Pesticīdu pretiniekiem draud ar cietumu un naudas sodu 6
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms sešiem gadiem Itālijas Alpu nelielās Malsas pašvaldības iedzīvotāji referendumā pateica pārliecinošu “nē” sintētiskajiem pesticīdiem, ar drosmīgo lēmumu nonākot gan mediju uzmanības centrā, gan tiesu procesos.
Septembrī uzsākta prāva pret viņu atbalstītājiem un palīgiem, kas kritizējuši pārmērīgu pesticīdu lietošanu Dienvidtirolē – vienā no lielākajiem ābolu audzēšanas reģioniem Eiropā.
Vides aktīvistiem draud ar cietumu, naudas sodu un zaudējumu atmaksu miljonos eiro.
Dienvidtiroles “Sniegbaltītes āboli”
Kurš gan lielveikalu plauktos nav ievērojis koši zaļos vai sarkanos Dienvidtiroles ābolus, taču tikai retais zina, ka aptuveni 18 400 ha ābeļdārzu apsmidzina ar pesticīdiem vairāk nekā 20 reizes sezonā.
Liela daļa indes nonāk arī uz apkārtnes bioloģisko zemnieku laukiem, vējš to aiznes līdz iedzīvotāju namu pagalmiem, dārziem, skolām un bērnudārziem, rotaļu laukumiem un smilšu kastēm.
“Sniegbaltītes āboli” aizceļo pa visu pasauli – ik gadu Dienvidtirolē novāc ap 950 000 t, kas atbilst 50% no Itālijas un gandrīz 10% no visas Eiropas Savienības ābolu ražas.
Gadsimtiem ilgi Malsas un apkārtnes ciemu iedzīvotāju iztikas un nodarbošanās pamats bija zeme un lopi.
Mūsdienās tradīcija tiek turpināta – ģimenes saimniecībās audzē govis, kazas, cūkas un mājputnus, laukos sēj labību un stāda dārzeņus, joprojām cep lauku maizi.
Industriālie augļu dārzi vairāk pletās Venostas ielejas vidus daļā, taču, mainoties klimatam, pamazām pakāpās augstāk kalnos un ieņēma arī Malsu.
Drīz vien ļaudis sāka izjust jaunos kaimiņus. Pēc ābeļdārzu miglošanas pirmais savā siena pļavā indes atliekas atrada bioloģiskās piensaimniecības zemnieks.
Ar šādiem analīžu rezultātiem varēja zaudēt saimniecību, kā tas jau bija noticis ar kādu saimnieku industriālo ābeļdārzu ielenkumā. Iedzīvotāji necieta klusu un gāja runāt ar savu mēru Ulrihu Veitu.
Jārīko referendums! Par spīti šķēršļiem, tas notika un 75% iedzīvotāju nobalsoja par dzīvi bez pesticīdiem.
Uzvaras prieki bija īsi, jo referendumā atbalstīto regulu par prettiesisku atzina Bolcāno Administratīvā tiesa, bet Revīzijas palāta mēram pieprasīja atlīdzināt referenduma izmaksas.
Malsā dzīve mainījusies uz labu – arvien vairāk industriālo zemnieku pievienojas bioloģiskajiem saimniekotājiem, skolās un bērnudārzos iepērk bioloģiski audzētu pārtiku un pats svarīgākais – malsieši sajuta savu varēšanu iestāties par tīru zemi.
Cīņa pret pesticīdiem notiek arī citās valstīs – Francijā pēc aktīvu iedzīvotāju grupas, kas par savu simbolu izvēlējusies magoni, protesti rātsnamu priekšā notikuši 800 pilsētās un ciematos.
Bavārijas iedzīvotāji 2019. gada sākumā Ekoloģiski demokrātiskās partijas rīkotajā bišu un sugu daudzveidības glābšanas kampaņā savāca 1,75 miljonus iedzīvotāju parakstu. Austrijas parlaments glifosātu jau ir aizliedzis.
Pesticīdu kritiķiem – mutes ciet!
Itālijā tiesāšanas turpinās. Malsas pašvaldība iesniegusi apelācijas sūdzību Romas Valsts padomei un savas izredzes vērtē kā labas, atsaucoties uz mēra atbildību par iedzīvotāju veselību, ko nosaka valsts konstitūcija un kāds precedents kaimiņu provincē.
Tiesas priekšā jau kā privātpersonai nācies stāties referenduma petīcijas ierosinātājam un arī pašam Malsas mēram.
Procesi nespēj apturēt Dāvida spēkošanos ar Goliātu, kā nodēvēta malsiešu un viņu atbalstītāju pretošanās pesticīdu industrijai.
Kā eļļu ugunij pielēja Minhenes Vides institūta provokatīvā kampaņa 2017. gada vasarā, lai pievērstu arī Vācijas iedzīvotāju uzmanību Dienvidtiroles ķimizētajiem āboliem.
Minhenes metro stacijā bija novietots plakāts ar ābeļdārza miglošanas skatu un tekstu “Tiroles pesticīds”.
Sekoja sūdzība par zīmola pārveidošanu, taču institūts ir gatavs tiesā pierādīt, ka pesticīdi ir Dienvidtiroles problēma.
Nupat Bolcāno tiesā izvirzītas prasības vēl pret diviem pesticīdu pretiniekiem – Minhenes Vides institūta lauksaimniecības politikas ekspertu Karlu Bāru un filmas “Malsas brīnums” autoru Aleksandru Šībelu.
“Šī tiesa ir tikai viens posms procesu sērijā, kas ierosināti pret aktīvistiem un žurnālistiem Itālijā un citur Eiropā, un prasībām ir tikai viens mērķis – apklusināt pesticīdu lietošanas kritiķus. Uzņēmumi un politiķi arvien vairāk izmanto šo pieeju,” saka vides aktīvisti.
Prāva rosinājusi vairāk nekā simts Eiropas organizācijas parakstīt Solidaritātes deklarāciju, kurā teikts: “Mūs nevarēs apklusināt, un mēs šobrīd vairāk nekā jebkad esam apņēmības pilni rīkoties, lai panāktu izmaiņas lauksaimniecībā gan Dienvidtirolē, gan citur.”
Latvijas Dabas fonda vadītājs Andrejs Briedis atzīst, ka arī mūsu valstī nav sveša nomelnošanas taktika un mēģinājumi diskreditēt vides organizācijas.
“Nesen LETA bija intervija ar graudkopības kooperatīva “Latraps” vadītāju Edgaru Ružu, kurš kritisku attieksmi pret pesticīdu lietošanu nosauca par tumsonību vai tiešu kaitniecību, nemaz nepieļaujot iespēju, ka pesticīdi varētu būt arī kaitīgi. Pašam saistībā ar Teiču dabas rezervāta likumu interpretāciju nācies dzirdēt no vietējiem saimniekiem pārmetumus, ka mans mērķis ir iznīcināt lauksaimniecību. Līdz tiesām vēl neesam nonākuši, bet attieksme ir līdzīga kā Itālijā.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
