Pēterbaznīca būs luterāņu īpašums 2
Likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, ko virza Tieslietu ministrija un ko pirmdien izskatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka baznīcā joprojām notiks koncerti un mākslas pasākumi, tā būs atvērta tūristiem, taču šī valsts kultūrvēsturiskā celtne tiks ierakstīta zemesgrāmatā uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vārda.
Pētera baznīcas ēka līdz šim bijusi īpatnējā juridiskā statusā, jo 1992. gada Latvijas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” paredzēja, ka divu nozīmīgu kultūras pieminekļu – Doma baznīcas un Pētera baznīcas – statuss tiks noteikts ar īpašiem likumiem. Taču LELB īpašumtiesības uz Doma baznīcu tika sakārtotas jau 2005. gadā, kamēr Pēterbaznīcas apsaimniekotājs līdz šim bijusi Rīgas pašvaldība. Tā saņēmusi maksu par telpu nomu, par biļetēm braucienam 72 metrus augstajā skatu tornī, ieejas biļetēm uz koncertiem, festivālu pasākumiem, sarīkojumiem, izstādēm un citiem Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības rīkotajiem pasākumiem, suvenīru tirdzniecību u. c. – gadā kopā pāri par 700 000 eiro. Šo naudu pašvaldība izlietoja baznīcas ēkas uzturēšanai, remontiem, pasākumu, izstāžu un koncertu darbības nodrošināšanai un atlīdzībai personālam. LELB līdzdalība Pēterbaznīcā bija tā, ka svētdienas rītos un baznīcas svētku laikā arī citās dienās nelielā, deviņdesmito gadu sākumā izveidojusies Pētera baznīcas draudze noturēja dievkalpojumus.
LELB sabiedrisko attiecību pārstāvis Kaspars Upītis atceras, ka Pētera baznīcas likuma pirmais variants tika virzīts uz Saeimu jau reizē ar Doma baznīcas likumu. Taču Pētera baznīcas likumu paguva izskatīt tikai Saeimas komisijā, tad notika vēlēšanas, un jaunievēlētie deputāti ar šo likumprojektu vairs nenodarbojās. To mēģināja izmantot pieci “Saskaņas centra” deputāti, iesniedzot Saeimā savu likumprojektu, kas paredzēja, ka baznīcas ēka piederēs pašvaldībai. Šis opozīcijas priekšlikums tika noraidīts.
Pirms Otrā pasaules kara Pētera baznīcā saimniekoja vācu draudze, taču no 1939. gada, kad vācbaltieši izbrauca uz Vāciju, baznīcā notika latviešu luterāņu draudzes dievkalpojumi. 1948. gadā mācītāju Freiju padomju vara represēja kā pretpadomju elementu, un viņa draudze beidza pastāvēt. Ēkas tornis bija nodedzis, baznīca bija iekonservēta. Septiņdesmitajos gados to kā “kultūras ēku” atjaunoja.
