Pēteris Apinis: Hosama nodoklis un Glāzīša rublis
0
Hosama aptieku nodoklis nav nekas jauns. Ar Ļeņina karogu rokā un sociālistisko zvaigzni pierē ekonomiku mēģinājuši pārveidot daudzi.
Īsumā – vēlēdamies padarīt zāles lētākas, uzskatot šo darbību par zelta zirgu, kas viņu un partiju “Jaunā Vienotība” padarīs tautai mīlamus un ievēlamus, Hosams Abu Meri atņēma aptiekām lielāko daļu piecenojuma, taču izveidoja jaunu aptiekas nodokli par katru recepti 75 centu apmērā no pacienta un 1.50 vai 2.50 eiro apmērā no nodokļu maksātāju naudas.
Tas ir absolūti nepareizi – tagad mēs no saviem nodokļiem 10 miljonu (precizēšu – 9 482 256 eiro) apmērā atbalstam katru atprečotu recepti. Šī nauda ir atņemta kompensējamajiem medikamentiem, kas palīdzētu vissmagāk slimajiem vēža slimniekiem un reāli samazinātu medikamentu cenas, jo vienīgā metode kā samazināt medikamenta cenu, ir iekļaut to medikamentu kompensējamo zāļu sarakstā. Nē – Hosams lēma budžeta naudu dalīt kā helikopters. Vēl vairāk – es prognozēju, ka ar tiem 10 miljoniem nepietiks, un aptiekas ilgi gaidīs no NVD šo naudiņu.
Bet atgriezīsimies pie 75 eirocentiem. Pieņemsim, ka aptiekāram šī nodokļa iekasēšana, izskaidrošana, iečekošana prasa 30 sekundes. Saskaitām visas dienas laikā saņemtās receptes, sanāk – četrdesmit piecas minūtes lauku aptiekā vai divas stundas “Saules aptiekā”. Kur paliek laiks aptiekāra konsultācijai par zāļu blaknēm, lietošanas laiku, visam tam, ko mēs saucam par farmaceita aprūpi?
Patiesībā šis nodoklis ir jauna birokrātiska nasta pār aptiekāru, kā arī sarežģījumi ar diviem dažādu apmēru pievienotās vērtības nodokļiem. Mani patiesi izbrīnī, kāpēc Veselības ministrija vēl nav paredzējusi žurnālu, kurā visus 75 eirocentu nodokļus iegrāmatot.
Mazi, bet sarežģīti nodokļi Latvijā nav nekas jauns. Tālajā 1992. gadā Bauskas rajona galvenais ārsts, narkologs Andris Glāzītis to ieviesa Bauskas rajonā kā 1 rubli, kas jāmaksā par katru pacienta vizīti (atgādināšu – tas bija Latvijas rublis, saukts par “repšiku”, ko vēlāk nomainīja lats attiecībā 200 rubļu – 1 lats.
Tātad tolaiku Glāzīša rubļa vērtība šodien būtu krietni mazāka par eirocentu. Vēlāk Glāzīša rublis pārtapa par pacienta līdzmaksājumu 1 lata apmērā, pēc Latvijas pievienošanās eirozonai ilgstoši Glāzīša rublis bija pacienta līdzmaksājums 1 eiro un 42 eirocentu apmērā, ko lauku tante skaitīja ģimenes ārstam pa santīmiem. Ilze Viņķele kā Veselības ministre līdzmaksājumu pārvērta par 2 eiro.
75 eirocentu Hosama nodoklis ir kropls risinājums. Visa Eiropa virzās uz vienkāršiem risinājumiem nodokļos un nodevās, kas nozīmētu, ka šī summa jau ir iekļauta medikamenta cenā. Latvijas Veselības ministrija par šiem 75 eirocentiem ir paredzējusi, ka farmaceits pārbaudīs dažādus reģistrus lai pārliecinātos, vai pacientam valsts apmaksātie medikamenti pienākas un vai ārsts bijis tiesīgs izrakstīt šos medikamentus.
Šie reģistri nav savietojami, tādēļ visi aptiekāram datorā jāver vaļā. Un vēl – joprojām e-veselība un e-recepte klibo ar abām kājām un pārlieku bieži aptiekāram datorā nākas blenzt uz bumbiņu, kas ripo, kamēr e-veselībai labpatiksies pieslēgties.
Ko darīt? Labākais risinājums būtu iekļaut šo nodokli atpakaļ “aptiekas piecenojumā”, pie kam ar diferenci, piemēram – no 50 centiem līdz 2 eiro. Labojums ir veicams Ministru kabineta noteikumos. Bet Hosams Abu Meri, atbilstoši savai izcelsmei un pasaules uztverei, kļūdas neatzīst un labojumus neveic.
Ieteikums nākamajām Hosama Abu Meri aktivitātēm – izveidot 92 eirocentu nodokli krematorijas pakalpojumiem. Kāpēc 92 eirocenti? Bet kāpēc 75 eirocenti aptiekām? Tam taču arī nav nekāda ekonomiska pamatojuma.
