Pēteris Apinis: Gads Covid-19 zīmē. Pasaules dienaskārtību nosaka psihopandēmija, nevis vīrusa pandēmija
50
Pēteris Apinis, ārsts
Mani palūdza uzrakstīt par gadu kovida zīmē. Nelīdzēja atrunas par laika trūkumu, kā arī ziņa, ka visi mediji un visas redakcijas kaut ko tādu gatavo. Es apsolīju vismaz daļu no raksta veikt ar moduli „copy–paste” no saviem pērnā gada pavasara rakstiem par vīrusu kā draugu vai vīrusu kā radības kroni. Šajā jomā nekas nav mainījies.
Mainījusies ir publiskā retorika par vīrusu. Šodien par Covid–19 Latvijā, par vīrusu SARS-CoV-2, par pneimoniju, skābekļa trūkumu šūnām, citokīnu vētru, asins recēšanas izmaiņām, atšķirībām starp dažādiem diagnostikas testiem un dažādām vakcīnām, par divu metru distancēšanos, roku mazgāšanu un maskām runā un raksta pilnīgi visi, īpaši čakli ir ļaudis, kas zin visu par medicīnu.
Kāds pianists – ministrs Ārstu biedrības attālinātā sēdē paziņoja, ka viņš medicīnā orientējas ļoti labi.
Dažiem speciālistiem skaidrot pandēmiju izdodas pārliecinošāk („krāsosim savas olas, rādīsim savas olas!”), citiem argumentētāk („tie, kas būs miruši, Ziemassvētkus nesvinēs”).
Tie, kas izsakās par Covid–19, kā likums, vaino visus citus melos, informācijas sagrozīšanā un apsaukā par kovidmuļķiem. Ir identificējušās divas grupas, viena baida un baidās no vīrusa, otra baida un baidās no valdības.
Manuprāt – taisnība ir abām šīm grupām. Es iebilstu pret stulbiem valdības noteiktiem ierobežojumiem (nav nekāda pamata ierobežot slēpošanas vai skriešanas sacensības mežā, likt pacientiem gaidīt ārā pie aptiekas uz trepītēm, neļaut vai traucēt strādāt medicīnas iestādēm utt.), bet aktīvi aicinu ļaudis vakcinēties.
Tiesa, arī ļaužu vēlmi visiem vakcinēties (bet pēc tam – noņemt maskas, dziedāt korī, spēlēt bumbu, iet viesos vai uz restorānu) visvairāk ierobežo Kariņa valdība, kas pamanās jebkādā veidā neiegādāties vakcīnas.
Šā gada informācijas laukā pārliecinošu uzvaru svin burbuļi. Proti, cilvēki lasa tikai to, ko vēlas lasīt. Manus aprakstus par vīrusiem lasa, kā arī raidījumu „Dr. Apinis” skatās tikai zināma – labi izglītotu cilvēku daļa, bet arī Kariņa un Pavļuta uzrunas skatās reti kurš.
Jāatceras, ka katrā valstī ir 10–15% cilvēku, kas slimības, dzīvesveida vai vecuma dēļ informāciju uzņem ļoti ierobežoti (tātad vismaz viena desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju neko nav dzirdējusi par valdības noteiktajiem ierobežojumiem).
Ja mēs šiem desmit procentiem vēl pieskaitām tos, kas principiāli iebilst visam, ko saka valdība, tad nepamatoti smagie vai muļķīgie ierobežojumi nesasniedz gandrīz trešo daļu iedzīvotāju – viņi tos apzināti vai neapzināti ignorē.
Notiek informācijas paplašināšana ar „copy–paste” moduli, kur galvenie skaitļi ataino saslimstību un mirstību, bet liela daļa šo skaitļu ir ņemti no nepārbaudītiem avotiem, kur kā ilustrācijas skatāmi reanimācijas pacienti, mediķi speciālos tērpos, zārki vai kapu kopiņas.
Mans mērķis nav kritizēt medijus, bet apjukums informācijas plūsmā ir milzīgs.
Jaunākais piemērs ir informācijas plūsma ap vīrusa Lielbritānijas celmu B.1.1.7 (pazīstams arī kā 20I/501Y. V1) un Dienvidāfrikas celmu B.1.351 (pazīstams arī kā 20H/501Y. V2), kur pieejamā informācija mainās ik dienu (par infekcijas izplatīšanās ātrumu, bet gandrīz nemaz – par iespējami smagāku saslimstību vai mirstību).
Latvijā šo vīrusa celmu esamība tiek izmantota kā aizsegs valdības neizdarībai vakcīnu iegādē un haotiskās manavakcina.lv darbības imitācijā.
Tanī brīdī, kad par šiem celmiem ar asarām acīs sāk runāt Daniels Pavļuts, man gribas klausīties Rahmaņinova klavierkoncertu ar orķestri. Paskaidrošu – Pavļuts publiski atzīst, ka viņš medicīnā saprot ļoti daudz un pat špricēt mākot.
Salīdzinājumam – esmu astoņus skolas gadus bijis spiests mācīties klavierspēli ar ļoti sliktām sekmēm, bet, atbilstoši savām zināšanām, esmu gatavs pianistam Pavļutam pamācīt kā izteiksmīgāk uzsist la bemolu Sergeja Rahmaņinova koncertā klavierēm ar orķestri.
Vīruss ir tādi pati Dieva radība kā cilvēks
Cilvēks uzskata sevi par radības kroni. Arī vīrusi sevi uzskata par radības kroni. Vīrusu uz zemeslodes ir vairāk gan pēc skaita, gan pēc sugām, gan pēc kopsvara, gan pēc ietekmes uz zemeslodes skābekļa apmaiņu, klimatu, augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Vīrusi uz zemeslodes dzīvo vismaz 4 miljardus gadu ilgāk par cilvēku, un vīrusi šeit dzīvos arī pēc tam, kad cilvēki izmirs vai paši ar ķīmiju, ieročiem un skābekļa pārtēriņu padarīs zemeslodi hordaiņiem (t.sk., zīdītājiem, t.sk., cilvēkiem) neapdzīvojamu.
Cilvēkam vīrusus no zemeslodes iznīdēt neizdosies, par pretējo es neesmu tik pārliecināts. Jebkurā gadījumā SARS-CoV-2 nebūs tas vīruss, kas varētu iznīdēs cilvēkus, bet vīrusi laiku pa laikam rada un radīs kādu pandēmiju, kas paretina cilvēku skaitu uz zemeslodes.
Iespējams, ka vīrusi itin apzināti kontrolē cilvēku skaitu uz planētas.
Gadu no gada mūsu iedzīvotāji par 20% vairāk mirst gripas epidēmijas mēnešos, bet tad mirušos noraksta uz sirds–asinsvadu slimību, vēža vai diabēta rēķina.
Tā kā mēs šobrīd daudz labāk diagnosticējam vīrusus nekā pirms gada, ziņu virsrakstos dominē mirstība no vīrusa, kaut lielākoties vīruss ir palīdzējis ātrāk pasaules gaitas beigt cilvēkiem, kam nāvi noteikušas tās pašas sirds–asinsvadu vai endokrīnās slimības.
Cilvēks ir dievišķa būtne, kas piedzimst un nomirst (tiesa, vismaz daļa no Saeimas deputātiem uzskata, ka nav „vienkārši mirstīgie”).
Šā gada pētījumi itin skaidri pierāda, ka koronavīruss paātrina galvenokārt tādu cilvēku nāvi, kas ir ar lieku svaru, mazkustīgi, vienlaikus slimo ar vairākām slimībām, kā arī smēķē.
Vīruss nav mazākais radījums uz zemes. Iespējams, vīrusi uz prioniem (liellopu sūkļveida encefalopātiju jeb Kreicfelda–Jakoba slimību izraisa nervu šūnu sastāvā esošās olbaltumvielas molekulas defekta forma – prions) skatās kā uz sīkbūtnēm, gluži kā mēs skatāmies uz vīrusiem.
Bez prioniem ir arī citas par vīrusiem mazākas dzīvības formas, kaut arī grūti tās definēt par dzīvības formām. Pats vīruss dzīvo tikai svešā šūnā kā obligāts parazīts, bet ārpus šūnas vienkārši eksistē. Spēj eksistēt ļoti ilgi.
Ledājos atrasti simts tūkstošu gadu veci vīrusi, kuri to vien gaida kā nonākt kādā dzīvā, piemērotā šūnā un atsākt dzīvot. Vīrusi nedzīvo jebkurā šūnā, viņi ir piemērojušies dzīvot konkrētas sugas vai vairāku sugu šūnās (piemēram, SARS-CoV-2 spēj dzīvot un vairoties ne tikai cilvēka, bet arī ūdeļu un kaķu plaušu epitēlijā).
Vīruss ir dzīvības indikators. Visur, kur ir dzīvība – okeānā, jūrā, augsnē, augos, dzīvniekos, baktērijās, visur atrodami vīrusi.
Vīrusi ir iesaistīti skābekļa izdalē un ogļskābās gāzes absorbcijā, jo daļa augu bez vīrusiem vispār nespēj iztikt un bez vīrusu atbalsta ogļskābo gāzi absorbēt nespētu. Katram cilvēkam ir kādi 300 dažādu vīrusu, citam vairāk, citam mazāk.
Par dažiem no vīrusiem, kas cilvēkā mājo, mēs esam informēti, ka tie izraisa slimības – HIV/AIDS, hepatītus, herpes čūlas un jostas rozi, citomegalovīrusa kārpas un noguruma slimību, bet par citiem lāga nezinām neko.
Daļa vīrusu izraisa vēzi kā papilomas vīruss, bet citi vīrusi (tas gan ir pieņēmums) šūnām palīdz no vēža izvairīties vai pat sargā no vēža. Katrā ziņā cilvēka DNS un RNS var atrast neticami daudz vīrusu atstātu nukleīnskābju komplektu.
Par vīrusu kā obligāto parazītu jādomā tā – cilvēks vīrusu uzskata par parazītu, bet vīruss cilvēka šūnu uzskata par mājām, dzemdību namu, ēdnīcu un, iespējams, parlamentu, jo šūnā vīrusu sanāk baru bariem.
Līdzīgi – cilvēki zemeslodi uzskata par savām mājām, bet, iespējams –, zemeslode cilvēkus – par parazītiem. Gluži tāpat kā cilvēks piesārņo zemeslodi ar visiem iespējamajām ķīmiskajām indēm, spridzina atombumbas vai izrakņā karjerus (bojā zemei ādu), proti, posta savu vienīgo planētu, savas mājas, tieši tāpat arī vīruss laiku pa laikam iznīcina savas mājas – cilvēka šūnu.
Vīrusam nav mērķis šūnu nogalināt kopā ar visu cilvēku, jo pašam tad nebūs, kur dzīvot. Bet dažkārt vīruss savas mājas iznīcina, tāpat kā cilvēki izcērt mežus uz planētas lai pašiem pēc tam nebūtu ko elpot.
Šķiet, vīrusi par cilvēku iedabu nav pietiekami labi informēti. Citādi viņi nelīstu elpceļos smēķētājiem, jo, ielienot smēķētāju plaušās, vīrusam ir lielāka iespēja nomirt līdz ar cilvēku – viņa mājām.
Vēl sliktāk iet vīrusam, kas nonāk ļoti resna cilvēka epitēlijaudos – mazkustīgam un adipozam cilvēkam ir ļoti slikta prognoze cīņā ar vīrusu par savu kailo dzīvību.
Ārpus šūnas vīruss vienkārši eksistē, bet – kad nonāk uz šūnas apvalka, izveido ceļu, pa kuru nokļūt šūnā, iekļūst šūnā, šūnas kodolā un ribosomās, piespiež šūnu ražot savu DNS vai RNS, kā arī savas olbaltumvielas.
Tad nu šūnā veidojas jauni vīrusi, atrod iespēju tikt no šūnas laukā pa olbaltumvielu ejām šūnapvalkā un cikls var turpināties. Gluži kā cilvēkiem, vīrusa bērns nekad nav identisks savam vecākam. Vīruss vienmēr nedaudz mainās, bet dažkārt pamainās nopietni – un rodas jauna mutācija, un šī mutācija var labāk inficēt cilvēka šūnas.
Par koronavīrusu SARS–CoV-2 un karu
Šis gads ir pierādījis – cilvēcei koronavīruss ir vienlaikus sodība un unikāla dāvana vienlaikus. Nekad uz zemeslodes, kopš uz tās saimnieko Homo sapiens nav bijis tāda unikāla brīža, kad būtu apstājušies visi kari.
2020. gadā kari praktiski bija pārtraukti, jo Azarbaidžānas un Armēnijas militāro konfliktu, Sudānas un Etiopijas konfliktu, Sauda Arābijas militārās aktivitātes Jemenā, apvērsumu Mjanmā globāli par kariem nosaukt bija pārspīlēti, un arī kodolvalstu Indijas un Pakistānas robežkonflikts par karu nepārvērtās.
Koronavīruss karus ir apturējis, terora aktus samazinājis, un, pretēji prognozētajam – samazinājis arī vardarbību un slepkavību skaitu uz zemeslodes. Tik drošā un mierīgā pasaulē neviens no mums nekad nav dzīvojis. Mirstība uz zemeslodes ir samazinājusies, jo vienkārši nav vairs karu.
Ir samazinājusies mirstība no citām slimībām. Koronavīrusa dēļ pieaudzis dzīves ilgums uz zemeslodes. Izrādās – pat Āfrikā un Indoķīnā cilvēki sākuši mazgāt rokas, distancēties, termiski apstrādāt aizdomīgu pārtiku. Globāli samazinājusies saindēšanās ar pārtiku.
Samazinājusies saslimstība ar A un E hepatītu, un jādomā, ka arī arī ar B un C hepatītu, kaut par to mums nav pietiekami daudz datu. Parādās pētījumi, ka ir samazinās HIV/AIDS izplatība.
Šobrīd praktiski pazudusi gripa, bet tas ir atsevišķas publikācijas vērts stāsts (gripa atgriezīsies).
Distancēšanās, klepošana elkonī, nešķaudīšana uz citiem ir samazinājusi tuberkulozes mikobaktērijas pārnesi. Gan koronovīrusa, gan tuberkulozes izplatīšanā svarīga ir distancēšanās, elpošanas higiēna, klepus etiķete un pareiza krēpu likvidēšana.
Bija neiespējami iemācīt cilvēkus distancēties no tuberkulozes nēsātāja vai tuberkulozes nēsātājam iemācīt neklepot uz citiem. Atnāca koronavīruss un iemācīja. Ja cilvēce distancēšanās paradumu saglabās, tuberkuloze samazināsies vai pazudīs.
Tātad 2020. gads pasaules vēsturē paliks kā karš pret koronavīrusu. Cilvēkiem karš ir normāla parādība. Sīrijas karā pēdējā desmitgadē bojā gāja vairāk cilvēku nekā visļaunākajā scenārijā varētu nobendēt koronavīruss SARS-CoV-2.
Otrais Pasaules karš bija daudz nežēlīgāks par visām epidēmijām kopā. Bet cilvēki par kariem lāga nesatraucas, ja nu vienīgi par bēgļiem.
Ģenerāļi virza lidmašīnas un tankus, pasaules valstis iegulda 2–10% sava nacionālā kopprodukta bruņošanās sacīkstē, teroristi spridzina autobusus un lidmašīnas, bet tai pašā laikā plūst šampanietis, skan deju mūzika, cilvēki mīlējas un liek savu atkailināto torsu fotogrāfijas Instagram.
Koronavīrusa pandēmijas laikā šampanietis plūst katrā atsevišķā mājsaimniecībā un atkailinātie torsi neizmīlēti tiek tikai sociālajiem tīkliem.
Katru dienu uz zemeslodes no sirds asinsvadu slimībām, vēža, plaušu slimībām, citām infekcijas slimībām mirst vai iet bojā 160 tūkstoši cilvēku, bet 2.5 tūkstoši no tiem – ar koronavīrusa palīdzību.
Bet cilvēki sirds slimībām uzspļauj, dzer šņabi nevis zāles, režīmu neievēro, vēža skrīningu ignorē, bet no vīrusa – baidās. Naudu asinsvadu problēmu risināšanai žēlo, bet nevajadzīgām „vīrusa zālēm” izmet paciņām. Neviens nelasa ārstu ieteikumus nesmēķēt.
Vīruss sūta savu karaspēku kā partizānus dažādās pretinieku teritorijās, un vīrusi kā partizāni kādu laiku nemaz nerādās, bet dažkārt ar cilvēkiem ka tankiem pārvietojas bezsimptomu formās.
Kā daždien karus vada karaļi un citi militārnejēgas, cilvēci karā šodien vada politiķi un PR aģenti. Pirmie sacenšas savā starpā, kurš savējiem vairāk aizliegs (pārvietoties, strādāt, komunicēt, bet īpaši – domāt), otrie visu notiekošo tulko kā šausmas, šausmas, ārprāts, ārprāts, bēdas, bēdas.
Vīrusi par šādu rīcību brīnās, un viņiem šķiet, ka cilvēki vienkārši grib iznīcināt citus cilvēkus – vīrusu mājas.
Pasaules ekonomika mainās
Vīruss gada laikā ir mainījis globālo ekonomiku. Katru dienu pasaule piegādā simtiem rakstu un pētījumu par šo jomu. Pasaules bagātākie cilvēki, īpaši tie, kas kontrolē IT biznesu, šogad kļuvuši daudz bagātāki.
Pavērojot 2020. gada globālo kompāniju finansiālos rādītājus, atklājas, ka Apple, Google, Microsoft, Facebook un daudzu citu ar skaitļojamo tehniku un digitālajiem resursiem saistītu kompāniju peļņa ir kāpusi stāvus debesīs. Covid–19 ir nesusi negaidītu peļņu tehnoloģiju uzņēmumiem.
Pieaudzis pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar darbu no mājām un studijām no mājām, globālās piegādes ķēdes ir paplašinājušās kā nekad agrāk.
Globālais darba tirgus pārdzīvo izbrīnu un identitātes meklējumus. Kantora darbinieks un ierēdnis savu personisko istabu pārvērtis par darba kabinetu un visu darba dienu pavada garās sarunās dažādās tiešsaistes programmās.
Valdības un vadības cenšas atrast savas darbības attaisnojumu, rīkojot plašas tiešsaistes diskusijas, kurās iesaista gan valstiskas, gan nevalstiskas organizācijas, kā arī speciālistus un ekspertus, tiesa, tiem runāt neļauj.
Cilvēki jūtas pārstrādājušies, piedaloties 10 sanāksmēs katru dienu par neko. Ja agrāk būtiskais darba kritērijs bija atrašanās darba vietā zināmu stundu skaitu, tad šobrīd – atrašanās dažādos tiešsaistes pasākumos, kur darba ņēmējs ir teicis vismaz dažus vārdus, bet darba ņēmēji piekrītoši mājuši ar galvu, pie kam darba devēji saviem darba ņēmējiem ir redzējuši ķermeņa augšdaļu glīti ģērbtu.
Krīzi piedzīvo globālā autorūpniecība. Cik var spriest, galvenais iemesls ir pusvadītāju vai dažādu elektronisku čipu trūkums. No elektronikas visvairāk atkarīgā Tesla pārtraukusi sava 9. modeļa ražošanu Kalifornijas rūpnīcā no 22. februāra līdz 7. martam. Forda rūpnīcas apgalvo, ka dažādu mikroshēmu un pusvadītāju trūkuma deficīta dēļ tām nākas samazināt ražošanu par 20% šā gada 1. ceturksnī.
General Motors apgalvo, ka jau ir samazinājis ražošanu ASV, Kanādā un Meksikā. Japānas autokompāniju kopējais ražošanas apjoms janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri samazinājās aptuveni par 4,5%. Francijas autoražotāji jau noraudājuši rūgtu asaru par 9.7 miljardiem eiro zaudējumiem pērn.
Par iemesliem pasaules informācijas kanāli sniedz atšķirīgus viedokļus, bet šķiet, ka galvenā ir ASV – Ķīnas tirdzniecības ass. Amerikāņi uzlikuši sankcijas Ķīnas elektronikas uzņēmumiem, bet ķīnieši savukārt apgalvo, ka viņi vienkārši nepārdod savas tehnoloģijas, jo stiprina savu nacionālo ražošanu.
Un šajā pasākumā vēl ir trešais aspekts – pārrobežu tirdzniecība ir kļuvusi gausāka, un tranzīts no Āzijas uz Eiropu kļuvis lēnāks.
Autouzņēmumi lobē valdības rīkoties. Džo Baidens jau paziņojis par 37 miljardu plānu, kas ļautu ražot mikroshēmas ASV. Pasaules lielākais pusvadītāju ražotājs Infineon gatavojas atvērt jaunu milzu uzņēmumu Austrijā, kas lielā mērā piepildītu Eiropas autobūvētāju vēlmes.
Tikmēr Eiropas un Japānas valdības vēršas pie Taivānas ar lūgumu saražot nepieciešamās mikroshēmas. Taivānas valdība cenšas to organizēt par spīti sausumam, kas šobrīd Taivānā ir nopietnāka problēma.
Pretrunīga informācija ir par globālo finanšu tirgu. Visas valstis un valstu grupas (t.sk. Eiropas savienība) aizņemas (drukā virtuālo naudu). Ļaudis, pieraduši tērēt naudu pakalpojumiem, ceļojumiem un personīgajam skaistumam (vai izpratnei par to), tagad tērē ievērojami mazāk.
Turīgiem ļaudīm rodas uzkrājumi, nabagie stiepj rokas uz bezdarbnieku un helikopteru pabalstiem.
Vīruss ir mainījis arī uzsvarus un reklāmas tirgu. Reklāmas tirgus pieskaņojies vīrusam. Veikals, kas mēģina panākt, lai valdība ierobežojumus neattiecina uz būvmateriālu pirkšanu, rīko akcijas „ziedo mediķu maltītei”.
Ir kā labs arguments, bet publiskajā telpā – mediķus pazemojošs. Pie kam atrodas tādi labdari, kas kā reklāmas izdevumus noziedojuši dažus simtus eiro, nopirkuši pusdienu trauciņus un atveduši uz slimnīcu, paģēr mediķiem ar tiem kopā fotografēties.
Vēl sliktāk, ja kāda kompānija savā reklāmas kampaņā iesaista valsti, valsts veselības struktūras, mediķu organizācijas, kā to pamanījās izdarīt TET ar savu aplikāciju „Apturi Kovid”, kuras jēga bija tieši tāda pati kā konkurējošās telekompānijas savulaik izraktais meteora krāteris pie Mazsalacas.
Mainījušies ļaužu paradumi. Par Latviju pētījumu nav, bet atsevišķās Eiropas valstīs secināts, ka grāmatas lasa vairāk. Vairāk lasa žurnālus, bet ievērojami mazāk – avīzes. Pārliecinoši par galveno informācijas avotu kļūst sociālie tīkli.
Mazāk uzticas visām valdībām, un Latvijas valdība nav izņēmums. Gluži tāpat kā Latvijas valdība, arī citas valdības pērk medijus un pasūta sev vēlamus rakstus, bet uzticamiem zinātniekiem – labvēlīgus pētījumus. Kopumā tas mazina uzticamību.
Planētas un Latvijas iedzīvotāju veselība
Iedzīvotāju skaits uz pasaules palielinās, bērnu dzimst vairāk, cilvēki dzīvo ilgāk. Tiesa, Latvijā demogrāfija rāda pavisam ko citu – bērni nedzimst, darbspējīgie no Latvijas aizbrauc, Latvija izmirst nevis Covid–19, bet valdošās kliķes rosības dēļ.
Planētas valstu valdības atšķiras pēc uzstādījumiem – vienas rada tikai ierobežojumus, skatot pandēmiju tikai no epidemioloģiskā viedokļa. Citas valstis rūpējas arī par iedzīvotāju imunitātes celšanu un citu slimību ārstēšanu (tieši šīs blakusslimības visbiežāk nosaka smagu Covid–19 gaitu un pacientu nāvi).
Piemēram, Somijā un Zviedrijā ne bez valdības atbalsta pieaudzis to cilvēku skaits, kas vismaz 5 reizes nedēļā nodarbojas ar sportu un fiziskām aktivitātēm (kā lai neatceras Latvijas policistus, kas pērn pavasarī dzenāja gājējus un skrējējus no jūras krasta, bet velobraucējus no veloceliņiem).
Rietumeiropieši atzīst, ka palielinājusies pacientu līdzestība zāļu lietošanā, īpaši ārstējot hiperholesterinēmiju, diabētu un hipertoniju. Pasaules Veselības organizācija norāda uz nepieciešamību samazināt pieejamību alkoholam un cigaretēm, tajā laikā Latvija aizliedz iegādāties grāmatas, bet alkohola un cigarešu tirdzniecībai ver vaļā visas durvis.
Pēc pretrunīgu datu lasīšanas labos citējamos žurnālos, var tomēr izdarīt secinājumu, ka globāli pasaulē pieaug psihisku slimību incidence, īpaši depresija un trauksme pusaudžu vidū, kā arī vecāka gadagājuma vientuļu ļaužu grupā.
Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Austrumāzijā samazinājies traumu un nelaimes gadījumu skaits (nāves gadījumu pašnāvību, traumu un slīkšanas dēļ Latvijas radītāji atkal ir tieši pretēji Eiropas tendencēm).
Skandināvijā, Austrālijā, Jaunzēlandē (Āzijas dati ir ļoti pretrunīgi, taču šķiet, ka Japānas, Korejas, Singapūras, Taivānas skaitļi ir līdzīgi) cilvēki vairāk sākuši rūpēties par veselību – kustēties, kvalitatīvāk ēst, vairāk uzturēties svaigā gaisā.
Visās citās pasaules valstīs iedzīvotājiem pieaug mazkustība, aptaukošanās, liekais svars, tātad viņi kustas mazāk un ēd nekvalitatīvāk, un viņiem ir vairāk riska faktoru lai nomirtu ne tikai no Covid–19.
Lielā daļā pasaules valstu tiek ielaisti un vēlīni diagnosticēti vēža gadījumi – cilvēki Covid–19 krīzes apstākļos uzskata, ka var paciesties un neapmeklēt ārstu vai arī viņiem ir bailes saslimt ar Covid–19 slimnīcas apstākļos. Pasaules literatūrā ir ļoti daudz pētījumu par to, ka pacienti nesauc neatliekamo palīdzību arī infarkta vai insulta gadījumā, nedodas uz slimnīcu pat ļoti nopietnu problēmu gadījumā. Jebkurā gadījumā citas slimības nav atliktas, bet Covid–19 ir vienīgā zināmā slimība tikai Kariņam un Pavļutam.
Kad tas viss beigsies?
Pasaules dienaskārtību nosaka psihopandēmija, nevis vīrusa pandēmija. Lēmumi attiecībā par vīrusa ierobežošanu ļoti reti ir medicīniski, bet parasti – politiski.
Šobrīd pasaulei ir tikai viena izeja – vakcinēties. Nekādi pārvietošanās, komunikācjas, tirdzniecības, ierobežojumi, kā arī maskošanās un valdības slavināšana nekādus mērķus nesasniegs.
Mani pārliecina Izraēlas valdības rīcība, vakcinējot savus iedzīvotājus, un jau šodien žurnālā “The Lancet” var izlasīt, ka vakcinācijas rezultāts nesaslimt ar Covid–19 vispār pārsniedz 94%. Izcili rezultāti.
Izraēlā jau tūlīt tiks atcelti visi ierobežojumi, bet tie latvieši, kas vēlēsies gan siltumu, gan vakcinēties, lidos uz Telavivu, izolēsies labā viesnīcā ar izeju pie jūras un kā maksas pakalpojumu saņems Pfizer/BioNTech vakcīnu.
Latvijā vakcīnas pietiekamā daudzumā būs jūnijā, bet tad ļaudīm valdība ar savu haotisko rīcību būs iedvesusi paniku un bailes no vakcinēšanas.
Tikai pateicoties Kariņam un viņa draugiem no superapmaksātā Vakcinācijas biroja, Latvijas iedzīvotāji dienu no dienas zaudē uzticību vakcinācijas procesam, un tiešām diez vai jūnijā pat 40% būs gatavi vakcinēties.
Mūsu valdība vakcīnas nav gādājusi muļķības, slinkuma vai ļaunprātības dēļ. Es neizslēdzu apzinātu ļaunprātību, jo nevakcinētus cilvēkus var turēt mājsēdē un komendantstundā, bet tajā pašā laikā šiverēt pa budžeta līdzekļiem, kā arī valstiski aizņemties naudu, ko būs jāatmaksā mūsu bērniem vai mazbērniem.
Es neizslēdzu mērenu Krievijas maigās varas ietekmi, jo, iespējams, Latvijai nāksies iepirkt „Sputņik” vakcīnu, kas gan būs līdzvērtīgi kvalitatīva, manuprāt, pat ļoti kvalitatīva.
Kamēr nav vakcīnas, galvenai mantrai būtu jābūt – nepulcējieties slikti ventilētās telpās ilgāk par 15 minūtēm – un nelieniet svešiem ļaudīm tuvāk par diviem metriem iekštelpās. Ejiet ārā, sportojiet, kustieties un rūpējieties par savu imunitāti!
Staigājot jūras krastā, skrienot mežā braucot ar velosipēdu – neviens un nekad inficēties ar Covid–19 nevar. Valdība pulcēšanos ārtelpās nepieļauj nevis tādēļ, ka vīruss varētu izplatīties, bet tādēļ, ka sanāks ļaudis – protestēt pret to muļķu pulciņu, kas šobrīd formāli vada Latvijas valsti.
