Noslēgušās trīs gadu ilgās diskusijas par to, kam jāsaimnieko pēc restaurācijas un remontdarbiem brēcošajā Pēterbaznīcā 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar septiņām deputātu balsīm no 11 apstiprināja, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektā, ko gatavo 2. lasījumam Saeimā, par šobrīd Rīgas domes apsaimniekotā dievnama īpašumtiesību turētāju minams Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Sv. Pētera draudzes izveidotais “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums”.
Līdz ar to noslēgušās trīs gadu ilgās diskusijas, kam jāsaimnieko Rīgas siluetā dominējošajā dievnamā, kurš turklāt brēktin brēc pēc restaurācijas un remontdarbiem.
Diskusijas Saeimas komisijā izvērtās karstas un pārsniedza sākotnēji tām atvēlēto laiku. Kā ironiski raksturoja deputāte Ilga Šuplinska, tās veidojās “maksimāli pārsātinātas, maksimāli agoniskas”.
Līdzīgi iepriekšējām reizēm runas pārsvarā griezās ap Vācijas parlamenta Bundestāga rezervētajiem 33,588 miljoniem eiro no Vācijas valsts budžeta Rīgas Sv. Pētera baznīcas kā vācbaltu kultūrvēsturiskā pieminekļa atjaunošanai. Uz šo naudu varot cerēt tikai tad, ja Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu pieņem šogad.
Gan no daļas deputātu, gan no vienas otras sēdē pieaicinātas amatpersonu puses varēja dzirdēt arī aicinājumus “turpināt diskusijas”, nepieņemt “sasteigtus lēmumus”, neticība, vai nodibinājums, kurā dominējošā vieta ir Vācu draudzei, tiešām saņems naudu un vai Pēterbaznīcas vācu draudzes priekšnieks Stefans Meisners tiks galā ar uzdevumu, vai viņa nodomi ir tīri.
Brīžiem, kad iesaistījās baznīcas pārstāvji, debates ieguva teoloģiska disputu nokrāsu, jo iezīmējās pretrunu kamols starp arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto LELB un Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu pasaulē (LELBP), kur pa vidu vēl vijās Sv. Pētera baznīcas Vācu draudzes konflikts ar Evanģēlisko baznīcu Vācijā – federāciju, kas gan apvieno tikai daļu protestantisko draudžu šajā valstī.
Sēdei līdzi sekoja arī Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts. Viņš gan prognozējami neattaisnoja cerības, ka viesīs skaidrību, vai Bundestāga finansējums baznīcas atjaunošanai tiktu arī tad, ja tās saimnieku vidū nebūtu Vācu draudze – diplomāts veiksmīgi izvairījās no jautājuma.
Rīgas domi sēdē pārstāvošā mēra vietniece Linda Ozola (JKP) turpināja bez panākumiem uzstāt, ka arī Rīgas pašvaldība pat bez Vācijas finansējuma atrastu līdzekļus baznīcas restaurācijai, tos aizņemoties.
Vairāki runātāji tomēr atgādināja, ka nodot dievnamu pašvaldībai nozīmētu padarīt tā izmantošanu, tostarp arī finanšu aizņēmuma jautājumu, atkarīgu no politiskiem lēmumiem, no attiecīgā domes sastāva un domes vadītāja nostājas.
Pieteikumu uz Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībām oktobra sākumā taču bija atbalstījuši tikai 28 Rīgas domes deputāti no kopumā 60, kamēr pārēji bija pret, atturējās vai balsojumā nemaz nepiedalījās.
Valsts prezidenta Egila Levita pozīciju pārstāvēja Prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Viņš apšaubīja, vai atdošana nodibinājumam nodrošinās baznīcas uzturēšanas ilgtspējību.
Ieskanējās mājieni, ka Valsts prezidents varētu neparakstīt likumprojektu, ja piedāvātais modelis viņam nešķitīs pietiekami ilglaicīgs. Valsts vadītāja pārstāvis ierosināja atlikt balsojumu un sākt jaunas ieinteresēto pušu sarunas.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašerādens (“JV”) uz to aizrādīja, ka tā ir “vēlmju domāšana”, jo pretendenti līdz šim nav izrādījuši vēlmi sadarboties un parlamenta komisijai nav izdevies situācijā ko mainīt.
Kā komisijas priekšsēdētājs Ašerādens, tā deputāts Raivis Dzintars (NA) mudināja nepalaist garām iespēju sakārtot Sv. Pētera baznīcu ar Vācijas līdzekļiem un neturpināt “spriedelēt vēl nākamos 15 gadus”.
Kad lieta nonāca līdz balsošanai, dievnama atdošanu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam” atbalstīja septiņi deputāti – Raivis Dzintars (NA), Ritvars Jansons (NA), Edgars Kucins (“Saskaņa”), Jānis Vucāns (ZZS), Arvils Ašerādens (“JV”), Inguna Rībena un Ilga Šuplinska.
Aigars Bikše (“AP”) un Linda Medne (JKP) uzskatīja, ka īpašnieka tiesības piešķiramas Rīgas pašvaldībai, savukārt deputāti Evija Papule un Ivars Puga izvēlējās trešo variantu – galīgo lēmumu atlikt.
Nākamnedēļ komisija turpinās izskatīt konkrētus likumprojekta punktus 2. lasījumam Saeimā.
