pagastā vai novadā. Ja Tu cilvēks dzīvo Latgalē, Tev gan savas veselības, gan zemeslodes veselības vārdā ir jāpērk Latgales piena vai Rēzeknes gaļas kombināta produkti;
• veselīgs uzturs ir viens no veselības priekšnosacījumiem. Veselīgu uzturu veido četras produktu grupas – graudaugu produkti un pākšaugi; augļi, ogas un dārzeņi; piena produkti; gaļas, zivju produkti un olas. Tiesa, šis iedalījums mēdz ļoti atšķirties, pat ja ieskatāmies Lolitas Neimanes un Anatolija Danilāna rakstu darbos;
• lietderīga uztura izmantošana. Globāli – tikai tādēļ, lai veikalā tiktu ievietoti viena lieluma un gatavības pakāpes augļi, dārzeņi, viena lieluma zivis utt., tiek izmesta trešā daļa saražoto produktu. Tirgū Latvijas ražotājs Jums var pārdot dažāda lieluma, taču tikpat vērtīgus tomātus, gurķus, zemenes, žāvētas zivis;
• rūpes par vidi. Mazāk plastmasas iesaiņojuma. Vismaz šobrīd Latvijā ražotiem pārtikas produktiem vidēji ir par vienu iesaiņojuma kārtu mazāk. Jo tālāk ceļojuši cepumi, saldumi, saldējums vai desa, jo vairāk plastmasas un papīra kārtu tam apkārt. Pat tad, ja uz iepakojuma rakstīts, ka šis iepakojums kādreiz pilnībā sadalās, tas ir vājš mierinājums, jo ilgu laiku tas tik un tā audzēs Getliņu kalnu. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs dienā saražo 1.5 kilogramus atkritumu, kas mums visiem kopā nozīmē 3000 tonnas dienā jeb 120 vilcienu vagonu sastāvu ar atkritumiem, no kuriem mēs pārstrādājam 30% (šobrīd dažādas institūcijas izplata dažādu informāciju pār pārstrādāto atkritumu apjomu), bet pārējais nonāk poligonos. Lielāko daļu iesaiņojuma atkritumu saražo tirgotāji, visbīstamākie ir plastmasas maisiņi, kas daļēji sadalās 90 gados, bet pārsvarā sabirzt mazos gabaliņos un kā plastmasas zupa piepilda mūsu ezerus, Baltijas jūru un globālo okeānu. Jau šobrīd plastmasas globālajā okeānā ir vairāk nekā visas dzīvās radības tajā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem globāli ir pāriet uz iesaiņojumu, kas sadalās vidē– vislabākais ir papīrs.
Šo rindu autors uz veikalu iet ar pītu grozu, izvēlas produktus stikla burkās vai pudelēs. Alus skārdene ir videi draudzīgāka par plastmasas maisiņu. Tātad – ļoti nozīmīgs aspekts, kāpēc izvēlēties Latvijas pārtikas produktu, ir izvēlēties videi draudzīgi iesaiņotu Latvijas produktu ikdienas uzturam.
Tomēr mana šodienas raksta uzdevums vairāk ir domāt par produkta pirkšanu, nevis utilizāciju, tādēļ uzsvars ir: Latvijā ražoti produkti. Citēšu Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidentu Andi Brēmani: „Ja nopērkam Latvijā izaudzētu un ražotu produktu, naudiņa paliek mūsu pašu zemītē. Ja nopērkam citā valstī ražotu produktu, tā aiziet projām. Taču ir vēl viens aspekts: jebkurš produkts, kas audzis un ražots tuvāk mājām, tātad galdam, ir mērojis īsāku ceļu un ir svaigāks.
Protams, pašlaik ir dažādas pārtikas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ķēdes, un produktu realizācijas termiņi ir kļuvuši garāki. Taču katram ir skaidri redzamas garšas un smaržas atšķirības ābolam, kas, nācis no dārza pašu reģionā vai no tālām zemēm. Tomāti veikalā tagad pieejami cauru gadu, taču nereti gadās, ka izskats ir, bet garšas un smaržas nav. Kad parādās vietējie tomāti, uzreiz redzama starpība. Bet vēl pārāki aromāta un garšas īpatnību ziņā ir tie dārzeņi, kas audzēti Latvijas zemnieku saimniecībās.
Līdz ar to šajos dārzeņos un augļos ir vairāk mikroelementu, vitamīnu un citu komponentu, kas organismam jāuzņem ik dienu. Mums ir vajadzīgas ne tikai kalorijas, bet organismam vajadzīgs būvmateriāls, lai atjauninātu asinsvadu sieniņas, šūnas, un īpaši svarīgi tas ir augošā vecumā bērniem, lai veicinātu gan fizisko, gan garīgo attīstību. Ļoti svarīgi cilvēka organismam ir saņemt antioksidantus, kas, vienkārši sakot, palēnina novecošanās procesu. Tie ir augļos, dārzeņos, zaļumos – tieši vietējas izcelsmes produktos, kuru ceļš līdz patērētājam ir iespējami īss. Tātad – atbalstām savējos!”
Samērot uzņemamo uzturu ar fizisko aktivitāti, nekļūt resniem
Pēc mājsēdes un mazkustības pandēmijas (globāli Covid–19 pandēmijas radītais lielākais ļaunums uz zemeslodes ir aptaukošanās un otrā tipa cukura diabēta pandēmija mazkustības dēļ)galvenais ieteikums ir samērot savu ēdienkarti ar fizisko aktivitāti, lai saglabātu ķermeņa masu cik necik normas robežās. Diemžēl Latvijā trešdaļai bērnu un turpat pusei pieaugušo iedzīvotāju ir lieks svars vai aptaukošanās.
Iemesls ir kombinācija – nepareizi ēšanas ieradumi un mazkustīgs dzīves veids. Lai saglabātu atbilstošu ķermeņa masu, katru dienu pieaugušam cilvēkam jābūt fiziski aktīviem vismaz 30 minūtes, bet bērnam – vismaz stundu. Tas nozīmē – mums jāpanāk– lai katrā Latvijas skolā, katrā klasē bērniem vismaz reizi dienā vismaz stundu būtu fiziskās aktivitātes.
Latvijas iedzīvotāji pārāk maz uzņem šķidrumu
Latvijas iedzīvotāji pārāk maz dzer ūdeni (diemžēl pārāk daudz dzer alkoholiskos dzērienus). Katram iedzīvotājam vasarā būtu jāizdzer vismaz 1.5– 2 litri šķidruma, bet vasarā – 2–3 litri ūdens. Kafiju un alu šajā apjomā skaitīt iekšā nedrīkst.
Uzsvars – augļi un dārzeņi katrā ēdienreizē, proti, četras vai piecas reizes dienā
Vairākas reizes dienā uzturā būtu jālieto dārzeņus, augļus un ogas, īpaši vietējos. Ēdienkartē priekšroka būtu jādod veseliem vai sagrieztiem dārzeņiem un augļiem, nevis dzidrinātām sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav balastvielu.
Augļi, ogas un dārzeņi bagātina uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām, augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām. Ar uzturu, nevis nezināmas izcelsmes tabletēm, ko mēdz saukt par uztura bagātinātājiem, cilvēkam vajadzētu uzņemt olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, kā arī mikroelementus, vitamīnus, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, balastvielas.
Augļos un dārzeņos ir daudz ūdens – 90 un vairāk procentu. Augļos un ogās ir cukuri glikozes un fruktozes veidā. Ļoti daudz cukuru ir žāvētos augļos un ogās – līdz 70 procentiem. Augļu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe. Patīkamo garšu un smaržu piedod ēteriskās eļļas. Šīs vielas rosina ēstgribu, veicina gremošanas sulu izdalīšanos un kustību zarnās. Augļi, ogas un dārzeņi satur arī dažādus fermentus, kas atvieglo ēdiena sagremošanu. Augļos, ogās un dārzeņos ir fitoncīdi, kas spēj iznīcināt mikrobus.
Vislielākā nozīme dārzeņiem un augļiem ir kā vitamīnu un minerālvielu avotiem. Augļus un dārzeņus mums jāēd, jo ar tiem mēs uzņemam karotīnu, kas cilvēka organismā tauku klātbūtnē pārvēršas A vitamīnā; D, E, K, C vitamīnus; B grupas vitamīnus; fosforu, kalciju, kāliju, magniju, cinku, dzelzi, jodu, varu;
nozīmīgākos antioksidantus – beta karotīnu, fitoflavonīdus, antacianīdus, luteīnu, likopēnu.
Tikpat nozīmīgi mums ir uzņemt augļus un dārzeņus, jo tajos ir balastvielas. Balastvielas ir dažādi pārtikas produktos esoši savienojumi, kas cilvēka gremošanas sistēmā nesadalās un neuzsūcas, tāpēc tās nedod enerģiju un nekalpo par uzbūves materiālu. Dārzeņos, augļos un ogās esošās balastvielas organismā aizkavē holesterīna uzsūkšanos no produktiem, kas bagāti ar holesterīnu. Galvenie balastvielu uzdevumi ir veicināt zarnu kustības un nodrošināt regulāru vēdera izeju; nomākt pūšanas procesus zarnās; mazināt toksisku vielu iedarbību; aizkavēt ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos no zarnām.
Katru dienu ar uzturu vajadzētu uzņemt 30 – 40 gramu balastvielu.
Vienmēr būtu labāk ēst Latvijā lietotus augļus un dārzeņus. Diemžēl pētījumi rāda, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlas tikai gadījumā, ja tā ir vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Šobrīd būtu ļoti vēlams panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājs kļūtu lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki.
Katru dienu autofurgoni un kuģi Latvijā ieved augļus, saknes un dārzeņus no Polijas, Argentīnas, Izraēlas, Holandes. Šie produkti stāvējuši svešās noliktavās, ķīmiski un fizikāli apstrādāti, pirms nonāk uz mūsu galda.
Dažādosim uzturu ik dienas!
Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura piramīdu. Ikdienā ieteicams izvēlēties pārtikas produktus no piecām galvenajām uzturvielu grupām, tās ir: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi, piena produkti, gaļa, zivis. Izslēdzot no uztura kādas grupas produktus, piemēram, gaļu, jāpārliecinās, vai ar citiem produktiem tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas.
Vairākas reizes dienā uzturā būtu jālieto pilngraudu produktus. Iekļaujot ikdienas uzturā balastvielām bagātos pilngraudu izstrādājumus, piemēram, pilngraudu maizi, auzu pārslu biezputru, ir iespējams stiprināt imunitāti un līdz ar to pasargāt sevi no infekcijas slimībām un alerģijām, kā arī mazināt risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Būtu vēlams izvairīties lietot uzturā graudaugu produktus, kas satur daudz cukura (piemēram, saldinātas brokastu pārslas vai ātri pagatavojamās biezputras).
Katru dienu būtu jālieto 2–3 glāzes (puslitru un vairāk) piena vai skābpiena dzērienus. Piens un piena produkti satur vērtīgas uzturvielas, īpaši olbaltumvielas un kalciju. Kalcijs nodrošina veselīgu kaulu un zobu attīstību, kā arī piedalās asinsreces procesā. Kalcijs organismā ir nepieciešams, lai stiprinātu kaulus un palīdzētu izvairīties no osteoporozes – kaulu slimības, kuras rezultātā kauli kļūst trausli un viegli lūzt. Tādēļ ir svarīgi katru dienu uzturā lietot kalciju saturošus produktus un būt fiziski aktīvam. Īpaši veselīgi ir skābpiena produkti un liesie piena produkti.
Zivis mūsu uztura speciālisti, bet īpaši – kardiologi, iesaka ēst vairāk. Zivis būtu ieteicams lietot vismaz divas vai pat četras reizes nedēļā. Tomēr pasaules pieredze liecina, ka tieši jūras un okeāna zivīm, kas ir veselīgākās, visstraujāk no uztura produktiem pieaug cena. Jādomā, ka aukstjūras zivis dārdzības dēļ kļūs par delikatesi.
Ikdienas uzturā nevajadzētu aizmirst lietot pākšaugus– zirņus un pupiņas, kuras satur olbaltumvielas, minerālvielas, īpaši dzelzi.
Gaļa satur olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, dzelzi un cinku. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir vērtīgas, jo tās satur neaizstājamās aminoskābes.
Tauki nodrošina organismu ar enerģiju un taukskābēm, kuras nodrošina taukos šķīstošo vitamīnu (A, D, E un K) uzsūkšanos. Ar taukiem vajadzētu uzņemt ne vairāk kā 30% no dienā nepieciešamās enerģijas. Liels jebkuru tauku vai eļļas patēriņš var palielināt ķermeņa masu, risku saslimt ar sirds un asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām. Vajadzētu samazināt margarīna, treknas gaļas, sviesta patēriņu, toties vairāk lietot spiestu olīveļļu vai citas nepasterizētas augu eļļas.
Un tad nu būtiskais: uzturā jebkuram no mums ir jāsamazina sāls un cukura daudzums un šos baltos graudus saturoši produkti. Cukuram jāuzņem ne vairāk kā 10% no dienas enerģijas daudzuma, proti– ne vairāk kā 50 g dienā. Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam kā 5 g (t.i. viena tējkarote). Šis daudzums ietver ne tikai to sāli, ko cilvēks pieber ēdienam tā gatavošanas laikā, bet arī to sāls daudzumu, kas jau ir maizē, sierā, gaļas izstrādājumos, u.c. Ar pārmērīgu sāls patēriņu saistīts paaugstināts asinsspiediens, sirds-asinsvadu slimības – infarkts un insults, pat kuņģa vēzis.
Cilvēku sāli lieto pārmēru to pat neapzinoties, jo sāli satur arī rūpnieciski gatavoti produkti. Saeimas Sociālo un darblietu komisijas priekšsēdētājs, profesors Andris Skride sāls kaitīgumu ir daudzkārt aprakstījis un publiski skaidrojis, taču viņam četros gados tā arī nav sanācis ierobežot sāls patēriņu ar likumdevēja rīcību. Tiesa, pēdējos četros gados Saeimas (koalīcijas) veikums veselības jomā ir klaji negatīvi vērtējams.
Vēlreiz: lai Latvijas iedzīvotāju izvēle ir vietēji ražota pārtika!
Vēlreiz pārdomāsim, ko nozīmē vietēji audzēta pārtika (diemžēl audzēts un ražots ne vienmēr ir viens un tas pats).
Pārtika ir vietēja, ja tā ir audzēta un novākta 100 kilometru attālumā no jūsu mājām vai restorāna, kurā to pasniedz. Tā nenāk no lielām komerciālām ražotnēm, un to nepārvadā lielos attālumos.
Vietēji audzētus pārtikas produktus vislabāk iegādāties lauku labumu tirdziņos, ceļmalas lauku labumu stendos (galds pie šosejas māju ceļa galā), pārtikas ražojošās saimniecībās (īpaši ekoloģiskās saimniecībās).
Galvenais vietēji audzētas pārtikas ieguvums veselībai ir tas, ka šī pārtika ir svaigāka. Augļi un dārzeņi 24 stundu laikā pēc novākšanas sāk zaudēt savas uzturvielas, tāpēc svaigāki produkti ir uzturvērtīgāki. Turklāt – vietēji audzēti produkti tiek novākti to maksimālās gatavības laikā, kad tie ir visbagātākie ar uzturvielām.
Lielākā daļa lielveikalā nopērkamo produktu tiek novākti pirms pilnīgas nogatavošanās, lai tie varētu nokļūt veikalu plauktos un nesabojātos. Gaisa, mākslīgās gaismas un temperatūras izmaiņas transportēšanas laikā samazina pārtikas produktu uzturvērtību. Salīdzinājumam – vietējā pārtika ir veselīgāka, jo tā tiek transportēta nelielos attālumos un nav pakļauta ķīmisko vielu, gāzu vai vasku iedarbībai, ko izmanto pārtikas produktu saglabāšanai, lai tos transportētu lielos attālumos.
Būtiski ir, ka vietējā pārtika nozīmē arī iespēju satikt cilvēkus, kas audzē šo pārtiku. Jūs varat viņiem uzdot jautājumus par viņu lauksaimniecības metodēm un pesticīdu lietošanu. Vietējie lauksaimnieki parasti pievērš uzmanību augsnes veselībai un drošai audzēšanas praksei, jo īpaši, ja viņi nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Kvalitatīvāka augsne un ilgtspējīgāka lauksaimniecības prakse parasti nozīmē labāku garšu un uzturvērtīgākus produktus.
Diemžēl svaiga, tirdziņā pirkta pārtika parasti ir dārgāka nekā pārstrādāta konservēta vai saldēta, taču jūs varat ietaupīt naudu, ēdot svaigu, uz vietas audzētu pārtiku, kad ir šīs pārtikas sezona (raksta autors mēdz apmeklēt Kalnciema ielas tirdziņu, un cenas tur ir augstākas par lielveikala cenām).
Ēdot vietēji audzētu pārtiku, jūs atbalstāt vietējos lauksaimniekus un palīdzat attīstīt vietējo ekonomiku. Pērkot vietējo pārtiku, samazinās arī transporta enerģijas izmaksas un samazinās pārtikas atkritumu daudzums.
Tirdziņi ir arī lieliska vieta, kur atrast jaunus pārtikas produktus, ko izmēģināt. Ēdot daudzveidīgākus krāsainus augļus un dārzeņus, cilvēks iegūst plašāku antioksidantu un fitonutrientu (vielas augos, kas palīdz cīnīties pret slimībām, agrāk vairāk runājām par fitocīdiem) klāstu un var paplašināt savu pārtikas apvāršņus. Vietējais audzētājs mēdz piedāvāt kādu jaunu recepti.
Visbeidzot, atbalstot vietējos lauksaimniekus, tiek saglabātas zaļās zonas un lauksaimniecības zemes. Vietējās saimniecības, kas izmanto ilgtspējīgu praksi, var palielināt bioloģisko daudzveidību, aizsargāt bites, kamenes un citus apputeksnētājus, kas ir svarīgi veselīgām ekosistēmām, kā arī – veicināt tīru gaisu, ūdeni un augsni.
– „Bet kā tad ar nodokļiem?”, šajā vietā iekliegsies finanšu ministrs Jānis Reirs. Tirdziņā vai vēl trakāk – pie galdiņa šosejas malā neviens taču neizsit čeku un nesamaksā pievienotās vērtības nodokli!
Mana atbilde būtu – nauda, kas iztērēta vietējiem pārtikas produktiem, turpina cirkulēt reģiona ekonomikā, atbalstot vietējās darbavietas un spēcīgas kopienas. Vietēji ražoti pārtikas produkti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir Latvijas ekonomikas asinsrite.
