Pēteris Apinis: ASV izstāšanās no Pasaules Veselības organizācijas – drauds “ar zirdziņu” vai realitāte?
0
Savā pirmajā prezidentūras dienā kā 47. ASV prezidents, Donalds Tramps parakstīja vēstuli Apvienoto nāciju organizācijai, ka ASV izstājas no Pasaules Veelības organizācijas. Ņemoties parakstīt so dokumentu, Donalds Tramps uzsmaidīja un norādīja, ka šis esot liels (dokuments). Patiesībā 2025. gada 20. janvārī prezidents Donalds Tramps atsauca prezidenta Džozefa Baidena vēstuli 2021. gada 20. janvārī, ar kuru tas savulaik bija atsaucis Trampa 2020. gada 6. jūlijā parakstīto vēstuli Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāram, kurā Tramps pirmo reizi pavēstīja par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Šajā pašā 2025. gada 20. janvārī Tramps paģērēja atsaukt arī prezidenta Baidena izpildrīkojumu Nr. 13987, kurā cita starpā bija aicināts “iesaistīties un stiprināt Pasaules Veselības organizāciju”.
Amerikas Saviento valstu diplomātiskā valoda ir diezgan sarežģīta, tādēļ vislabāk ir ieskatīties – kā vienu vai otru soli skaidro Baltā nama komunikatori, kuriem ir tiesības parakstīties ar segvārdu “Baltais nams”. ASV komunikatori strādā ātrāk un kvalitatīvāk nekā Riharda Bambala vadītais Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments Latvijas Ministru kabinetā. Vārdu sakot – nav vēl Tramps kaut ko parakstījis, kad “Baltais nams” sniedz skaidrojumu. Savukārt, es centīšos izskaidrot to, kā tas viss līdz šim ir noticis un notiks.
Tātad – prezidents Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā uzsāka izstāšanās procesu no Pasaules Veelības organizācijas, bet šādas izstāšanās pabeigšanai ir nepieciešams viens gads, toreiz Tramps arī apturēja finansējumu PVO. Šis termiņš – viens gads tika pārtraukts, kad prezidenta amatā stājās Baidens, jo viņš atcēla lēmumu un atjaunoja finansējumu. Tagad, pēc Trampa oficiālas vēstules Apvienoto Nāciju organizācijai un Pasaules Veselības organizācijai, process tiks uzsākts no jauna. Lai procesa pabeigtu nepieciešams viens gads, bet es prognozēju, ka Trampa administrācija, pamatosies uz iepriekšējo – 2020. gada paziņojumu par izstāšanos, centīsies šo termiņu paātrināt.
Saskaņā ar izpildrīkojumu ASV valdības pārstāvji nedrīkst sadarboties ar PVO, un tas, visticamāk, nozīmēs, ka galvenajās gaidāmajās Pasaules Veselības organizācijas sanāksmēs, tostarp nākamajā Valdes sēdē un sarunās par Pandēmijas līgumu, kas abas paredzētas februārī, ASV pārstāvji nepiedalīsies. Tā kā ASV ir Pasaules Veselības organizācijas lielākais līdzekļu donors, kas līdz šim nodrošināja aptuveni 16–18% (Pasaules Veselības organizācija uzrāda mazāku procentu, savukārt saskaņā ar Reuters datiem ASV deva 22% no obligātajām iemaksām PVO divu gadu periodā no 2024. līdz 2025. gadam, bet Ķīna ierindojās otrajā vietā ar aptuveni 16%) no organizācijas ieņēmumiem, ASV finansējuma trūkums ļoti nopietni ietekmēs PVO darbību, bet vēl vairāk PVO ietekmēs ASV tehniskās pieredzes zaudēšana.
Kas notiks tālāk? Prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos izveidos direktorātus un koordinācijas mehānismus Nacionālās drošības padomes aparātā, kas nepieciešami un piemēroti, lai aizsargātu ASV sabiedrības veselību un stiprinātu bioloģisko drošību. Valsts sekretārs un Pārvaldības un budžeta biroja direktors veiks pasākumus, lai apturētu jebkādu ASV līdzekļu, atbalsta vai resursu turpmāku pārskaitīšanu PVO; atsauks un pārcels ASV valdības personālu vai līgumslēdzējus, kas strādā jebkurā amatā PVO, nosauks viņuprāt uzticamus un pārredzamus ASV un starptautiskos partnerus, lai pārņemtu PVO iepriekš veiktās un nepieciešamās (Trampa administrācijas ieskatos) darbības. Baltajā namā ir birojs Gatavībai pandēmijām un reaģēšanas politikai. Tās direktors tagad pārskatīs, atcels un aizstās 2024. gada ASV Globālās veselības drošības stratēģiju.
Valsts sekretārs jau ir informējis personiski gan Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, gan Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru par sadarbības pārtraukšanu, pārtraucis sarunas par PVO Pandēmisko nolīgumu un grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos un paziņojis, ka “darbībām, kas veiktas, lai īstenotu šādu nolīgumu un grozījumus, nebūs saistoša spēka attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm”.
Kā iemesls šādai straujai rīcībai tiek minēts, ka Pasaules Veselības organizācijas 2020. gadā ir nepareizi risinājusi Covid–19 pandēmiju, kas izcēlās Ķīnā, Uhaņā, kā arī citas globālās veselības krīzes, nav spējusi pieņemt steidzami nepieciešamās reformas un nav spējusi demonstrēt neatkarību no PVO dalībvalstu neatbilstošas politiskās ietekmes. Turklāt PVO turpinot pieprasīt no Amerikas Savienotajām Valstīm netaisnīgi apgrūtinošus maksājumus, kas ir nesamērīgi ar citu valstu noteiktajiem maksājumiem. Ķīna ar 1,4 miljardiem iedzīvotāju, kas ir trīskārš vairāk par ASV iedzīvotāju skaitu, taču veicot ieverojami mazāku iemaksu Pasaules Veselības organizācijā.
No dažādiem oficiāliem un mazāk oficiāliem avotiem mēs varam uzzināt, ka trīs galvenie faktori, kas veicināja ASV izstāšanos no PVO, bija:
• Ķīnas ietekme uz PVO: 2020. gadā Tramps un viņa administrācija vairākas reizes norādīja uz PVO un tās ģēnerāldirektora Tedrosa Gebreiesusa neefektīvo darbību, kas esot pārāk atkarīga no Ķīnas, it īpaši saistībā ar Covid–19 pandēmijas apturēšanu. Tramps apgalvoja, ka PVO nebija pietiekami strikta attiecībā uz Ķīnu, īpaši attiecībā uz sākotnējo informācijas slēpšanu par vīrusu, kas, pēc ASV administrācijas domām, veicināja pandēmijas izplatību. Trampa administrācija bieži konfliktēja ar PVO par reakciju uz Covid–19 pandēmiju, jo organizācija nepiemēroja tādu vadību un novērtējumu par vīrusa izcelsmi un izplatīšanos, kādu bija stādījušies priekšā Tramps un viņa padomdevēji;
• PVO kā “globālistu” simbols: Trampa administrācija bija kritiska pret vairākām starptautiskām organizācijām, kuras viņi uzskatīja par “globālistiskām” un šo organizāciju darbību par apdraudējumu ASV suverenitātei. Izstāšanās no PVO ir daļa no jaunās ASV administrācijas plašāka plāna, ko nosaka “Amerika pirmajā vietā” politika, kas koncentrējās uz nacionālo interešu sargāšanu, atmetot globālās saistības un sadarbību. Bez tam savās priekšvēlēšanu runās Tramps ir norādījis, ka PVO ir korumpēta organizācija, kas esot ļoti pakļāvīga globālajam farmācijas biznesam, nodarbojas ar “tūrisma biznesu”, “konferenču biznesu” un “poligrāfijas biznesu”. Saskaņā ar The Associated Press datiem PVO ik gadu ceļojumu izdevumiem tērējot aptuveni 200 miljonus ASV dolāru, kas ir vairāk nekā tā tērējot garīgās veselības problēmu, HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai kopā. Bez tam ASV, kas maksājot PVO vislielākās biedru naudas un atbalstus dažādām aktivitātēm, esot pārlieku maza ietekme;
• personiska nepatika starp Donaldu Trampu un Tedrosu Gebreiesusu, kas abi mīl sevi un redz sevi globālā spoguļa priekšplānā. Pandēmijas laikā abi džentlmeņi ir apmainījušies kodīgām piezīmēm viens par otru. Trampam nepatīk cilvēki, kas viņu kritizē.
Un tādēļ es nedaudz pastāstīšu par PVO, cenšoties analizēt, kāpēc no visām starptautiskajām organizācijām Tramps izvēlējās tieši PVO lai pārbaudītu savu ietekmi un iespējas diktēt noteikumus. Bet pirms tam uzdošu jautājumu sev un citiem – kāpēc es rakstu šo aprakstu, nevis, piemēram, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja ir Karīna Zālīte? Varēja jau mūsu pārstāvniecība iztulkot un publicēt PVO preses pārstāvja Tarika Jašarēviča atbildes paziņojumu ar galveno uzstādījumu: “Pasaules Veselības organizācija pauž nožēlu par paziņojumu, ka Amerikas Savienotās Valstis plāno izstāties no organizācijas. PVO ir izšķiroša nozīme pasaules iedzīvotāju, tostarp amerikāņu, veselības un drošības aizsardzībā. Mēs ceram, ka Amerikas Savienotās Valstis pārskatīs savu lēmumu, un mēs ceram iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai saglabātu partnerību starp Amerikas Savienotajām Valstīm un PVO”.
Nē, bezgala jaukās un kompetentās Karīnas Zālītes raksts ar skaidrojumu nav iespējams, jo PVO ir ļoti sarežģīta organizācija ar ļoti lēnu un birokrātisku dokumentu gaitu. Pirmkārt, jau Latvijas pārstavniecība ir pakļauta Kopenhāgenas PVO Eiropas birojam, nevis tieši Ženēvai, otrkārt – izskatās, ka šobrīd PVO nav gatava stingrai pozīcijai, jo vairākas valstis ir izrādījušas interesi sekot ASV piemēram. Vēl iemesls ir – pārāk daudz nezināmo. Piemēram – Tramps neko nav teicis par attiecībam ar PAHO (Panamerikas Veselības organizācija), kas formāli ir arī PVO Amerikas reģionālā struktūra. Bet par to vēlāk.
Būtiska ir informatīvā telpa. Vēl pusgadu atpakaļ Pasaules Veselības organizāciju kritizēja visi, kam nebija slinkums, bet šobrīd – pēc Trampa paziņojuma par izstāšanos, globālajā tīmeklī (>90%) pārliecinoši dominē viedoklis, ka Trampa lēmums ir kļūdains, ka PVO ir ļoti nozīmīga organizācija, daudz laba darījusi un vēl varētu sadarīt, ja vien tai pietiktu naudas. Interesanti, ka globālajā tīmeklī par šo jautājumu visvairāk diskutē pašā Amerikā, un izrādās – ļoti daudz amerikāņu zinātnieku, pētnieku, sabiedrības veselības speciālistu bijuši saistīti ar PVO, un protams, viņiem Trampa paziņojums kaut kādā mērā ir finansiāli vai politiski negatīvi saistošs.
Šā vai tā – Pasaules Veselības organizācija ir nozīmīga organizācija – Apvienoto Nāciju organizācijas specializēta aģentūra, kas atbild par sabiedrības veselību visā pasaulē. Tās budžets tiek sastādīts diviem gadiem un 2024.–2025. gadam ir nepilni 7 miljardi ASV dolāru, kas no Trampa skatpunkta ir ievērojami mazāks par Meijo klīnikas vai citu nozīmīgāko ASV slimnīcu budžetiem. Arī informācijas apjoms un apkopojums par globālo situāciju infekciju slimībās vai neinfekciju slimībās, iespējams, ASV Zāļu un pārtikas administrācijai ir jaudīgāks, bet lielākiem Pasaules žurnāliem un lielākajām ārstu organizācijām (tādai kā Amerikas Ārstu asociācija AMA) ir plašāks un korektāks. Man pašam regulāri patīk atsaukties uz PVO dokumentiem, bet līdzvērtīgu vai pat precīzāk formulētu informāciju var iegūt citos avotos.
PVO galvenā mītne atrodas Šveicē, Ženēvā, tai ir seši reģionālie biroji un 150 vietējie biroji visā pasaulē. Organizācijā var iestāties tikai suverēnas valstis. PVO mērķis ir panākt pēc iespējas augstāku veselības līmeni visiem pasaules iedzīvotājiem, definējot veselību kā “pilnīgu fizisku, garīgu un sociālu labklājību, nevis tikai slimības vai nespēka neesamību”. Pasaules Veselības organizācijas galvenās funkcijas ir veicināt epidēmisko un endēmisko slimību kontroli, nodrošināt un uzlabot veselības pratību, mācības un apmācību sabiedrības veselības, slimību ārstēšanas jomās, kā arī veicināt starptautisko standartu noteikšanu bioloģiskiem produktiem. PVO ir dibināta 1948. gada 7. aprīlī un oficiāli sāka darbu 1948. gada 1. septembrī. Tā pārņēma Nāciju Līgas Veselības organizācijas un Parīzē bāzētā Starptautiskā publiskās higiēnas biroja aktīvus, personālu un pienākumus, tostarp Starptautisko slimību klasifikāciju. Būtiska Pasaules Veselības organizācijas virzība ir uz vienlīdzību veselības pakalpojumu saņemšanā, veicinot veselību un drošību, kā arī palīdzot neaizsargātākajiem cilvēkiem visā pasaulē. Tā sniedz tehnisku palīdzību valstīm, nosaka starptautiskos veselības standartus, vāc datus par globāliem veselības jautājumiem un kalpo kā forums zinātniskām vai politiskām diskusijām saistībā ar veselību.
PVO ir bijusi vadošā loma vairākos sasniegumos sabiedrības veselības jomā, no kuriem nozīmīgākie ir baku izskaušana, gandrīz pilnīga poliomielīta izskaušana un Ebolas vakcīnas izstrāde. Tās pašreizējās prioritātes ir infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, Ebola vīruss, malārija un tuberkuloze, kā arī neinfekcijas slimības, piemēram, sirds slimības un vēzis; veselīgs uzturs un pārtikas nodrošinājums; arodveselība; vielu atkarība. PVO iestājas par vispārēju veselības aprūpes nodrošināšanu, iesaistīšanos sabiedrības veselības risku uzraudzībā, reaģēšanas pasākumu koordinēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un veselības un labklājības veicināšanu kopumā. Liela problēma pašreizējā diskusijā ir apstāklī, ka PVO viedokļa sargi ieslīgst garās pārdomās par baku likvidēšanu un citiem visai seniem notikumiem, kas globāli šobrīd cilvēkiem, tai skaitā Donaldam Trampam, nešķiet aktuāli.
PVO pārvalda Pasaules Veselības asambleja, ko veido 194 dalībvalstis. Kā jau iepriekš minēju PVO galvenais administrators ir Etiopijas biologs Gebreiesus (Tedros Adhanom Ghebreyesus). PVO finansē galvenokārt no dalībvalstu iemaksām (gan aprēķinātām, gan brīvprātīgām), kā arī no privātiem līdzekļu devējiem. ASV līdz šim izcēlušās ar ļoti lielām brīvprātīgām iemaksām atsevišķu projektu finansēšanai. Finansējumu PVO saņem arī no nevalstiskās organizācijām un būtiski finansiāli atbalstītāji PVO ir gan Bila un Melindas Geitsu fonds, gan Rokfellera fonds.
Katram, kas raksta par PVO, rodas nepārvarama tieksme ieskatīties vēsturē, piemēram 1851. gada 23. jūnija konferencē Parīzē, kas bija veltīta holēras apkarošanai, septītai konferencei 1892. gadā Venēcijā, kurā pieņēma pirmo konvenciju. Tā, tiesa, attiecas uz Suecas kanālu šķērsojošo kuģu sanitāro kontroli. 1897. gadā, konvenciju par buboņu mēri parakstīja sešpadsmit valstis. 1902. gada tika izveidots Panamerikas Sanitārais birojs, kas patiesībā bija PVO aizmetnis. 1920. gadā tika izveidota Nāciju Līga, bet tā izveidoja Nāciju Līgas Veselības organizāciju. Kā jau iepriekš minēju, PVO ir dibināta 1948. gada 7. aprīlī, pirmā Pasaules Veselības asamblejas sanāksme noslēdzās 1948. gada 24. jūlijā, nodrošinot 5 miljonu ASV dolāru budžetu 1949. gadam.
Smieklīgi, bet tajā pašā 1949. gadā PSRS un visas republikas izstājās no PVO, jo tā nedalījās ar penicilīna ražošanas metodoloģiju, un atgriezās tikai 1956. gadā. 1950. gadā PVO sāka masveida tuberkulozes vakcinācijas kampaņu, izmantojot BCG vakcīnu. Starptautisko vēža izpētes aģentūru izveidoja 1965. gadā. No 1967. gada līdz 1979. gadam izdevās pilnībā izskaust bakas. Svarīgāko medikamentu saraksts, ko mēs joprojām neveiksmīgi cenšamies iemācīt ministram Hosamam Abu Meri kā nepieciešamu rezervi, PVO izstrādāja jau 1977. gadā. Dažāda iemesla dēļ atturēšos no visu PVO panākumu uzskaitīšanas, bet variet būt droši – gandrīz katru gadu PVO ir virzījusies uz priekšu vienā vai otrā jomā. PVO statūtos ir noteikts, ka tās mērķis ir “panākt visiem cilvēkiem pēc iespējas augstāku veselības līmeni”.
Tomēr vēlos pievērst uzmanību, ka PVO nodarbojas ne tikai ar infekcijas un neinfekcijas slimībā, bet arī vides veselību (piemēram, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, ķīmisko vielu iedarbību, klimata pārmaiņām un ultravioleto starojumu), dzīvesveidu (piemēram, lai uzlabotu uzturu, pārtikas nekaitīgumu un visus nodrošinātību ar pārtiku un nodrošinātu, ka tas pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību un ilgtspējīgu attīstību), kā arī neatliekamo palīdzību globāli. PVO pievēršas valdību veselības politikai, izvirzot divus mērķus: pirmkārt – risināt veselības pamatā esošos sociālos un ekonomiskos veselību noteicošos faktorus, izmantojot politiku un programmas, kas veicina vienlīdzību veselības jomā un integrē nabadzīgajiem iedzīvotājiem labvēlīgu, uz dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām balstītu pieeju, un, otrkārt – veicināt veselīgāku vidi, pastiprināt primāro profilaksi un ietekmēt valsts politiku visos sektoros, lai novērstu galvenos vides draudu veselībai cēloņus.
PVO radījusi praksi, kas ļauj indivīdiem vairāk kontrolēt un uzlabot savu veselību, un šī prakse ir pazīstama kā veselības izglītība vai veselības pratība. Tā pārorientējas no uzsvara uz personīgo uzvedību uz dažādiem sabiedrības un vides risinājumiem. Diemžēl Latvija šajā jomā atrodas jaunattīstības valstu līmenī, jo skolas bērniem kopš 2003. gada veselības pratību skolā nemāca. Katru gadu organizācija atzīmē Pasaules veselības dienu 7. aprīlī, kas sakrīt ar PVO dibināšanas gadadienu.
Šeit vēlos vēl pastāstīt par vienu no lielākajām PVO struktūrām – PAHO – Panamerikas Veselības organizāciju, kas vienlaikus ir PVO Amerikas reģionālā organizācija ar mītni Vašingtonā, tieši starp Džordža Vašingtona universitāti, kompleksu Columbia Plaza un ASV Valsts departamentu. 1960. gada martā prezidents Eizenhauers parakstīja ASV Kongresa pieņemto likumprojektu, kas pilnvaroja ASV valdību iegādāties un dāvināt zemes gabalu PAHO galvenajai mītnei Vašingtonā. 1961. gada oktobrī pēc konkursa ēku uzņēmās projektēt urugvajiešu arhitekts Romāns Fresnedo Siri. No dzelzsbetona uz tērauda karkasa 1965. gadā uzbūvētā ēka, kuras ārpuse veidota no stikla un marmora, ir viens no atzītākajiem Vašingtonas pagajušā vidusgadsimta modernās arhitektūras piemēriem. PAHO kā direktors vada brazīlietis – Dr. Jarbass Barbosa, bet viņa vietniece ir amerikāniete Marija Lou Valdeza. Panamerikas Veselības organizācija ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas atbild par starptautisko sadarbību veselības jomā Amerikā. Tā veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm, lai apkarotu infekcijas un neinfekcijas slimības, stiprinātu veselības aprūpes sistēmas un reaģētu uz ārkārtas situācijām un katastrofām. PAHO reģionā ir 35 dalībvalstis un četras asociētās dalībvalstis.
Organizācija tika dibināta 1902. gada decembrī. Sākotnēji tās nosaukums bija Panamerikas Sanitārais birojs. To dēvē par pasaulē pirmo starptautisko sabiedrības veselības aizsardzības organizāciju. 1949. gadā PAHO un PVO parakstīja līgumu, ar kuru PAHO kļuva par PVO Amerikas reģionālo biroju (AMRO). Pirmo reizi puslodes mērogā 1950. gadā PAHO īstenoja centienus izskaust bakas. 2024. gada oktobrī Amerikas valstu veselības aizsardzības iestādes paplašināja PAHO finansējumu, lai palīdzētu organizācijai paātrināt piekļuvi veselības aprūpes tehnoloģijām, jo īpaši reaģējot uz ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā un slimību uzliesmojumiem.
Kāpēc es pieminu PAHO? Lai cik tas neliktos dīvaini, par šo organizāciju Donalds Tramps ir izteicies atzinīgi, un es neesmu atradis nevienu dokumentu, ka ASV izstājas (atsakās maksāt dalības maksu) no PAHO, kuras ēku Donaldam Trampam nākas skatīt ikdienā.
Kādas būs konsekvences ASV aiziešanai no PVO?
Atgriezīšos pie tā, ko jau īsumā minēju iepriekš. PVO pilda daudzas lomas – gan redzamas, acīmredzamas lomas, kas daudziem cilvēkiem ir pazīstamas, un lomas, kas ir mazāk redzamas. Tās ietver:
jaunu veselības apdraudējumu, pandēmiju un nozīmīgu slimību atklāšanu, uzraudzība un reaģēšana uz tām;
datu un informācijas vākšanu un novērtēšanu no visas pasaules, lai izprastu veselības stāvokli pasaulē un atklātu jaunas problēmas. Tas ietver gan akūtas krīzes, gan plašākas tendences veselības jomā – kuras problēmas rada lielāku slimību slogu un kuras problēmas ir izdevies atrisināt un kuru risināšanā būtu jāturpina centieni;
standartu noteikšanu un vadlīniju izstrādi, kas palīdz cilvēkiem visā pasaulē risināt dažādus veselības apdraudējumus un krīzes situācijas – ne tikai infekcijas slimības, bet arī visdažādākās veselības problēmas;
preču un medikamentu nodrošināšanu, lai uzlabotu veselību visā pasaulē, tostarp vakcīnu un zāļu nodrošinašanu pret daudzām slimībām. ASV izstāšanās no PVO ietekmēs ne tikai cilvēkus, kas saņem šīs preces, bet arī to piegādes ķēdes, kurā sastājušies daudzi cilvēki biznesa korporatīvajā Amerikā;
palīdzība humānās palīdzības sniegšanā, kam ir svarīga ietekme gan uz iedzīvotājiem, kurus šīs krīzes skar, gan uz globālo diplomātiju.
ASV izstāšanās no PVO radīs lielu spriedzi sabiedrībā. Uz papīra ASV ir viens gads, lai izpildītu savas saistības, pirms Trampa administrācija var oficiāli pārtraukt iemaksas PVO.
Jādomā, ja ASV tiešām atstas PVO, cietīs pasaules iedzīvotāji. Pašlaik ASV ir izšķiroša loma visos ar infekcijas slimībās saitsīto procesu posmos, sākot no draudu novērtēšanas un izvērtēšanas, līdz pat tam, kādai būtu jābūt reakcijai, un palīdzot to organizēt.
Un tomēr rodas iespaids, ka Donalda Trampa paziņojums ir “gājiens ar zirdziņu”. ASV 47. prezidents ir nolēmis uzspēlēt šahu ar galvenajām starptautiskajām organizācijām, iespējams, pat ar ANO un NATO. Bet kā pirmo viņš ir izvēlējies sev personiski netīkamo Tedrosu Gebreiesu.
Pasaules Ārstu savienībā tiek lēsts, ka viens no iespējamiem Trampa mērķiem ir mazināt Ķīnas ietekmi PVO, vienlaikus nomainot Gebreiesu ar sev draudzīgāku cilvēku. Iespējams, ka Tramps grib lielākas pilnvaras PVO, bet novērtējis – kā viņam veicas, mēģinās panākt lielākas pilnvaras ANO. Trampa padomnieki ir izvērtējuši, ka ASV aizejot no PVO, tieši PVO būtu lielāks zaudētājs, jo daudz darbību PVO veic ar amerikāņu zinātnieku atbalstu, ja ne – pilnīgu līderību. Rodas iespaids, ka sarunas un spēle nodota Valsts sekretāra Marko Rubio rokās, bet viņam nav personisku antipātiju ar PVO ģenerāldirektoru.
Lielu lomu spēlēs tas, vai kongress apstiprinās Robertu Kenediju junioru par veselības ministru (patiesībā jau sekretāru), jo tas var saasināt diskusiju par Covid–19 pandēmijas kļūdām un iemesliem, īpaši ar Ķīnu un PVO. Būtiski, ka arī pati PVO ir sākusi pārveidi un atteikusies no dārgām pieņemšanām, dārgām konferencēm, nepamatotiem izdevumiem. Pēdējo gadu laikā Gebreiess ir aicinājis Ķīnu sniegt vairāk informācijas par to, kā pandēmija sākās – vai tā bija netīša vīrusa noplūde laboratorijā Uhaņā, vai dabiska pārnešana no sikspārņa uz cilvēku. PVO publicējusi savu darbību grafiku.
Šķiet, ka pasaule nav gatava iztikt bez PVO. Es neticu, ka Donalds Tramps to nezina. Toties mēs nezinām, kādu spēli spēlē Donalds Tramps – veidot jaunu globālu veselības organizāciju vai vienkārši pamēģināt iebaidīt demokrātiski gļēvos starptautisko struktūru vadītājus. Pēdējās dienās Tramps ir pat izteicies, ka viņš mainītu savu nostāju un atstātu vaļā durvis palikšanai PVO, lai gan ar nopietniem iebildumiem; to viņš skaidrojis ar vārdiem: “Mums nāktos to mazliet sakārtot.”
