m-Veselība – bažas un raizes – gatavojamies neparedzētām globālām pārmaiņām
2
Ne e-Veselība, ne m-Veselība nevar aizstāt ārsta un pacienta komunikāciju, sarunu, anamnēzes noskaidrošanu, apskati, konsultāciju. Toties politiķiem un finansistiem m-Veselība šķiet panaceja, kas samazinās izmaksas, samazinās nepieciešamību pēc ārstu skaita un konsultāciju biežuma, vārdu sakot – samazinās izmaksas veselības aprūpē. Šo ilūziju uztur bizness, piemēram, lielās starpnacionālās kompānijas Google, Microsoft, Apple un citas sacenšas jaunu aplikāciju radīšanā ar cerību iegūt jaunu multimiljardu produktu, ko pirks un lietos katrs zemeslodes iedzīvotājs. M-Veselība ir unikāls medicīnas zināšanu profanācijas paveids, kas spēj miljoniem cilvēku radīt ilūziju, ka ar aplikāciju, nevis veselīgu dzīvesveidu viņi saglabās veselību, izvairīsies no slimībām un dzīvos saules mūžu.
Būtisks rādītājs ir, ka biržā tieši mobilo aplikāciju firmas tiek pārvērtētas, balstoties uz nākotnē iespējamo globālo peļņu, līdz ar to jaunajiem produktiem netiek pienācīgi novērtēta darbības un izmaksu efektivitāte. Datu savākšana ar jaunajām m-Veselības metodēm nav pietiekami izvērtēta, līdz ar to apšaubāma ir datu drošība, iespējama sekundārā izmantošana, lietošana neparedzētiem mērķiem un darbības anonimitāte. Kaut cik izstrādāti drošības un veiktspējas noteikumi darbojas tikai Austrālijā un Jaunzēlandē. Turklāt jaunajām ierīcēm, īpaši tām, kas nosaka cukura vai citu vielu koncentrāciju asinīs, izelpotā gaisa sastāvu utt., ir apšaubāmas higiēnisko prasību ievērošanas iespējas.
Kā jau sākumā rakstīju, katru mēnesi tirgū nonāk vismaz 1000 aplikāciju, kas paredzētas sabiedrības veselības vai medicīnas problēmu risināšanai. Interneta tirgus ir pārpildīts ar piedāvājumiem, turklāt liela daļa uzreiz tiek ražota lietotājiem ar dažādām sarunvalodām. Normāls patērētājs nevar izvērtēt – kura m-Veselības aplikācija viņam tiešām var būt noderīga, visu izšķir veiksmīgs mārketings, nevis veselības jomas zināšanas un vajadzības. Padomdevēja nav, jo uz zemeslodes neviens nav izanalizējis kaut daļu no lielā m-Veselības piedāvājuma.
Kā jau iepriekš minēts – m-Veselības medicīniskās ierīces, t.sk., tādas, kas reāli iedarbojas uz šūnām un audiem, nav reģistrētas kā medicīniskas iekārtas, tāpēc to izmantošana ir visai nekontrolēta. Turklāt visā pasaulē parādās tendence, ka tieši m-Veselības ierīces medicīnisku mērķu sasniegšanai nekontrolēti sāk lietot cilvēki bez medicīniskas izglītības, paši nosaka sev un tuviniekiem cukura, hemoglobīna, holesterīna līmeni asinīs, bet pēc tam ar šo ierīču palīdzību paši nosaka sev diagnozi un ārstēšanu. Šī pašdiagnostika un pašārstēšanās katru gadu Eiropā ir nāves iemesls vismaz 600 000 iedzīvotāju. Būtiski ir tas, ka medicīnas personāls ievērojami zaudē informācijā par jaunākajām tendencēm m-Veselībasjomā, un par medicīnas speciālistiem uzdodas datorzinībās visadvancētākie ļaudis bez jebkādas nojautas par medicīniskām priekšzināšanām.
Ne mazāk svarīga problēma ir apstāklī, ka ārstam m-Veselības uzbrukums nesamazina laiku diagnostikai un ārstēšanai, tieši otrādi – viņam medicīnas zināšanu apgūšanas vietā (un ārstam jāmācas visu mūžu) nākas apgūt neraksturīgas mobilo aplikāciju datu apstrādes zinības. Šajā mirklī aktuāls kļūst jautājums par pacientu tiesībām uz zinošu ārstu, nevis ārstu, kam finansistu, apdrošinātāju vai pacientu spiediena rezultātā jākonsultē dators, nevis pacients, kuram jāsadarbojas ar aplikāciju, nevis ar citu kolēģi. Šim ārstam vairs nav pacientam jāuzdod konkrēti ar iespējamo slimību saistīti jautājumi, bet jāaizpilda tūkstošiem ailīšu, kuru ķeksītis kļūst par daļu no milzīgās globālās datu kapsētas.
Iespējas, attīstība, secinājumi
m-Veselībai ir milzīgs potenciāls papildināt tradicionālo veselības aprūpi un apkopot pētījumu datus. Būtu nepieciešamas shēmas un stratēģiskas attīstības vadlīnijas, kas ļautu uzlabot savstarpējo izmantojamību, uzticamību, funkcionalitāti un drošību. Nedrīkstētu notikt tā, ka m-Veselības ierīces aizstāj pacienta un ārsta komunikāciju. Datu savākšanas un uzglabāšanas jomā Eiropas līmenī būtu jāpanāk, ka pārredzamam jābūt procesam – kā personas dati tiek vākti, glabāti, aizsargāti un apstrādāti, bet piekrišanai būtu jābūt saņemtai pirms jebkādas datu nonākšanas pie trešajām personām.
Šobrīd Eiropā savu efektivitāti ir apliecinājušas tikai trīs m-Veselības aplikācijas:
(i) aplikācija neatliekamajai palīdzībai, kas avārijas vai pēkšņas slimības gadījumā ļauj sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Šī aplikācija uzreiz sniedz informāciju dienestam par nelaimes gadījuma vietu, filmē notiekošo, dod konkrētus padomus palīdzības sniedzējiem;
(ii) aplikācija, kas vispārnacionālā mērogā ļauj visiem cilvēkiem atrasties kopējā imunizācijas kalendārā, sniedzot informāciju par vakcinācijas un revakcinācijas iespējām un nepieciešamību, turklāt vecākiem sniedz precīzu informāciju arī par viņu bērnu vakcinācijas nepieciešamību;
(iii) aplikācija, kas vispārnacionālā mērogā informē pacientus par laiku, kad viņiem pienācis laiks doties uz skrīninga izmeklējumiem, piemēram, laikus izmeklēt dzemdes kaklu pie ginekologa vai veikt mamogrāfiju krūts vēža agrīnai diagnostikai.
Visas pārējās m-Veselības aplikācijas ir sevi pierādījušas ar negatīvu vektoru iedzīvotāju dzīvildzes vai dzīves kvalitātes uzlabošanā, proti, šo aplikāciju lietotāju dzīvildze nepalielinās, salīdzinot ar aplikāciju nelietotājiem. Gluži tāpat globāli e-Veselība ir nesusi atsevišķus uzlabojumus, bet radījusi neticami daudz zaudējumu, pieaudzējusi veselības aprūpes izdevumus un sagandējusi attiecības: ārsts – ārsts; ārsts – pacients un ārsts – pacienta radinieks.
Nav ne mazākā iemesla uzticēties m-Veselības brīnumam, bet peļņas kārē tūkstošiem programmētāju gatavo jaunas aplikācijas, reklāmas un sabiedrisko attiecību iespaidā politiķi un finansisti labprātāk izmet miljonus šīm mirguļojošām būdiņām mobilajā telefonā, nevis labai ārstu tālākizglītībai un normālai primārai veselības aprūpei.
