Pēteris Apinis ar kolēģiem apspriež: “Tu redzēji, kā mūs De Facto nolēja?”
41
Rīgas Stradiņa universitātes aulā ir sava ierasta kārtība – dižās konferencēs un nopietnos zinātniskos pasākumos rektors, dekāni, profesori un zināmākie docētāji sēžas pirmajās rindās. Konferencēs, kur ziņojumus sniedz jaunāki vai mazāk zināmi kolēģi, kurās mēdz noklausīties atsevišķus, sev interesējošus referātus, universitātes vadība kautrīgi nosēžas aulas aizmugurē pie ejas. Patiesībā tā ir pilnīgi normāla parādība, ka kongresos un konferencēs mēdz klausīties to, kas šķiet svarīgs, jo visām zinībām dzīvē laika nepietiks.
Tad nu pasākumā, kurā biju sadomājis noklausīties divus jaunus kolēģus, taču ieņēmis vietu pie izejas, datoru sīkiem pierakstiem nolicis uz ceļiem, man blakus apsēdās godājams RSU profesors un jau roku spiezdams pauda savu sāpi: – “Tu redzēji, kā mūs De Facto nolēja?”
Raidījumu biju skatījies. Raidījumu “Ierosina kriminālprocesu par Stradiņa Universitātes līdzdibinātā “Nukleārās medicīnas centra” maksātnespēju” bija radījis žurnālists Māris Klūga ar jauneklīgu degsmi, pilnīgi bez izpratnes par procesiem un ar revolucionāru pārliecību atrast (un tūlīt spriest taisnīgu tiesu) vainīgos, vislabāk jau Latvijas uzņēmēju vidū. Raidījuma blakus-nosaukums nebija vizualizēts, bet saklausāms – vissirslikti.lv
–”Bet raidījumā nekas slikts par RSU pateikts netika”, viegli mēģināju oponēt – “operators mazliet greizi bija filmējis Tomu (Baumani), kaut kas viņa teiktajā bija izrauts no konteksta, bet citādi – RSU raidījumā palika ar savu vēlmi veicināt zinātni un cīnīties ar vēzi. Vienīgā, kas tika aplieta dubļiem, bija “Nucleo” valdes priekšsēdētāja Dace Rātfeldere, kas patiesībā iestādi glābj.”
–”Bet viss raidījums bija vērsts pret zinātni un attīstību”, turpināja mans sarunu biedrs, kura doktoranti, šķiet, kaut ko pēta ar pozitronu emisijas tomogrāfiju.
–”Iespējams, ka RSU arī vajadzētu vairāk nodarboties tieši ar zinātni, bet ne uzņēmējdarbību, kas šo zinātni uztur”. Te gan man jāteic, ka RSU ir ļoti veiksmīgs uzņēmējdarbības modelis, kas aug un strauji attīstās. Un tomēr – savam čukstus sarunu biedram tālajā aulas rindā es nevaru nepiekrist – raidījums “De Facto” bija klājis šaubu ēnu ne tikai pār labu ideju – sliktu izpildījumu, bet arī pār centieniem Latvijā ieviest inovatīvas idejas, ražot un pārdot radioloģiskas zāles, izmeklēt pacientus moderni – kā tas pienāktos 21. gadsimta Eiropā.
Neliels pārstāsts – kas tas par “Nukleārās medicīnas centru”ar ciklotronu un PET/DT Āggenskalnā, Gardenes ielā
Godātajam lasītājam izstāstīšu leģendu. 2016. gadā netālu no Paula Stradiņa slimnīcas Gardenes ielā tika atklāts “Nukleārās medicīnas centrs”, un šis centrs apvienoja moderno PET/DT diagnostikas metodi, kas ļauj ar datortomogrāfu pamanīt vēža šūnas agrīnā slimības stadijā, kā arī ciklotronu, ar kuru ražot radioaktīvu preparātu, ko injicē organismā, lai vēzi ar datortomogrāfu varētu redzēt.
PET/DT ir modernākā diagnostikas metode, Latvijā ir trīs šādas kombinācijas – datortomogrāfs un pozitronu emisijas tomogrāfs (šobrīd strādā divi no tiem – viens Jūras Medicīnas centrā un otrs – medicīnas sabiedrībā “ARS”), bet šīm iekārtām ir nepieciešamas radioloģiskas zāles ar ļoti ātru pussadales periodu; šīs zāles parasti ieved no Somijas ar lidmašīnu (dārgi, relatīvi bīstami, nereti konkrētajā brīdī lidmašīna vienkārši nelido). Gardenes ielas ciklotrons ļautu šo radioloģisko medikamentu ražot uz vietas.
Tālajā 2011. gadā, kad sākās “Nukleārās medicīnas centra” attīstība, Veselības ministre bija Ingrīda Circene, bet 2016. gadā, kad ierīces sāka darboties, Veselības ministre bija Anda Čakša. Abām kolēģēm nudien nevar pārmest zināšanu trūkumu, spēju skatīties nākotnē un zinātnē. Tas, ka Latvijai PET/DT un ciklotrona iegāde ir nepieciešama, gan Ingrīdai Circenei, gan Andai Čakšai bija saprotams, un viņai ļoti gribējās, lai šāda moderna sistēma atrastos iespējami tuvu vienai no valsts klīniskajām universitātes slimnīcām, bet slimnīcām pašām nebija naudas šādu iekārtu iegādei.
Par to, ka PET/DT un ciklotrons nozīmē medicīnas zinātnes izaicinājumus, šaubu nebija arī toreizējam RSU rektoram akadēmiķim Jānim Gardovskim un prorektoram Tomam Baumanim, un viņi izlēma veidot kopuzņēmumu ar privātu uzņēmēju, neticami talantīgu zinātnes menedžeri (bet iespējams – ne tik veiksmīgu uzņēmēju) Vitāliju Skrīveli, ņemt aizņēmumu PNB bankā, kura tobrīd saucās “Norvik” un kurai par labu uzņēmums ar visu mantu tika ieķīlāts.
Eiropas fondu finansējumu 4.7 miljonu apmērā “Nukleārās medicīnas centram” piešķīra Valsts izglītības un attīstības aģentūra. Kopumā centra izveidei, tajā skaitā būvniecībai un aprīkojumam, tika iztērēti vairāk nekā deviņi miljoni eiro. 2017. gadā par lielāko īpašnieku kļuva Krievijas agrobiznesmenis Jevgēnijs Tugolukovs, kam 2018. gadā RSU daļas pārdeva arī jaunais RSU rektors, akadēmiķis Aigars Pētersons.
Tātad kopš 2016. gada “Nukleārās medicīnas centrs” nodarbojās ar radiofarmaceitisko preparātu 18F-[Fluorodezoksiglikoze] jeb FDG, 18F-[F-Holīns] jeb FCH un 68Ga-[Prostatas specifiskais antigēns11] jeb GaPSMA ražošanu un izmantošanu onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai ar pozitronu emisijas tomogrāfijas/datortomogrāfijas metodi. Gatavo zāļu ražošanai (RFP) tika izmantotas aktīvās vielas, kas tika ražotas atbilstoši ES likumdošanas prasībām.
Diemžēl laiki mainījās. Andas Čakšas vietā veselības ministrijā sāka saimniekot “paristi”, onkoloģija netīši pazuda no prioritāšu saraksta, valsts neapmaksāja “Nukleārās medicīnas centram” PET/DT izmeklējumus pietiekamā apjomā. Manuprāt, uzņēmuma vadība bija nepareizajās rokās – to vadīja cilvēks, kas vāji saprata medicīnu un kodolfiziku, bet ļoti vāji – biznesu. 2019. gada nogalē PNB banka kļuva maksātnespējīga un prasīja atdot parādu – vairāk nekā trīs miljonus eiro. “Nukleārās medicīnas centrs” izputēja, pārstāja darboties, un Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā pie Stradiņa slimnīcas palika ieslēgts Beļģijas uzņēmuma “Ion Beam Applications” ciklotrons – kā maza kodolspēkstacija.
Šajā mirklī PNB bankas tiesu izpildītājs Andris Spore saprata, ka viņš var kļūt par nelielas kodolavārijas vaininieku, ja Gardenes ielas iestādei atslēgs elektrību un liegs speciālistu kontroli. Šķiet, Andris Spore nevēlējās Latvijas vēsturē palikt ierakstīts kā autors mazai černobiļai, viņš strauji meklēja iespējas pārdot “Nukleārās medicīnas centru” jebkam, kas gatavs ar šo iekārtu strādāt. Bet tādu Latvijā nebija. Pirmā izsole bija neveiksmīga, arī otrajā uzvarētājs atteicās maksāt. Dažādos līmeņos tika izskatīta iespēja no ciklotrona atbrīvoties, bet tad risku uzņēmās Dace Rātfeldere, par aptuveni trim miljoniem eiro nekustamo īpašumu un visu kustamo mantu nopirka medicīnas preču tirgotājkompānija “Arbor”. Tagad īpašumā saimnieko “Arbor” meitasuzņēmums “Nucleo”.
Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka PET/DT izmeklējumus iestādē veiks viens no medicīnas uzņēmumiem, kas jau šobrīd PET/DT veic, bet pati “Nucleo” uzturēs ēku, nodrošinās drošību, ķersies pie ciklotrona, ražos preparātus, ko injicē organismā, lai vēzi ar tomogrāfa izmeklējumu varētu pamanīt.
Patīk kādam tas vai nē, sanāk tur televīzijas raidījuma sensācija vai nesanāk, bet Dace Rātfeldere ir riskējusi, glābjot mirstošu uzņēmumu, un viņas rīcība ir patiesi izcila. Piebildīšu – ne velti „Arbor Medical” darba devēju konfederācija atzina par Latvijas gada uzņēmumu savā jomā.
Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs šis PET/DT un ciklotrons? Skats no uroloģijas un vecu vīru pozīcijām
Latvijā ir viens no īsākajiem vīriešu mūža ilgumiem – 68,9 gadi. Priekšdziedzera (prostatas) vēzis ir slimība, ar kuru slimo vīrieši vecumā pēc 45 gadiem, ar lielākā saslimstība ir vīriešiem 70–80 gadu vecuma grupā. Latvijā par milzīgu priekšdziedzera vēža epidēmiju mēs nerunājam tikai tādēļ, ka liela daļa vīriešu jau līdz šiem septiņdesmit gadiem nenodzīvo. Patiesībā priekšdziedzera vēzis sasniedz katru vīrieti, kas nav priekšlaikus nomiris ar kādu citu slimību, tikai vecuma grupā 80+ lielākoties šis vēzis ir samērā lēnīgs, un galvenā ārstniecības metode ir aktīva novērošana. Un tomēr – būtiski ir savlaicīgi noteikt – kāda ir vēža forma, izplatība un metastazēšanās, lai varētu izšķirties par ārstēšanu – vidēji aktīviem vēžiem tiek lietota fokāla terapija, piemēram augstas intensitātes fokusēta ultraskaņa vai krioterapija, bet augstas intensitātes vēžiem nepieciešama operācija, staru terapija, hormonterapija un ķīmijterapija.
Kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir noticis reāls apvērsums ārstu zināšanās par priekšdziedzera vēža diagnostiku un ārstēšanu, to nosaka priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) noteikšana, PSA skrīnings, 3-teslu magnētiskās rezonanses izmeklējums un priekšdziedzera biopsija, kas ļauj atklāt priekšdziedzera vēzi ļoti agrīni, ļauj atklāt ļoti nelielus audzējus tā lokālās izplatības stadijā, proti tad, kad audzējs vēl nav izplatījies ārpus orgāna.
Un tomēr – brīdī, kad diagnosticēts vēzis priekšdziedzerī, urologam un onkologam – ķīmijterapeitam jāpieņem lēmums par tālāku ārstēšanu – divas stratēģiskās izvēles ir aktīvā novērošana vai radikālā ārstēšana (operācija un/vai apstarošana). Mani kolēģi urologi nereti paši saka, ka joprojām pārlieku ārstējam tos, kuri būtu aktīvi jāvēro, bet pārlieku maz ārstējam tos, kuri būtu patiešām aktīvi jāārstē. Vislabāko atbildi mūsdienās sniedz PET/CT. Šobrīd Latvijā šāds izmeklējums gadā būtu nepieciešams 1200 –1500 vīriešiem. Pēdējo 20 gadu laikā dzīvildze Latvijā vīriešiem pieaug pa 1 gadu trīs gadu laikā, tātad – 2025. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā būs 69.9 gadi, bet 2028. gadā – 70.9 gadi. Un attiecīgi – proporcionāli vairāk vīriešu sagaidīs savu priekšdziedzera vēzi. Domāju, ka ar jaunās paaudzes radioloģiskiem medikamentiem urologi vēlēsies 2025. gadā ar PET/DT izmeklēt 2000 vīriešus.
Mans vienkāršotais skaidrojums sev (bet arī Krišjānim Kariņam, Arvilam Ašerādenam, Jānim Reiram un citiem padzīvojušiem džentlmeņiem ar itin veselīgu dzīvesveidu) ir – ja klausīsi Andreju Ērgli – nesmēķēsi, mērīsi un koriģēsi asinsspiedienu un holesterīna skaitļus, sportosi, kustēsies un veselīgi gulēsi miegā – tad dzīvosi pietiekami ilgi, lai sadzīvotu savu priekšdziedzera vēzi; un kādam (ārstam) vajadzēs izšķirties – ārstēt tevi ar plašu operāciju un staru terapiju vai – sekot tavai slimības gaitai un lietot hormonterapiju un fokālu terapiju ar ultraskaņu. Patiesībā es domāju, ka PET/DT priekšdziedzera vēža diagnostikai un gaitas precizēšanai būs standartmetode visiem vīriešiem vismaz reizi mūžā.
Es nezinu kā to izskaidrot Veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, bet būtu vēlams, lai Latvijas vīrieši dzīvo cik necik garāku mūžu – šobrīd sievietes Latvijā dzīvo vismaz 10 gadus ilgāk, un parasti – mūža nogalē ir itin vientuļas. Nebūtu slikti, ja PET/DT izmeklējumi vecāka gadagājuma vīriešiem tiktu dāsnāk no valsts budžeta apmaksāti.
Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs šis PET/DT un ciklotrons? Skats no kardioloģijas pozīcijām
Pēdējās nedēļas ar interesi sekoju ārstes Marikas Kalniņas gaitām pasaules nozīmīgākajos kongresos. Kolēģe ar saviem PET/DT pētījumiem ir iekļāvusies pasaules nozīmīgākajos projektos.
Pozitronu emisijas tomogrāfija ir praktiski pielietojama perfūzijas un metabolisma procesu diagnostikā, mikrovaskulāro slimību, sirds sarkoidozes, infekciozā endokardīta diagnostikā, kā arī miokarda dzīvotspējas noteikšanā. Tāpat PET/DT paver plašas iespējas vizualizēt dažādus molekulārus metabolisma un iekaisuma marķierus augsta riska aterosklerotisko plākšņu diagnostikā, potenciāli paredzēt kardiālus notikumus, kā arī detalizēti pētīt vielmaiņu miokardā.
Kardiovaskulārās slimības ir galvenais mirstības un slimību sloga iemesls pasaulē, kā arī izplatītākais nāves iemesls Latvijā. Amerikas kardioloģijas kolēģijas 2021. gada vadlīnijās par sāpēm krūtīs PET/DT metodes minētas gan akūta koronāra sindroma izvērtēšanā pacientiem ar vidēju kardiovaskulāro risku, gan stabilas koronāras sirds slimības izvērtēšanā pacientiem ar vidēju un augstu kardiovaskulāro risku.
Te man tikai zinošam lasītājam jācenšas paskaidrot, ka PET attēldiagnostika balstās uz vienlaicīgu divu fotonu reģistrēšanu, kas rodas no radionuklīda sabrukšanas. Radiofarmaceitiskais preparāts pacienta ķermenī izdala pozitronu, kas saduras ar ķermeņa elektronu un anihilācijas reakcijas rezultātā rodas divi fotoni, kas iet diametrāli pretējos virzienos. PET iekārtai ir vairāki detektoru riņķi, kas radīti no scintillācijas materiāla, kas pārvērš anihilācijas fotonu enerģiju proporcionālā elektriskajā signālā. Divi fotoni, kas vienlaicīgi nonāk pretējos detektoros, tiek uzskatīti par koincidences notikumu, ko tālāk var precīzi rekonstruēt.
Pozitronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija (PET/DT) ir neinvazīvi diagnostikas rīki, ar kuriem ar augstu jutību var izvērtēt radioaktīvā farmakoloģiskā preparāta uzkrāšanos audos, kā arī veikt precīzu tā lokālās koncentrācijas kvantifikāciju. Šobrīd biežāk lietotais preparāts kardioloģijā ir glikozes analogs [18F] fluordeoksiglikoze (FDG). Kombinējot PET un DT var iegūt gan anatomisku, gan morfoloģisku informāciju perēkļu labākai lokalizācijas, plašuma un raksturojuma noteikšanai.
No visiem pozitronus emitējošiem preparātiem vislabākā ekstrakcijas frakcija, augsta miokarda audu piesaiste, lēna izskalošanās, precīza miokarda asinsplūsmas un rezerves mērījumu iespēja, kā arī laba attēlu kvalitāte ir jaunam preparātam [18F] flurpiridaz, kas ir insekticīda piridabēna analogs un piesaistās mitohondriālajam kompleksa-1 inhibotram.
Nemēģināšu iedziļināties dažādās metodēs un dažādos medikamentos.
Tomēr pazīstot Andreju Ērgli un zinot viņa ietekmi uz Latvijas medicīnas zinātnes attīstību, vēlos prognozēt, ka ciklotronam nonākot īstajās rokās (un es ticu, ka ārste Dace Rātfeldere ir īstās rokas un īstās smadzenes), jau tuvākajos gados Latvijā ienāks jaunu preparātu ražošana. Šiem – uz skābekļa bāzes ražotiem preparātiem ir ļoti īss pussabrukšanas periods (sekundēs), tādēļ tos var lietot tikai tur, kur šo preparātu var iegūt un tūlīt ievadīt pacientam. Un šāda diagnostiska metode jau būtu augstākais pasaules standarts sirds muskuļa neinvazīvā diagnostikā.
Neesmu taujājis neko Dacei Rātfelderei, bet tā kā Andrejs Ērglis man ir stāstījis (esmu jau arī šur tur lasījis) par pozitronu emisijas tomogrāfa iespējamo apvienojumu ar magnētisko rezonansi un šādas apvienotas tehnoloģijas fantastiskām iespējām sirds un asinsvadu slimību diagnostikā un ārstēšanā, domāju, ka viņš agri vai vēlu pārliecinās kādu no Latvijas medicīnas uzņēmējiem investēt šādā tehnoloģijā. Īpaši pēc tam, kad pagājušonedēļ man bija iespēja Jāņa Stradiņa lasījumos noklausīties jaunākā Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa Kristapa Jaudzema stāstījumu par magnētisko rezonansi un tās izmantošanu ķīmijā.
Secinājumi par “De Facto” raidījumu “Ierosina kriminālprocesu par Stradiņa Universitātes līdzdibinātā “Nukleārās medicīnas centra” maksātnespēju”
Raidījumā netika pat pieminēts “Nukleārās medicīnas centra” iepriekšējais valdes priekšsēdētājs un cilvēki, kuru neveiksmīgā rīcība noveda pie centra maksātnespējas. Netika pieminēts, ka valsts apmaksāja par izmeklējumu cenu, kas zemāka par pašizmaksu.
Kritika tika tikai tiem, kas centušies saglābt šo iekārtu un metodiku Latvijai, Latvijas iedzīvotāju diagnostikai un ārstēšanai. Nacionālās televīzijas žurnālists nodemonstrēja pieeju – ja jau kaut ko iegādājas nacionālais uzņēmējs – tātad slikti, tātad noteikti blēdība, tātad noteikti par lētu. Pat ne mazākā interese par to – kas būtu noticis tad, ja Dace Rātfeldere un „Arbor” nebūtu riskējuši ieguldīt 3 miljonus un glābt uzņēmumu. Savukārt fakts, ka tieši iespējamais izsaimniekotājs netika pat ar pušplēstu vārdu pieminēts, liek aizdomāties, vai nenotiek kāda apzināta informācijas jaukšana.
Šķiet, ka viss nostāsies savās vietās – Rīgas Stradiņa universitāte nodarbosies ar zinātni, jo jaunajā centrā tādas iespējas būs, bet universitātei nebūs jānoņemas ar telpu īres maksām, elektrību, apsardzi, radioaktīvo drošību un citām neraksturīgām funkcijām. Gan Rīgas Stradiņa universitāte, gan Latvijas Universitāte vairāk un plašāk pētīs vēzi, un tas arī atbilst Eiropas zinātnes virzībai.
Šķiet, ka diagnostiku jaunajā centrā „Nucleo” veiks profesionāļi, kas jau ilgstoši strādā ar radioloģiskajiem izmeklējumiem.
No manas puses – tikai laba vēlējumi, jo šī iekārta būs vajadzīga visiem mana vecuma vīriešiem, kas nenomirs pārlieku ātri avārijā, bļitkojot pusaizsalušā ezerā vai vienkārši – nelietojot zāles pret asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīnu vai cukuru, smēķējot vai pārlieku lietojot alkoholu, tā pietuvinot insultu, infarktu vai kāda cita orgāna vēzi.
