Pēteris Apinis: Cilvēks nav orgānu komplekts, bet vienota sistēma
23
Pēteris Apinis, ārsts
Piedalījos pasākumā, kurā politiķi un ierēdņi diskutēja par prioritātēm veselības jomā. Patiesībā jau diskusija bija par naudu pēc principa – sirdij naudu dosim, un visai daudz; aknām – mazāk, aizkuņģa dziedzerim (kas tas tāds?) – diabēta ārstēšanai dosim, mazliet iedosim smadzenēm, bet citam mums naudas nepietiek.
Deputāts, kurš acīmredzami no mazkustības, smēķēšanas un valstiskas nervozēšanas jau bija pabijis digitālajā angiogrāfijā un saņēmis pirmos stentus sirds vainagartērijās, visu medikamentu naudu drošu roku bīdīja divās čupiņās – sirdij un onkoloģijai. Tieši viņš bija dzirdējis runājam profesoru Andreju Ērgli, taču profesora teikto bija sapratis bija visai fragmentāri.
“Cilvēks nav orgānu kopums,” mēģināju viņam iebilst un minēju piemēru – “slikts mikrobioms resnajā zarnā ne tikai rada aizcietējumu, bet arī ietekmē smadzenes – cilvēks kļūst īgns, pazeminās kognitīvās un uztveres spējas”.
Deputāts saviebās un kļuva vēl īgnāks.
Bet, ja nu par sirdi, tad par sirdi. Manuprāt sirds, nieres un aizkuņģa dziedzeris ir viens un tas pats orgāns. Asinis pārnes informāciju – enzīmus un hormonus no viena orgāna uz otru. Diabēts nozīmē aizsērējušus sirds asinsvadus ar paātrinātu infarktu. Hroniska nieru slimība nozīmē nevien nieru mazspēju ar nepieciešamību pēc hemodialīzes, peritoneālās dialīzes vai nieru transplantācijas, bet arī paātrina infarktu, insultu un ir iemesls pēkšņai nāvei.
Nu nav un nevar būt tikai sirds ārstēšana, ja mēs neārstējam otrā tipa diabētu un nieru mazspēju. Man, protams, ir arī piemērs – lietojot nieru ārstēšanai minerālreceptoru antogonistus, varam ne tikai aizkavēt diabētiskās nefropātijas progresēšanu, bet arī samazināt kardiovaskulāro notikumu – infarktu, insultu, pēkšņas nāves – skaitu.
Pēc šīs nelielās uzrunas es saņēmu bargu kritiku, jo jēdziens “minerālkortikoīdu antagonisti” deputātu un ierēdņu vidū radīja divējādas izjūtas – dusmas tiem, kuri gribēja ātrāk sēdi beigt, miegainību tiem, kuriem nekur nebija jāsteidz, bet abas puses gribēja dzirdēt, kuru medikamentu es vēl iesaku iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā. Es teicu, ka tas ir bijis tikai piemērs, bet ja nu konkrēti, tad Latvijā finerenonum pieejams ar nosaukumu Kerendia, bet mans mērķis nav šī medikamenta kompensācija, bet gan sapratne Veselības ministrijā, ka uz cilvēku jāskatās holistiski – uz visu kopā.
Es uzrakstīju šīs rindas, un sapratu, ka tās izlasīs arī Hosams Abu Meri un viņa padomnieki.
Nešaubos, ka ministrs itin labi pārvalda diabēta patoģenēzi un ārstēšanu, bet lieka atkārtošana nevienam no mums par sliktu nenāk.
Atbilstoši Eiropas kardiologu vadlīnijām, hroniskas nieru mazspējas un otrā tipa diabēta ārstēšana ar minerālkortikoīdu receptoru antagonistu grupas medikamentiem ļauj ietaupīt izdevumus, kas saistīti ar dialīzes veikšanu, hospitalizāciju, nieru transplantāciju, citu slimību attīstību un mirstību. Ir vērts iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā.
