Pēteris Apinis: e-Veselības nedēļā par m-Veselību
2
Nākamnedēļ Eiropas Savienības prezidentūras laikā Rīgā notiks e-Veselības konference, izstāde, tikšanās, turklāt lielākā daļa iniciatīvas nāk nevis no Eiropas, bet draudzīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm.
Jau sešus gadus Latvija ievieš e-Veselību, un šajā jomā ir iztērējusi gandrīz desmit miljonus eiro. Publiskajā telpā dominē divi pretrunīgi viedokļi:
(i) e-Veselības projekts izgāzīsies tāpat kā www.skola.lv, un Latvijai nāksies atmaksāt nelietderīgi iztērētos Eiropas struktūrfondu līdzekļus;
(ii) e-Veselība ir nozīmīgs attīstības posms, un tās ieviešana dzidrinās neskaidras naudas plūsmas medicīnā, vienkāršos zāļu iegādi ar e-receptes palīdzību, ļaus vieglāk uzzināt pacienta iepriekšējos izmeklējumus un novērsīs radioloģisko izmeklējumu dublēšanos.
Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu. Visas Eiropas valstis ir pamēģinājušas iztērēt lielas naudas summas e-Veselības ieviešanai, un rezultāti ir bijuši apšaubāmi. Vācija šiem mērķiem ir iztērējusi vismaz miljardu eiro un tagad cenšas risināt e-Veselības radītās problēmas un saprast – ko darīt ar milzīgo elektronisko datu kapsētu. Informācijas apmaiņa starp Vācijas zemēm ir jāuzskata par apšaubāmu, ja ne neeksistējošu.
Digitālajā vidē aksioma – privātais bizness ir vairāk advancēts nekā valsts bizness – ir visraksturīgākā. Valsts nevar noalgot 16–18 gadus vecus programmēšanas guru, bet, ja talantīgus programmētājus piesaista, tad tos tūlīt izpērk nacionālās un starpnacionālās kompānijas. Kadru mainības dēļ valsts programmas atkal un atkal jāsāk no jauna. Visās valstīs uz zemeslodes valsts projekti par 2–5 gadiem atpaliek no privātajiem.
Šobrīd, kad Latvija tikai gatavojas saviem e-Veselības pilotprojektiem, pasaulē aktuālāka ir diskusija par m-Veselību. Kā m-Veselību (mobile Health) mēs saprotam mobilās aplikācijas, kas būtu uzskatāmas par e-Veselības formu.
Medicīnā un sabiedrības veselībā ir milzīgs atbalsts jauninājumiem mobilajās ierīcēs, piemēram, mobilajos telefonos, pacientu uzraudzības ierīcēs, personālajos digitālajos palīgos (PDA) un citās bezvadu ierīcēs. Uzsvars pašlaik tiek likts uz ierīcēm, kas pašas veic fizioloģiskos, medicīniskos, dzīvesveida, vides mērījumus un/vai to ievadi sistēmā. Šī iemesla dēļ es atļaušos vienkāršoti m-Veselību iedalīt divās grupās:
(i) dzīvesveida monitoringa un regulēšanas m-Veselība
(ii) m-Veselība medicīnisku mērķu sasniegšanai.
Tiesa, šīs grupas nereti pārklāj viena otru, bet daļa no aplikācijām neietilpst nevienā no šīm grupām. Būtiski ir tas, ka šobrīd m-Veselības tehnoloģiju skaits pieaug ar ātrumu 1000 vienību mēnesī (katru pirmdienu 100 jaunu aplikāciju!) un uz zemeslodes jau ir vairāk par 100 000 vienību. Globālais bezvadu signāla pārraides tīkla pārklājums un afinitāte uz mobilajām tehnoloģijām pārsniedz 85% zemeslodes iedzīvotāju, tas ir viens no visstraujāk augošajiem, uz patērētāju orientētajiem tirgus segmentiem. Tā kā patērētāju interešu grozā veselība globāli atrodas trešajā vietā, atbilstošs ir pieprasījums pēc jaunām inovācijām tieši šajā tirgus segmentā. No ieguvumiem (kaut pētījumu rezultāti nereti liecina par pretējo), ko sniedz m-Veselība, vajadzētu uzsvērt vairākus:
(ii) m-Veselība attālākos rajonos var uzlabot kontaktus starp ārstiem un pacientiem;
(iii) m-Veselība var papildināt ārstniecības veidus vietās, kur atbilstošo speciālistu un resursu nav;
(iv) m-Veselība var palielināt sabiedrības informētību par veselības jautājumiem, uzlabot pacientu motivāciju, izskaidrot pienākumus un tiesības, apkopot datus.
