Pēteris Apinis: 13. augusts – atkarību ministrs Ašerādens sportā cenšas ievilkt totalizatorus
17
Autors: Pēteris Apinis, ārsts
Saliksim kopā šīs dažas ziņas. Olimpiādē latvieši palika bez medaļām. Olimpisko komiteju vada Raimonds Lazdiņš, kurš ne tikai nekad nav bijis sportists, bet ir kaislīgs smēķētājs, cilvēks ar virssvaru un cilvēks, kas aktīvi lobē azartspēles sportā, proti visos veidos virza "Azartspēļu un izložu likuma" grozījumus, lai sporta norises vietās, sporta pasākumos, uz sporta formām un sporta atribūtikas varētu tikt atļauts norādīt azartspēļu un sporta derību organizētāju reģistrētu preču zīmi un informāciju par piedāvāto pakalpojumu veidu. Es pieļauju, ka visas pērnā gada un šīgada kaujas par Olimpiskās komitejas prezidenta un valdes locekļu amatiem bija saistītas tikai un vienīgi ar bagāto azartspēļu firmu vēlmēm ielikt atbildīgos sporta amatos cilvēkus, kas labprāt klausa naudas (nevis, piemēram, bērnu un jauniešu sporta) interesēm.
Un tieši pēc Olimpiskajām spēlēm sanāk valdība un pirmajā sēdē grasās lemt tieši par šādām izmaiņām azartspēļu likumā. Likumu uz Ministru kabinetu nes Finanšu ministrs Arvils Ašerādens.
Azartspēles ir atkarība, kas lien iekšā pa logu, ja tiek izmestas pa durvīm. Ja pašvaldības cenšas atbrīvot pilsētu vēsturiskos centrus no azartspēļu zālēm, tad azartspēļu organizatori izliekas par sporta atbalstītājiem un savu logo uzliek uz Latvijas izlases sportista krekliņa. Pērn Lielbritānijā pašnāvības likmju biznesa atkarības dēļ izdarīja 400 jaunu vīriešu. Kaut Latvijā nav šādas statistikas, izdarīsim matemātisku pieņēmumu: ja Lielbritānijas iedzīvotāju skaits ir 40 reižu lielāks par Latvijas iedzīvotāju skaitu, mums atliek pieņemt, ka vismaz 10 no gadā pašnāvību izdarījušajiem jauniem vīriešiem, to darījuši ar sporta likmju biznesa sagādātu cilpu kaklā.
Jauni vīrieši 18– 24 gadu vecumā ir visneaizsargātākie pret azartspēļu problēmām un ar tām bieži saistītiem garīgās veselības traucējumiem. Lieta tāda, ka smadzenes cilvēkam aug un attītās līdz 25 gadu vecumam, tādēļ jaunāki cilvēki ir vairāk predisponēti uz atkarību, jo īpaši – uz atkarību no azartspēlēm un no tabakas smēķēšanas.
Smadzeņu fizioloģija ir tā, kas palielina risku, ka sporta derības jauniešiem kļūs problemātiskas. Tipiskās problēmas – parādsaistības, attiecību izjukšana, grūtības noturēt darbu, atstāj ietekmi uz emocionālo labsajūtu. Pētījumi norāda – jo jaunāks cilvēks sāk spēlēt azrtspēles, jo lielāka iespējamība, ka viņam radīsies problēmas ne tikai ar azartspēlēm, bet arī ar garīgās veselības problēmām – depresiju, trauksmi un pašnāvību. Sporta derībās jaunieši mēdz iesaitīties tieši dzīves veidošanās posmā, kad viņi ir neaizsargātāki pret iespējamu kaitējumu.
Jaunieši ir tendēti piedalīties riskantā uzvedībā, jo īpaši izklaides un finanšu kontekstā, kas attiecas uz azartspēlēm. Šī nosliece uz riska uzņemšanos ir īpaši izteikta vīriešiem, un tā pastiprinās citu vīriešu klātbūtnē, un šis fenomens ir pazīstams kā "jauno vīriešu sindroms". Šie puiši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir paaudze, kas ir izaugusi interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā. Viņi ir ļoti iesaistīti digitālo tehnoloģiju izmantošanā un pavada vairāk laika internetā un sociālajos medijos nekā citas paaudzes.
Sporta līdzjutēja datoru ekrānu pārplūdina sporta derību reklāma. Tā ir plēsonīga, nepārtraukta reklāma, kas glamorizē azartspēles. Šī reklāma popularizē sarežģītākus likmju veidus, piemēram, spēļu derības un derību piedāvājumus, paaugstinātus koeficientus un reģistrācijas bonusus.
Azartspēļu interneta reklāma ir ļoti personalizēta, tā ir ievērojami attīstītāka nekā tradicionālie reklāmas veidi. Mūsdienu prakse, kad reklāmas tiek pielāgotas, pamatojoties uz personas iepriekšējo uzvedību tiešsaistē, ir pazīstama kā tiešsaistes uzvedības reklāma. Sporta derību kontekstā bukmeikeri izmanto "lielos datus", lai reklāmu mērķētu uz konkrētām demogrāfiskajām grupām, kuriem ir tieksme veikt sporta derības. Esošie sporta totalizatori saņem mērķtiecīgu reklāmu no platformām, kurās šiem vīriešiem ir konti, kas atspoguļo viņu konkrētās likmju izdarīšanas preferences, pamatojoties uz viņu likmju izdarīšanas vēsturi, piemēram, konkrētiem sporta veidiem vai komandām.
Ir daudzas reklāmas stratēģijas, ko tirgotāji izmanto, lai veicinātu sporta derības, sākot noatklātām un beidzot ar smalkām, un visas šīs stratēģijas tiek efektīvi izmantota digitālajos plašsaziņas līdzekļos.
Sponsorētā reklāma ir tradicionāls reklāmas veids, kurā azartspēļu uzņēmums maksā par sava logotipa pielīdzināšanu konkrētam zīmolam, parasti – sporta veidam, ar mērķi palielināt zīmola atpazīstamību un uzlabot tā tēlu. Šī mārketinga stratēģija ir plaši pētīta un aprakstīta, un to bieži demonstrē sponsoru logotipu izvietošana uz krekliņiem vai reklāmas stendiem pie olimpiskajiem centriem vai stadioniem. Tieši par šo reklāmu šobrīd cīnās azartspēļu lobisti Ministru kabinetā.
Reklāma sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ziņu plūsmās ir veicinājusi reklāmas paņēmienu, kas pazīstams kā vietējā reklāma. Šīs tehnikas mērķis ir netraucēti integrēt displeja reklāmu mediju plūsmas parastajā saturā. Piemēram, tā ir reklāma, kas izvietota tiešsaistes ziņu platformas ieteikto rakstu sadaļā, kas veidota tā, lai līdzinātos parastam rakstam (raksti par nepieciešamību mainīt likumdošanu par labu azartspēļu bizneam veidoti tā, it kā azartspēļu bizness glābs sportu, kuru nepietiekami finansē valsts). Sporta derību kontekstā pašmāju reklāma var izpausties cilvēku sociālo plašsaziņas līdzekļu plūsmās, maskējoties kā kārtējais ieraksts sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Modernās mārketinga stratēģijas, ar kuru palīdzību jaunieši tiek pakļauti sporta derību reklāmai, veido jauniešu izpratni par derību zīmoliem. Neraugoties uz to, ka šīs stratēģijas nav tik acīmredzamas kā tradicionālās reklāmas metodes, tās ietekmē jauniešu uzvedību un nodomus saistībā ar derībām.
Ārēji visnevainīgākam – prēmiju likmju stimulam ir vislielākā ietekme uz indivīda lēmumu veikt derības. Pētījumi rāda, ka likmju mārketings palielina gan likmju izdarīšanas iespējamību, gan uzlikto likmju summu. Veicināšanas veids, kam ir vislielākā ietekme uz likmju izdevumiem, ir samazināta riska veicināšana, piemēram, nodrošinot zaudētās likmes daļas atmaksu likmju kredītu, naudas vai bonusa likmju veidā.
Sporta derību reklāma, ko cenšas panākt azartspēļu organizatori, ir bezmaksas siers peļu slazdā. Neviens azarspēļu biznesa uzņēmums necīnītos par tiesībām sponsorēt dažas komandas vai dažas federācijas, ja šajā sponsorēšanā neredzētu peļņas iespējas nākotnē. Tas, ko šobrīd mēģina popularizēt azartspēļu rīkotāji, ir atļautās reklāmas apjoms. Katra derību reklāma ietekmē ar azartspēlēm saistītā kaitējuma rādītājus. Proti, derību reklāma ievērojami palielina to likmju likšanu, kas notikusi bez iepriekšēja nodomu, bet īpaši palielina plānoto izdevumu pārsniegšanu starp sporta derību dalībniekiem.
Lai cik tas dīvaini neliktos, reklāmas ietekme nav nozīmīga problemātiskiem azartspēlmaņiem. Tai pašā laikā ir konstatēta saikne starp to, kā neregulāri likmju licēji izmanto derību veicināšanas akcijas, un viņu tieksmi uz impulsīvām derībām. Daudziem cilvēkiem azartspēles, protams, ir tikai izklaide, un ne katra likme uz NBA basketbola spēli vai Premjerlīgas spēli futbolā rada kompulsīvu ieradumu. Taču citiem tā var kļūt par atkarību, līdzīgi kā atkarība no tabakas, alkohola vai opioīdiem. Pētījumos irkonstatēts, ka azartspēles aktivizē smadzeņu atalgojuma sistēmu tāpat kā narkotiku atkarības; problēmas ar azartspēlēm ir līdzīgas šīm atkarībām pēc klīniskās izpausmes, smadzeņu darbības regulējuma, komorbiditātes, fizioloģijas un ārstēšanas.
Smēķēšanas, narkotiku vai alkohola atkarības spēcīgākā sastāvdaļa ir dopamīns; arī spēlējot azartspēles, smadzenes izdala parlieku daudz dopamīna.
Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā "azartspēļu traucējumi" ir iekļauti tajā pašā kategorijā kā heroīna un opioīdu atkarības. Ir norāde, ka azartspēļu spēlēšana ir vārti uz narkotikām, īpaši sintētiskajiem opioīdiem. Vai tiešām pēdējo nedēļu aktivitātes par narkotiku dekriminalizāciju ir saistītas ar kādu plēsonīgu naudas kāru ļaužu patiesajiem mērķiem azartspēļu biznesā?
Diagnozes kritēriji ietver nepieciešamību spēlēt ar aizvien lielākām naudas summām, lai sasniegtu vēlamo uztraukumu, atkārtotus neveiksmīgus mēģinājumus pārtraukt spēlēt azartspēles, apdraudēt vai zaudēt nozīmīgas attiecības, darbu vai karjeras iespējas azartspēļu dēļ un paļauties uz citiem, lai sniegtu naudu azartspēļu radīto izmisīgo finansiālo apstākļu mazināšanai.
Azartspēļu rīkotāji precīzi izmanto citas atkarības. Tiek atvērti krogi (kā likums, nosaukti likmju biznesa firmas vārdā), kuros spēļu likmju likšana tiek kombinēta ar alkohola lietošanu, skatoties sporta spēles. Alkohols labi mazina riska izjūtu, likmes tiek liktas lielākas, tādēļ alus cenas šajos krogos parasti ir zemākas.
Interesants paradokss – azartspēļu atkarīgais pirmkārt samazina savu veselības aprūpei paredzēto naudas daļu, tātad nomirst ātrāk, jo neārstē diabētu, hiperholesterinēmiju un hipertoniju. Azartspēļu atkarīgie personāži ir nelīdzestīgāki pret depresijas ārstēšanu ar antidepresantiem.
Likmju likšana uz sporta sacensībām ir saistīta ar saviem unikāliem riskiem. Daudzi sporta totalizatori savas likmes uzskata par drošākām un informētākām nekā cita veida azartspēles; jauni vīrieši domā, ka pārzina spēli, spēlētājus un komandas; viņiem šķiet, ka viņi vadās pēc savām zināšanām un prasmēm, nevis pēc veiksmes. Tas var radīt ilūziju, ka viņi kontrolē iznākumu. Tas var radīt vairāk problēmu, ja likme neizdodas.
Sporta derības, salīdzinot ar derībām jebkurā citā jomā, ir spēcīgāk saistītas ar azartspēļu problēmām un kognitīvajiem izkropļojumiem – kontroles ilūziju, varbūtības kontroli un interpretācijas kontroli. Sporta totalizatori izmanto šīs emocijas neaizsargātāko jauniešu vidū. Arvien biežāk uzņēmumi piedāvā spēles laikā izdarītas likmes, šīs likmes tiek veiktas spēles karstumā, kad derību veicēja emocijas pārsniedz spējas pārvaldīt risku. Liels uztraukums un potenciālo likmju klāsts nekad nav tālāks par mobilo tālruni.
Gluži tāpat kā narkotiku bandītiskie tirgoņi un izplatītāji, legālo narkotiku – alkohola un tabakas industrija, arī azartspēļu bizness izliekas, ka ietekmē tikai pieaugušus cilvēkus. Azartspēļu bizness cenšas ārēji demonstrēt, ka vēršas pret bērnu piedalīšanos likmju likšanā un sporta derībās, čakli demonstrē lojalitāti valstij un tās nodokļu politikai. Azartspēļu biznesa pārstāvji klaigā, ka pienācis laiks pilnībā legalizēt un neierobežot sporta derības, jo regulējums taču ietveršot tādus pasākumus kā nepilngadīgo azartspēļu novēršana un palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar azartspēļu problēmām.
Atkarība no azartspēlēm ir klusāka nekā atkarība no narkotikām vai alkohola. Pacients parasti vēršas pēc palīdzības tikai deviņus – desmit gadus pēc tam, kad ir radušās azartspēļu problēmas. Sākotnēji azartspēļu atkarībai nav nekādu pazīmju. Slimot var sēžot pie vakariņu galda ar mobilo tālruni rokās, un pat tuvinieki par to neuzzina, līdz nav izpostīta visa ģimene. Apvienotajā Karalistē, kurai ir senas legālu azartspēļu tradīcijas, mobilās derības tika legalizētas 2005. gadā. Savukārt 2019. gadā valdība atvēra pirmo azartspēļu klīniku bērniem, atsaucoties uz secinājumiem, ka 55 000 no valstī aptuveni 395 000 problemātisko spēlētāju ir bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem.
Arī Latvijā bērnu psihiatru uzmanības centrā nonākuši bērni ar azartspēļu atkarībām, tikai dati vēl nav apkopoti.
Pasaules pieredze rāda, ka azartspēļu spēlētāji ir varējuši slēpt savu vecumu un izvairīties no aizlieguma spēlēt tikai konkrētā valstī; izmantojot virtuālos privātos tīklus, kas slēpj viņu atrašanās vietu, vai arī – veicot likmes nelegālos ārzonas sporta totalizatoros. Lielākais šķērslis efektīvai reakcijai uz azartspēļu problēmu pieaugumu ir dažādie Eiropas savienības valstu likumi, kas regulē azartspēles un finansē palīdzību atkarību slimniekiem, kas nonākuši grūtībās. Vēl viens iemesls ir stigmatizācija – Eiropas valstis, t.sk., Latvija nesteidz ārstēt un glābt atkarīgos pacientus tādēļ, ka valdības un politiķu skatījumā cilvēki ar azartspēļu traucējumiem ir uzskatāmi par muļķiem vai cilvēkiem, kuriem trūkst gribasspēka. Vismaz šodien valdība spēju noturēt naudu un vinnēt naudu pielīdzina panākumiem, bet zaudēšanu pielīdzina alkatībai.
19 procenti azartspēļu atkarīgo mēģina izdarīt pašnāvību, kas ir visaugstākais rādītājs no visām atkarībām.
Un tagad atkārtošu kādu mazāk publiski zināmu faktu. Finanšu ministrija, kas gadiem atrodas "Vienotības" rokās, ir azartspēļu biznesa ilggadējs balsts. Apstiprinājums tam – Covid-19 pandēmijas azartspēļu organizētāji saņēmuši lielākās summas (vairāk nekā septiņi miljoniem eiro) no Latvijas valsts atbalsta grantos no 2020. gada beigām līdz 2022. gada pavasarim. Ne jau kokrūpnieki vai eksportpreču ražotāji, ne jau krodzinieki vai viesnīcnieki no Krišjāņa Kariņa valdības saņēma dāsnāko atbalstu. Visbrangākā summa — 1,9 miljoni — ienākusi azartspēļu klubu īpašnieka "Joker LTD" kasē, otrajā vietā ar 1,24 miljoniem ir spēļu zāļu "Zilais dimants" īpašnieks "DLV", bet trešajā — "Fenikss" laimētavas īpašnieks "Alfor" ar 1,17 miljoniem eiro.
Šie trīs azartspēļu organizētāji ir vislielākā atbalsta saņēmēji visā grantu programmā, kurai valsts kopumā tērēja 570 miljonus eiro — vairāk nav saņēmis neviens cits uzņēmums nevienā citā nozarē. Patiesībā Kariņa valdība jau nedāļāja azarstpēļu baroniem savu naudu, bet visu mūsu – nodokļu maksātāju naudu. Tagad Finanšu ministrs uz Ministru kabinetu nes likumprojektu, kurā paredzēts ļaut vēl lielāku vaļu azartspēļu organizatoriem.
Un vēl – mani ļoti interesē – kā re:čekisti no Re:Baltikas skaidros tautai, cik manējais viedoklis aplams, bet Finanšu ministrijas grozījumi likumā – viedi.
