Pēterbaznīcas īpašumtiesību liktenis joprojām neizlemts 1
“Es strādāju jau piekto Saeimas sasaukumu, un jautājums par Pēterbaznīcu ir mūžīgais jautājums!”, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja deputāte Ingūna Rībena, atgādinot kolēģiem un citiem klātesošajiem interesentiem, ka “baznīca ir baznīca, tas nav kultūras nams!”, aicinot reiz pielikt punktu diskusijām par īpašumtiesībām uz Pēterbaznīcu un beidzot sakārtot šo jautājumu.
Šaubas par to, vai 12. Saeima pagūs pieņemt likumu par Pēterbaznīcu, gan radās jau pirms vairāk kā gada, kad 2017. gada 5. septembrī toreizējā komisijas vadītāja Ilze Viņķele optimistiski solīja: “Rīgas Svētā Pētera baznīca atgriezīsies vēsturisko īpašnieku rokās”. Jo todien komisija izlēma nevirzīt skatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu par dievnama nodošanu Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), bet gan ņemt vērā Vācu ev. luteriskās baznīcas Latvijā (VELBL) intereses.
Pirms Otrā pasaules kara sākuma Pēterbaznīcā saimniekoja vācbaltiešu draudze, un tās īpašumtiesības bija ierakstītas zemesgrāmatā.
Pērn deputāti uzklausīja LELB un VELBL solījumus apvienoties un lēma, ka likumprojekts tiks virzīts tālāk tad, kad apvienošanās būs notikusi un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
Taču šodien komisija uzzināja, ka apvienošanās notikusi, bet Uzņēmumu reģistrā Vācu Sv. Pētera draudze vēl nav iesniegusi dokumentus un nav reģistrēta. Turklāt nepieciešami grozījumi LELB likumā, kas gan ir atvērts, bet grozījumi tajā skatīti vien pirmajā lasījumā.
Pašreiz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka Skārņu ielā 19 un zeme zem baznīcas nav ierakstīta zemesgrāmatā, bet tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Šodien komisijas sēdē piedalījās arī Rīgas Domes pārstāve Aija Kalniņa, un viņa, tāpat arī Pēterbaznīcas pārvaldes vadītāja Una Jansone uzsvēra, ka Rīgas pašvaldība uzskata, ka tai, nevis baznīcai pienākas īpašumtiesības uz Pētera baznīcu. “Nodrošinām kultūras dzīvi, un respektējam ticīgo cilvēku jūtas, ” sacīja Una Jansone.
Komisijas vadītājs Aldis Adamovičs rosināja LELB un VELBL iepazīstināt deputātus ar abu baznīcu noslēgtās vienošanās saturu.
Saeimas komisija pie jautājuma par Pēterbaznīcas likumu solīja atgriezties pēc nedēļas.
Atgādināšu, ka jau 1992. gada Latvijas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” paredzēja, ka divu nozīmīgu kultūras pieminekļu – Doma baznīcas un Pētera baznīcas– statuss tiks noteikts ar īpašiem likumiem. LELB īpašumtiesības uz Doma baznīcu tika sakārtotas jau 2005. gadā, kamēr Pēterbaznīcas apsaimniekotājs līdz šim bijusi Rīgas pašvaldība.
