Latvijā pesticīdu pārsniegums konstatēts Ēģiptes apelsīnos un Itālijas spinātos 0
Situācija ar pesticīdu atliekvielām nepārstrādātās lauksaimniecības un pārtikas produktos Latvijā ir stabila, vērtē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes pārtikas produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons. Stabila, bet vai droša?
Ik gadu gan ES, gan arī Latvijas monitoringa programmas ietvaros Latvijā pārbauda vairāk nekā 200 pārtikas produktu paraugus. Kvalitātes uzraugi cenšas pusi paraugu ņemt no ievestajiem, bet otru pusi no Latvijā ražotajiem produktiem. Visās pesticīdu produktu pārbaudēs 10% īpatsvaru veido bioloģiskie produkti. “Neatceros, kad Latvijā pesticīdu atliekvielas būtu atklātas ar bioloģiskajām metodēm audzētajos produktos,” teic M. Eiklons. Bioloģisko produktu analīzes veic gan paši saimnieki, gan arī viņus uzraugošās iestādes. Viena pesticīdu atliekvielu analīze maksā aptuveni 200 eiro. Valsts un ES monitoringa laikā par šīm analīzēm maksā Latvijas valsts.
Pērn Latvijā veica pavisam 277 analīzes pesticīdu atliekvielu noteikšanai. Divos paraugos – Ēģiptes apelsīnos un Itālijā audzētajos spinātos – atklātā viena pesticīdu atliekviela pārsniedza pieļaujamo normu. Šādos gadījumos PVD inspektori dodas uz parauga ņemšanas vietu. Ja produkts jau nav apēsts, tad to izņem no tirdzniecības. Eiropas Ātrās brīdināšanas sistēmā tiek ielikts paziņojums par atklāto pesticīdu atliekvielu pārsniegumu. Šo informāciju pārsūta arī uz produkta izcelsmes valsti.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) šajā mēnesī iepazīstināja ar 2013. gada pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pavisam pārbaudīja 80 967 paraugus, tostarp 8270 no trešajām valstīm, kur meklēja 685 dažādu pesticīdu atliekvielas. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no pārbaudītajiem produktiem. Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu daudzumi ir nekaitīgi, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši tāpēc, ka nav pārbaudīta vairāku pesticīdu atliekvielu ietekme. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas atrada 27,3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā, visticamāk, neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.
EFSA pētījumā pieļaujamā atliekvielu norma pārsniegta 5,7% importa produktos un 1,4% vietējās izcelsmes produktu.
Latvijā 2013. gada EFSA pētījumā pārbaudīja 249 nopērkamās pārtikas paraugus, tostarp 53% no tiem bija vietējās pārtikas produkti, 41,8% ES dalībvalstīs ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā pārtika. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās un rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajos ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītajos salātos, govs pienā un cūkgaļā.
“Mūsdienās bez pesticīdiem intensīvā lauksaimniecība iztikt nevar. Ja pesticīdus neizmantotu, tad ražas būtu aptuveni par vienu trešdaļu mazākas. Būtu mazāk pārtikas, tā maksātu dārgāk nekā patlaban. Cilvēki šajā gadījumā, visticamāk, prasītu pesticīdu izmantošanu. Visticamāk, tomēr nebūtu pareizi aizliegt pesticīdus,” teic M. Eiklons. Viņš vērš uzmanību, ka pesticīdu izmantošana vairāk ir izplatīta dienvidu valstīs, kur siltuma ietekmē vairāk attīstās slimības. “Pesticīdu lietojums prasa arī naudas ieguldījumu. Latvijas saimnieki rēķina izdevumus un naudu bez vajadzības netērē,” piebilst pārtikas uzraugs.
