Dzīvesveida monitoringa un regulēšanas m-Veselība
2
Lai monitorētu un regulētu dzīvesveidu, parasti izmanto ikdienas patērētājam viegli pieejamas mobilās ierīces, kas var savākt lielu datu apjomu. Mobilo aplikāciju vai programmu, kā arī būtisku informāciju lietotājs vairākumā gadījumu iegūst internetā, lieto pats, bet parasti tā nonāk arī kāda informācijas apkopotāja datu bāzē. Mobilie telefoni, planšetdatori un citas plaši pieejamas ierīces nereti tiek papildinātas ar dažādiem sensoriem, kas ļauj noteikt miega modeļus, sirdsdarbības un elpošanas frekvenci, asinsspiedienu, skābekļa vai cukura daudzumu asinīs un citus rādītājus.
Internetu pārplūdina piedāvājumi par aplikācijām, kas ļauj mērīt uzņemto kaloriju daudzumu, alkohola un tabakas patēriņu, fiziskās slodzes apjomu, un šos datus pēc tam lieto pats patērētājs savas veselības uzlabošanai, darba devējs un/vai apdrošinātājs, kurš grib būt pārliecināts par darbinieka/ apdrošinātās personas vēlmi saglabāt veselību. Apdrošinātāji un darba devēji nereti ziņas par veselības veicināšanu izmanto par pamatu prēmēšanai vai atlīdzību izmaksai. Aplikācijas nereti ne tikai nosaka miega fāzes, bet darbojas kā modinātājpulkstenis fizioloģiski optimālajā mošanās brīdī, bet sievietēm izpilda menstruālā kalendāra funkciju, nosakot ovulācijas laiku un apaugļošanās iespējas.
Ne mazāk populāri ir sensori un aplikācijas, kas nosaka vides veselību, piemēram, ultravioletā starojuma līmeni, gaisa piesārņojumu, trokšņu līmeni, vides piesārņojumu ar smagajiem metāliem un pesticīdiem, ķīmisku vielu klātbūtni darba vides gaisā un/vai ūdenī.
m-Veselība medicīnisku mērķu sasniegšanai
Mobilās aplikācijas medicīnai visbiežāk paredzētas medicīnas darbiniekiem, tās paredzētas komunikācijai starp medicīnas praksi un pacientiem vai starp ārstiem. Medicīnas speciālistiem būtu iespējams ar modernu m-Veselības līdzekļu izmantošanu attālināti uzraudzīt pacienta slimību, veikt vienkāršotu diagnostiku, sniegt konsultācijas un strādāt ar lielāku pacientu grupu vienlaikus.
Mēģinājumi paplašināt m-Veselības apjomu ir mūsdienu pasaules aktualitāte. Katru dienu parādās informācija par jaunām iespējām, piemēram, veikt zāļu devu izmaiņas un lietošanas monitoringu (Eiropā vismaz 200 000 pacientu ik gadu mirst no neatbilstošas – nepietiekamas vai pārmērīgas – zāļu lietošanas). Modernās aplikācijas var dažādi palīdzēt vājredzīgiem pacientiem, diagnosticēt acs dibena (fundus oculi) pārmaiņas, pārsūtīt ādas izsitumu vai jaunveidojumu attēlus, palīdzēt pacientiem pēc gūžas transplantācijas operācijas veikt fizikālās terapijas un rehabilitācijas pasākumus – līdz katra pakāpiena analīzei.
Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem Eiropā ir sabiedrības veselības monitorings vakcinācijas jomā, kas atsevišķās valstīs ļauj ļoti plašas ļaužu grupas informēt par nepieciešamību veikt vakcinācijas un revakcinācijas gan pieaugušajiem, gan ģimenes locekļiem – bērniem.
Eiropas Savienība un m-Veselība – nepilnības normatīvajā regulējumā
Gluži kā nacionālajā līmenī, ar m-Veselības straujo izaugsmi un vājo regulējumu saskārusies visa Eiropas Savienība. Liela daļa Eiropas Savienības tiesību aktu, kam ir tieša ietekme uz m-Veselību, pašlaik tiek pārskatīti, šeit domāju:
(i) Medicīnas ierīču direktīvu 93/42/EEK;
(ii) In vitro diagnostikas medicīniskas ierīču direktīvu 98/79/EK;
(iii) Datu aizsardzības direktīvu 95/46/EK.
Izstrādes stadijā ir ES Zaļā grāmata par mobilo veselību, kam sabiedriskā apspriešana jau ir notikusi, un direktīvas projekts gaidāms šogad. Tiesa, komisijas dienesta darba dokumentā par ES tiesību aktiem par dzīvesveida un labklājības programmām ir norādīta virkne trūkumu normatīvajos aktos un interpretācijas telpā m-Veselības tiesiskajā regulējumā. Būtiskais tomēr ir fakts, ka m-Veselības ierīces netiek deklarētas kā medicīnas ierīces (deklarācija par medicīnas ierīci nav obligāta), tātad tās nepakļaujas regulējumam, kas nosaka drošuma un veiktspējas prasības.
Jau sākumā norādīju, ka nosacīti m-Veselības ierīces varētu iedalīt divās grupās. Būtu nozīmīgi šādu iedalījumu veikt arī normatīvajos aktos (noteikt vismaz kritērijus), jo prasības dzīvesveida monitoringa un regulēšanas m-Veselības ierīcēm tomēr būtu ievērojami mazākas nekā m-Veselības ierīcēm medicīnisku mērķu sasniegšanai.
Būtiski arī tas, ka m-Veselību (gluži kā e-Veselību Latvijā) parasti veido cilvēki bez priekšzināšanām medicīnā, bet visai labām zināšanām programmēšanā, mārketingā vai tirgus ekonomikā (Latvijā e-Veselības izstrādātājiem, šķiet, nebija pat nojausmas par sabiedrības veselību). Tāpēc viņi lielākoties nevar paskaidrot aplikācijas vai ierīces paredzēto funkcionālo uzdevumu (izņemot, protams, naudas pelnīšanas funkciju, pārdodot ierīci iespējami daudziem patērētājiem globālajā tirgū). Nav lāgā skaidrs, kā definēt un uzskaitīt ierīci, kas tiek izmantota citādi (līdzīgi), izņemot tieši veselības mērķiem (piemēram, veselības parametru monitorēšanai paredzēta elektroniska ierīce tiek izmantota treniņprocesā, alpīnismā, automašīnu testēšanā vai militārpersonu apmācībā).
Lielākā problēma, kas saistās ar m-Veselību Eiropā, ir datu aizsardzība. Formāli ES direktīva nosaka, ka m-Veselības datus nevar izmantot un apstrādāt komerciālos nolūkos bez informēta lietotāja konkrētas un nepārprotamas piekrišanas. Tomēr patērētāji bieži nezina vai pat nenojauš, ka dati tiek savākti. Pat tad, ja tiek iegūta patērētāja piekrišana datu apstrādei, uzglabāšanai vai trešās personas piekļuvei, šī piekrišana ir grūti uztverama un satur lielu skaitu nesaprotamas vai grūti uztveramas informācijas. Aplikācijas attīstās ļoti strauji, tāpēc patērētājs noteikti nav devis piekrišanu par visu informāciju, kādu var iegūt no šīs aplikācijas par aplikācijas lietotāja veselību, fizioloģiju, paradumiem utt. Bieži pat izstrādātāji, kas ir saistīti ar programmatūru, nav īsti lietas kursā par šīs informācijas izmantošanas juridiskajām saistībām un rezultējošiem slēdzieniem. Tāpēc vismaz šobrīd varam uzskatīt, ka m-Veselības savākto un pārstrādāto datu izmantošana notiek bez pienācīgas personas datu aizsardzības.
