Uldis Šmits: Ušakovs politiskā cīņā sāk izmantot bioloģiskus argumentus 28
Pagājušajā nedēļā Rīgas mērs Nils Ušakovs savā mākslinieciskajā pašizpausmē pievērsās galvaskausu attēlošanai, un, kas šoreiz būtiskākais, savas “daiļrades” kārtējai popularizēšanai sociālajos tīklos. Tur to pamanīja un nekavējoties pārtvēra Krievijas propaganda, ieskaitot “Russia Today” . No karikatūras (?) var noprast, ka eksistē ļaudis ar īpašiem antropoloģiskiem rādītājiem un tie meklējami Valsts valodas centrā. (Proti, iestādē, kas atklājusi Rīgas domes komunikatīvajā rosībā likumpārkāpumu.) Bildē minētā īpatņu kategorija, kuras raksturošanai izmantots pērtiķa galvaskauss, simboliski ir nošķirta no pārējās sabiedrības vai, ja tulkojam ļoti tieši, tiek pazemināta līdz cilvēkveidīgo pērtiķu līmenim. Ar atbilstošu smadzeņu tilpumu.
Ej nu sazini, vai šis mākslinieciski antropoloģiskais secinājums ir attiecināts tikai uz konkrēto iestādi, kā norāda bildes izplatītājs, vai arī kaut kādā mērā aptver visus tos, kuri uzskata Valsts valodas centra lēmumu piemērot Rīgas domei naudassodu par pamatotu. Un citus, kuriem šķiet, ka latviešu valodas pozīcijas tomēr jāstiprina. Sevišķi pēc “Saskaņas” vadītāju atbalstītā bēdīgi slavenā referenduma jeb mēģinājuma Latvijā piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai. Katrā ziņā VVC un Rīgas domes strīds būtu izšķirams nevis ar antropometrijas metodēm, bet juridiski, taču Rīgas mēram laikam pietrūkst pacietības gaidīt tiesas slēdzienu. Un ja nu gadījumā tas izrādīsies labvēlīgs VVC, arī tiesu varas pārstāvji – saskaņā ar bildes autora loģiku – neizbēgami nonāks pērtiķcilvēku kategorijā vai tuvu tai. Kopā ar nacionālo vērtību aizstāvētājiem un pārējo varzu. Tāpat pastāv varbūtība, ka Ušakovu iedvesmojusi filma “Pērtiķu planēta”, kurā norit primātu, respektīvi, mutācijas piedzīvojušu pērtiķu un cilvēku nežēlīgs cīniņš par varu, un viņš to iztēlē ir pārcēlis uz Latviju un iedomājies esam cilvēku sugas priekšgalā.
Lai vai kā, bet mūsdienās Eiropas atbildīgie politiķi vairs nemēdz nodoties galvaskausu un galvas formu salīdzināšanai. Pirms Rīgas mēra radošā vingrinājuma, šķiet, vienīgi Kremlis ir piesaucis bioloģiskus argumentus, runādams par krievu pasaules iemītnieku īpašo ģenētisko kodu (un papildus garīguma hromosomu, kas tika dažādi interpretēts). Ušakova antropometriskā pieeja sabiedriskajām norisēm idejiski sakņojas turpat, kur Putina ģenētiskie atklājumi, kuri, iespējams, tāpēc iespaidojuši arī Rīgas domes vadības uzskatus par to, kā “komunicēt ar saviem iedzīvotājiem”. Tomēr, pieņemot, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, tai drīzāk vajadzētu pielāgot “komunicēšanas” paradumus valsts politikai un pamatvērtībām, nevis rīkoties pretēji un saasināt konfliktu ar VVC. Rīgas mērs par to saņem Maskavas uzslavas, kas varbūt bija viens no viņa mērķiem. Turklāt tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Bet uzmanību – ja balsstiesīgie pērtiķi Rīgā sasparosies, var notikt arī pārsteigumi.
