– Vai, jūsuprāt, televīzija joprojām ir iedarbīgākais medijs? 4
– Es ļoti ticu televīzijas spēkam. Tā ir interesanta iespēja, taču tā nevar būt vienīgā. Šajās dienās mums ir daudz dažādu auditoriju un sabiedrības segmentu, kas krievu valodu lieto ikdienā, gan dzīvojot Krievijā, gan ārpus tās. Mums ir jāsasniedz visas šīs auditorijas, tādēļ televīzijas kanāls nevar būt vienīgā atbilde, taču viena no atbildēm gan. Es ticu, ka mums ir jāpiedāvā daudzveidība gan tehnoloģiju, gan satura ziņā.
– Kādu rezultātu jūs savas analīzes noslēgumā prognozējat? Vai tas būs kāds Briseles virzīts kopīgs piedāvājums?
– Mēs patlaban esam pašā sākumā. Procesa analīze ilgs apmēram sešus mēnešus. Mēs ceram un vēlamies ar pirmajiem rezultātiem sabiedrību iepazīstināt Austrumu partnerības samitā maijā Rīgā. Patlaban es negribētu priekšlaikus prognozēt, kādas būs rekomendācijas, tomēr, jau tagad runājot ar ekspertiem, es jūtu, ka viens vienīgs risinājums nebūs pareizā atbilde, būs daudz un dažādu risinājumu, daudz un dažādu slāņu, kam būs nepieciešams gan Eiropas Savienības, gan pašu dalībvalstu atbalsts. Viena no pētījuma ļoti nopietnām daļām ir sponsoru mobilizēšana. Mums ir jāpanāk, lai eksperti un sponsori nonāk pie vienota secinājuma un mobilizē savus resursus, lai varētu atbildēt uz noslēguma rekomendācijām. Taču, kā tas veiksies, to patiešām patlaban ir grūti paredzēt.
– Cik plašs ir ekspertu loks, kuri iesaistīti šajā pētījumā?
– Tā ir diezgan liela ekspertu grupa. Mums ir aptuveni 40 konsultantu, virkne jau esošu mediju, kā arī valdību un valsts iestāžu pārstāvju, kuri piedalās politiskajās diskusijās par to, kādus resursus būtu iespējams mobilizēt. Tātad tā ir ļoti plaša dalībnieku grupa, kuri turklāt visu laiku nesēž pie viena galda. Mums ir atsevišķas sanāksmes ar ekspertiem, kuri runā par tehnoloģijām un biznesa modeļiem, un ir atsevišķa mediju grupa. Sanāksmes notiek dažādās vietās – jau bijušas Varšavā, būs Rīgā un Briselē. Pats būtiskākais, ka viņi pārstāv dažādas kopienas, kas uzdod ļoti dažādus jautājumus.
