K. Upītis stāsta, ka jau atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā ilggadējā Pēterbaznīcas pārvaldes vadītāja Marianna Ozoliņa atradusi daudzus argumentus pret baznīcas atdošanu LELB: “Viens no viņas argumentiem bija, ka padomju laikā pašvaldība esot atjaunojusi Pēterbaznīcu par pilsētas naudu. Tas neatbilst patiesībai, jo tie bija Ministru padomes iedalītie “rezerves līdzekļi”.” Jāpiebilst, ka arī Rīgas mērs Nils Ušakovs vakar savā paziņojumā “Facebook” kā vienu no argumentiem min, ka baznīca atjaunota “par pilsētas naudu”. 2
K. Upītis skaidro, ka iebildums pret baznīcas nonākšanu LELB esot bijis arī tas, ka “Pēterbaznīca ir izstāžu zāle”, taču pieminekļu aizsardzības speciālisti jau sen minējuši, ka nepiekrīt izlietot ēku gleznu galerijai vai glezniecības izstādēm, jo telpā ir ļoti trūcīga dabiskā gaisma, kas neapmierina gleznu galerijas galveno prasību – labu dienas gaismu. “Taču vēsturiski tur izstādes ir notikušas, un objekts kā mākslas telpa ir tautā populārs – tur notiek gan koncerti, gan izstādes,” piebilst LELB pārstāvis.
Kad 2001. gadā pirms dalailamas vizītes “Rīgas namu” pārstāvji interesējušies, vai Pēterbaznīcā varētu veidot mandalu, LELB noraidījusi šo ideju un ieteikusi izmantot Rīgas biržu. Uz “Rīgas namu” rosinājumu sakārtot īpašumtiesību jautājumu LELB toreiz piedāvāja uz 30 gadiem atlikt šo jautājumu, uzskatot, ka var vienoties ar pašvaldību, lai draudze iegūst teikšanu, kas ir piedienīgi baznīcā un kas nav, bet pašvaldība pelna naudu un ēku apsaimnieko. Protams, šis variants netika pieņemts, jo, ja ēka nav zemesgrāmatā saimnieka īpašumā, tad ir daudzi ierobežojumi. Piemēram, ne pašvaldība, ne LELB nevar pieteikties uz ES fondu naudu skatu torņa lifta rekonstrukcijai un citiem lieliem projektiem.
Pirms vairākiem gadiem Rīgas Pētera draudzes priekšnieks rakstīja vēstuli Rīgas pašvaldībai, aizrādot, ka baznīcā izvietotās izstādes darbs nesaskan ar kristīgām vērtībām. Vaicāju K. Upītim, kā izstāžu rīkošana tiks atļauta turpmāk. Likumprojekts paredz, ka Pētera baznīcā joprojām notiks koncerti, tematiskas izstādes, kultūras pasākumi, tāpat baznīca būs atvērta tūristiem. Būs jāizveido Pētera baznīcas padome, kurā darbosies gan LELB, gan Rīgas pašvaldības pārstāvji, kas ik gadu apstiprinās pasākumu plānu. Īpašuma apsaimniekošana būs LELB ziņā.
LELB cer, ka Saeima likumu var pagūt pieņemt vēl līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, taču, vai patiešām tā notiks, atkarīgs no parlamenta deputātiem.
Vakar N. Ušakovs savā paziņojumā par Pēterbaznīcu raksta: “Kad atrisināsies īpašuma tiesību jautājums, dome un baznīca varēs kopīgi risināt arī Svētā Pētera baznīcas remonta jautājumus.” Viņš raksta, ka lēmums par Svētā Pētera baznīcas nodošanu būtu taisnīgs. Taču politiķis piemin vēl citu objektu, sakot, ka Rīgā būtu jāatdod pareizticīgajiem Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca Citadeles ielā, kur patlaban atrodas “Ave Sol” koncertzāle. Jāteic, ka abi jautājumi gan nav saistāmi. Par “Ave Sol” ēku jau notikusi ilga tiesāšanās. 2007. gada 25. aprīlī Augstākās tiesas (AT) Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru bija noraidīta Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes prasība par īpašuma tiesībām uz Pētera un Pāvila baznīcas ēku. AT secināja – lietā nav pierādījumu tam, ka Sinode būtu likuma “Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām” 7. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā līdz 1994. gada 31. martam iesniegusi pieteikumu par īpašuma atdošanu. Šis termiņš nav atjaunojams.
