Pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā: Zaļo un zemnieku savienība ir šķelšanās priekšvakarā 25
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zaļo un zemnieku savienība ir šķelšanās priekšvakarā. Un to izraisīja ne personu ambīcijas, bet gan ideoloģiskas pretrunas starp zaļi domājošajiem zemniekiem un lielo lauksaimnieku interešu lobijiem strīdā par augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā.
ZZS frakcija atbalstīja Ministru kabineta pozīciju, kas sagatavota kopā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām – to viedoklis ir piesardzīgāks, uzskatot, ka Eiropas Komisijas (EK) mērķi par pesticīdu ierobežošanas apmēru un pāreju uz bioloģisko saimniekošanu ir pārāk ambiciozi.
Savukārt ZZS valde, kuru vada Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdis Edgars Tavars, atbalstīja EK stratēģijā paredzētos mērķus, kas saistīti ar stingrāku ierobežojumu ieviešanu, lai īstenotu zaļo kursu.
Tas, ka frakcija ir rīkojusies pretēji valdē lemtajam, mudināja E. Tavaru nākt klajā ar paziņojumu, ka viņš aicinās LZP kongresa darba kārtībā iekļaut jautājumu par Latvijas Zaļās partijas turpmāko atrašanos ZZS. Kongress varētu notikt nākamā gada sākumā.
Šķelšanās par šo jautājumu ir arī Latvijas Zemnieku savienībā (LZS), bet tajā bioloģisko zemnieku interešu pārstāvji, ieskaitot partijas priekšsēdētāju Armandu Krauzi, palika mazākumā. ZZS frakcijas lēmums sakrīt ar LZS valdes pozīciju, ko “Latvijas Avīzei” uzsvēra arī frakcijas vadītājs Uldis Augulis. E. Tavara brīdinājumus viņš uztver mierīgi: “Gan jau Edgars aizskaitīs līdz 100, apdomāsies, un būs labi.”
Saredz lielo saimniecību lobiju
Strīds ir par Eiropas Komisijas Zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Tās viens no ilgtermiņa mērķiem ir augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu samazinājums desmit gadu laikā par 50%, mēslojuma samazinājums par 20% un bioloģisko saimniecību platību palielināšana līdz 25%.
Zemkopības ministrijas (ZM) pozīcija ir, ka, ieviešot stratēģiju, ir jāveic ekonomiskās ietekmes uz nozari, nodarbinātību un vidi novērtējums. ZM un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji arī uzsver, ka Latvija jau ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē.
Pēc E. Tavara domām, EK Zaļā kursa pozīcijas pretinieki esot augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju un lielsaimniecību lobiji. Viņš arī pieminēja bitenieku satraukumu, jo no lauku miglošanas ejot bojā bišu saimes. Viņaprāt, Latvijai ir jāatbalsta lauksaimnieki, kas var pārorientēties uz videi draudzīgāku saimniekošanu un pesticīdu ierobežošanu.
Šo pozīciju aizstāv arī LZS priekšsēdis A. Krauze, kuram ir bioloģiskā zemnieku saimniecība un arī bišu drava. Viņš “Latvijas Avīzei” teica, ka ar izpratni vērtē LZP līdera viedokli, kas ir vērsts uz mazo un vidējo zemnieku saimniecību atbalstu – tās pesticīdus izmantojot daudz mazāk nekā lielsaimniecības.
“Tā ir pesticīdu ražotāju cīņa par tirgu. Tāda notiek ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Viņu lobijs ir spēcīgs arī partijās,” uzskata A. Krauze. Vienlaikus viņš atzina – esot slikti, ka Latvijā nav sakārtota lobēšanas likumdošana, tad varētu redzēt, kas kādas intereses pārstāv.
ZZS valdē Zaļā kursa pozīcijai izdevās panākt vairākuma atbalstu, pateicoties A. Krauzes balsij. Jāatgādina, ka pēc Saeimas vēlēšanām, kad partijā tika vērtēti vēlēšanu rezultāti, kā viens no iemesliem, kāpēc ZZS vēlētājs reģionos aizgāja pie “KPV LV”, bija minēts ZZS nepietiekamais atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām.
Latvija nespētu sevi pabarot
Pārlūkojot LZS valdes sastāvu, redzams, ka tajā ir vismaz viens lielo saimniecību pārstāvis – bijušā Saeimas deputāta Edgara Putras ģimenei Kurzemē pieder deviņdesmito gadu sākumā dibinātā zemnieku saimniecība “Pīlādži”, kurā E. Putra, viņa tēvs un arī abi brāļi tagad apsaimnieko 1700 hektārus lielas platības.
E. Putra, kurš ir arī “Zemnieku saeimas” valdē, sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda uzskatu, ka Latvijas situācija uz citu Eiropas valstu fona ir daudz labāka – pie mums lauksaimniecībā izmantojot trīs reizes mazāk augu aizsardzības līdzekļu nekā vidēji Eiropā. Tāpat Latvijā jau ir vidēji divas reizes lielākas bioloģiski sertificētu saimniecību platības – vairāk nekā 14%, bet Eiropā – vidēji 7%.
Uz ZZS politisko nākotni šī strīda kontekstā E. Putra raugās cerībā, ka Latvijas Zaļās partijas kongresa delegāti izvērtēs sekas, kādas var radīt ZZS šķelšanās. “Nograut jau var ātri, bet kāda viņiem ir alternatīva – iet kopā ar Aldi Gobzemu?” jautāja E. Putra, pieļaujot, ka LZP līderis ir tikai vēlējies pozicionēties.
E. Tavars “Latvijas Avīzei” teica, ka gala lēmumu pieņems kongress, bet viņam nav pieņemams, ka ZZS frakcija neņem vērā ZZS valdes lēmumu. “Tā nav biedēšana, bet es uz to nevarēju nereaģēt,” piebilda E. Tavars. Viņam arī neesot saprotams, kāpēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē ZZS kā opozīcijas partija atbalstīja valdības pozīciju, ja pat koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija par to nebalsoja.
Ģimeniskai saiknei neesot nozīmes
“Latvijas Avīzei” bija neoficiāla informācija, ka LZS priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis varētu būt ieinteresēts šajā jautājumā, jo viņa dzīvesbiedre esot saistīta ar firmu, kas nodarbojas ar augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību. Līdzīgā situācijā esot arī U. Augulis, jo viņa meita savukārt esot precējusies ar “Zemnieku saeimas”, kas pārstāv lielo saimniecību intereses, valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa dēlu.
R. Arnītis “Latvijas Avīzei” norādīja, ka viņš nav amatpersona, tāpēc privātās dzīves jautājumus nekomentēs. Taču noliedza, ka varētu lobēt kāda intereses – viņš kā agronoms apzinoties situāciju, viņš arī pats saimniekojot ar bioloģiskajām metodēm. R. Arnītis atbalstot visus – kā lielos, tā mazos un vidējos zemniekus.
ZZS frakcijas vadītājs U. Augulis apstiprināja, ka viņam ir ģimeniska saikne ar “Zemnieku saeimas” vadītāja ģimeni, taču tam šajā gadījumā neesot nekādas nozīmes. ZZS frakcijas vairākums atbalstījis ZM pozīciju, jo apzinoties, ka strauja pāriešana uz bioloģisko saimniekošanu un pesticīdu ierobežošana sadārdzinātu pārtiku, to Latvijā nespētu saražot pienācīgā daudzumā un nāktos importēt.
Jāatgādina, ka šī diskusija notiek Latvijas Zemnieku savienības kongresa priekšvakarā. Nodaļās jau ir sākusies kandidātu izvirzīšana priekšsēdētāja amatam. Zināms, ka izvirzīto vidū ir gan A. Krauze, gan Dana Reizniece-Ozola un Viktors Valainis.
