Pēteris Apinis: Ko Pavļuts un Re:čekisti Jums nestāsta jeb Covid–19 un dislipidēmijas
140
Pēteris Apinis, ārsts
Smaga saslimstība un mirstība no Covid–19 Latvijā sasniegusi milzu skaitļus, un Latvija šajā jomā ieņēmusi vadošo vietu Eiropā. Vienlaikus vēlos atgādināt, ka no visām 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijā ir augstākais novēršamo nāves gadījumu skaits, kā arī otrais zemākais vidējā mūža ilgums, secināts OECD veselības aprūpes pētījumā “Health at a Glance 2021”. Patīk kādam vai nē – bet šie rādītāji skatāmi kontekstā.
Kaut arī Pavļuts un viņa rupori atkārto tikai mantru „vakcīnas, 2 metri, aplikācija, mājsēde, maska”, šobrīd pasaules literatūra mums ļauj jau itin skaidri definēt – kāpēc viena ļaužu grupa Covid–19 pārcieš viegli, bet citi nonāk slimnīcā vai pat morgā.
Esmu jau definējis un aprakstījis pirmo ļoti nozīmīgo riska faktoru – mazkustību un adipozitāti (aptaukošanos). Mazkustīgi, resni cilvēki ar Covid–19 slimo daudz smagāk un mirstība pa vecuma grupām ir 3.1– 5 reizes lielāka.
Pie kam amerikāņu pētījumos par pietiekamu kustību netiek paģērēti smagi fiziskie treniņi, bet dienā veikti vairāk nekā 10000 soļu, bet par mazkustīgiem tiek definēti tie, kas dienā veikuši mazāk par 7000 soļiem. Šiem 10000 soļiem var būt analogi – ar velosipēdu nobraukti 30 kilometri, nopeldēts kilometrs, trenažieru zāles noslodze, sporta spēles, utt.
Šoreiz es Jums vēlos pastāstīt par otru – tikpat nozīmīgu riska faktoru – dislipidēmiju, ko cilvēku sarunu valodā mēs saprotam kā paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīna holesterīna jeb ZBLH (un citu holesterīna bagātu lipoproteīnu) uzkrāšanos artēriju sienās. Patiesībā priekš sabiedrības veselības ar šo ZBLH skaitļiem būtu gana, bet nozīmīgi rādītāji ir arī augsta blīvuma holesterīna skaitļu samazinājums un paaugstināti triglicerīdu skaiļi.
Profesora Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves vadītajā Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskajā pētījumā par riska faktoriem tika uzskatīti šādi skaitļi (un tos es Jūs lūdzu ielāgot ne tikai šā raksta kontekstā, bet ikdienā, ģimenes ārsta apmeklējuma laikā vai vienkārši sarunā starp draugiem:
• paaugstināts kopējā holesterīna līmenis asinīs ≥ 5 mmol/l;
• paaugstināts zema blīvuma holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs ≥ 3 mmol/l;
• pazemināts augsta blīvuma holesterīns (ABLH) līmenis asinīs ≤ 1 mmol/l vīriešiem un ≤ 1,2 mmol/l (sievietēm);
• paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs ≥ 1,7 mmol/l.
Vienosimies ar Jums, ka šos skaitļus, kas liecina par sirds asinsvadu slimību risku no holesterīna un triglicerīdu līmeņa izmaiņām, turpmāk tekstā sauksim vienkāršā vārdā par dislipidēmiju.
Bet šobrīd pasaules literatūrā ir atrodami vairāki nozīmīgi pētījumi, kas liecina, ka tieši dislipidēmija ir ļoti būtisks smagas Covid–19 gaitas un Covid–19 nāves cēlonis. Šobrīd pasaules medicīnas literatūrā atrodam virkni pētījumu, kas liecina – dislipidēmijas novēršana ir viens nobūtiskākajiem Covid–19 smagas gaitas un nāves novēršanas ceļiem.
Nav viegli izstāstīt nemedicīniskā valodā – kāpēc zema blīvuma holesterīna augsti skaitļi ir riska faktors smagi saslimt ar Covid–19. Profesors Andrejs Ērglis šādā gadījumā velk laukā slaidu, kurā asinsvads izskatās pēc eklērkūkas.
Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Gustavs Latkovskis apraksta ģimenes hiperholesterinēmiju un norāda, ka pacienti ar ģimenes hiperholesterinēmiju ir būtiska riska grupa Covid–19 komplikācijām, ka šiem pacientiem ļoti svarīgi ikdienā precīzi lietot holesterīnu pazeminošus līdzekļus.
Žurnālā „Latvijas Ārsts” kardiologs Ralfs Zuzāns apkopojis pasaules datus par to, kā holesterīna samazināšana ietekmē lipīdu savienojumus un novērš koronavīrusa saistīšanos ar saimniekšūnām.
Bet Latvijas Veselības ministrija un viņiem draudzīgie mēdiji vienā balsī kliedz tikai un vienīgi par vakcināciju, veikalu apmeklēšanas noteikumiem un nāves statistiku.
Esmu jau mēģinājis skaidrot holesterīnu un tā lomu (vairākos portālos, piemēram, https://parholesterinu.lv/meginajums-izskaidrot-holesterinu/ , https://www.la.lv/peteris-apinis-karins-un-vinkele-2020-gada-pavasari-aizliedza-doties-pie-arsta-ka-covid-19-bailes-ir-saisinajusas-musu-muza-garumu), bet šķiet – tas laiku pa laikam jāatkārto.
Ļoti būtiski – pandēmijas apstākļos ir katram gados vecākam cilvēkam noteikt holesterīna skaitļus un pazemināt ZBLH, ja tas ir paaugstināts.
Te man jāpiebilst, ka profesors Andrejs Ērglis mani noteikti pārtrauktu ar vārdiem – „holesterīns jānosaka arī bērniem no 12 gadu vecuma, īpaši resniem un mazkustīgiem, un tieši dislipidēmija var būt smagas Covid–19 gaitas riska faktors arī bērniem”. Viņam taisnība, bet manus rakstus bērni nelasa.
Tātad – jānosaka holesterīna un triglicerīdu skaitļi. Tiem, kam šie skaitļi ir pārlieku augsti, jāārstējas čakli un līdzestīgi, bet vienlaikus pacienti ar dislipidēmiju ir nopietni jāmonitorē, lai samazinātu Covid–19 risku.
Šobrīd ir pierādīts, ka holesterīns, kas atrodas šūnu membrānā un vīrusa apvalkā veicina vīrusa replikāciju, kalpojot kā atslēga vīrusa ieejai šūnā. Un otrādi – holesterīna samazināšana ietekmē lipīdu savienojumus un novērš koronavīrusa saistīšanos ar saimniekšūnām. Medikamentoza holesterīna samazināšana ar efektīvu lipīdus pazeminošu terapiju bloķē gan vīrusu piesaisti šūnai, gan iekļūšanu šūnā.
Statīni samazina iespēju smagi saslimt ar Covid–19
Visvairāk mēs dislipidēmijas ārstēšanai lietojam statīnus. Tie ir medikamenti, par kuriem plaši diskutē laikā, kad nav Covid–19 pandēmijas. Parasti ārsts, ieraugot pacientam dislipidēmiju lielajā analīžu lapā, uzstāda zināmu mērķi – līdz kādam līmenim holesterīns jāsamazina. Jo lielāks sirds slimības risks, jo zemāk jāmazina ZBLH skaitļi.
Izvēles preparāti ir statīni, bet mūsdienās ārsta rokās ir arī citi ieroči, piemēram ezetimībs vai anti-proproteīna konvertāzes subtilizīna/hexin tipa 9 (PCSK9) monoklonālās antivielas (es apzināti ieliku šo garo nosaukumu, jo šis bioloģiskais medikaments ir viens no mūsdienu izcilākajiem sasniegumiem).
Bet atgriezīsimies pie statīniem. Ja vairāk nekā 60% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju ir dislipidēmija (iepriekš minētā Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves pētījuma secinājums), tad šiem 60% iedzīvotāju vajadzētu ilgstoši lietot statīnus, vienlaikus – nodarbojoties ar sportu, mazinot svaru un racionālāk ēdot. Pieredze liecina, ka attiecībā uz statīniem pacienti ir gauži nelīdzestīgi, lieto tos neregulāri, pārtrauc lietot vispār vai atsāk lietot pēc pirmā infarkta.
Covid–19 ir laiks, kad tiem, kam statīni ir nozīmēti, šie medikamenti būtu jālieto obligāti. Vienkārši – ir pieejami dati, ka statīni pastiprina angiotenzīna konvertējošo enzīmu 2 (AKE2), kas varētu mazināt SARS-Cov-2 invāziju caur AKE2 receptoriem, un tādējādi samazina smagas SARS-CoV-2 infekcijas iespēju.
Daži statīni ir efektīvi SARS-Cov-2 galvenās proteāzes inhibitori. Statīni aizsargā pret iekaisumu, kontrolē citokīnu pastiprinātu izdali un modulē imūnās atbildes, tādējādi novērš akūta respiratorā distresa sindroma attīstību un samazina sirds slimību komplikāciju incidenci Covid–19 pacientiem. Statīni darbojas pret citokīnu vētru, var samazināt miokarda bojājuma un miokardīta risku Covid–19 infekcijas akūtajās fāzēs.
Cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid–19, nav ne mazākā iemesla pārtraukt statīnu un citu dislipidēmiju mazinošu preparātu lietošanu, jo tieši dislipidēmija ir viens no būtiskiem faktoriem, kas nosaka smagu Covid–19 gaitu.
ZBLH samazināšanas terapija jāturpina Covid–19 pacientiem, tā ir droša, kā arī būtiski mazina pacientu risku attīstīties kardiovaskulārām komplikācijām, kā arī, iespējams, pasargā no smagas Covid–19 gaitas.
Neatkarīgi no tā, ko stāsta Pavļuts un viņa draudzīgie mēdiji, pandēmijas laikā pirmkārt jāārstē savas hroniskās slimības
2020. gadā Re:čekistu uzbrukums man sākās, kad es aicināju ieklausīties loģiskos ierosinājumos – izvairīties no saskarsmes ar citiem cilvēkiem iekštelpās, ievērot distanci un laiku – 15 minūtes, bet neklausīties tajos Veselības ministrijas murgos, kas liedza sportošanu, kas lika gaiņāt ļaudis no pludmalēm un purva takām, bet jo īpaši – iebildu pret citu slimību ārstēšanas ierobežojumiem, kas nāca līdz ar Veselības ministrijas absurdajiem rīkojumiem.
Tagad mēs zinām par ielaistiem vēžiem un neārstētām sirds asinsvadu slimībām. Un šķiet, ka viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ar Covid–19 slimo smagāk un mirst vairāk nekā citviet Eiropā, ir tieši pērngada Veselības ministrijas aizliegumi strādāt veselības centriem, ierobežojumi strādāt ģimenes ārstiem un speciālistiem, dažādi ierobežojumi medicīnas pakalpojumiem kā tādiem.
Nobeigumā es visus aicinu vakcinēties. Vienkārši – aicinu nebaidīties no vakcīnas, pārtraukt ar sevis nesargāšanu protestēt pret valdības glupo rīcību. Tas, ka politiķi šobrīd nodarbojas ar ļaužu šķelšanu vakcinētajos un nevakcinētajos, nav iemesls riskēt ar savu veselību un izvairīties no vakcinēšanās. Un tomēr – paralēli vakcinācijai es Jūs visus lūdzu:
• katru dienu veikt vairāk par 10000 soļiem, bet vismaz pusstundu dienā sportot vai kustēties iespējami aktīvi;
• noteikt savus holesterīna skaitļus un ārstēt savu dislipidēmiju (atkārtoju – tas attiecas uz 60% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju);
• maksimāli daudz laika pavadīt ārā, izvairīties no neventilētām telpām;
• izslēgt televizoru un radio, kad tur tiek stāstīts par šausmām, nāvi un vēl briesmīgākām Covid–19 nākotnes izredzēm. Nekas nav svarīgāks par normālu garastāvokli un labu garīgo veselību.
