Perspektīvais ‘Teremok’ 0
Pēc ilgstošas pārbaudes izdalīta perspektīva rudens–agra ziemas ābeļu šķirne ‘Teremok’, kuru vērts plašāk izmēģināt Kurzemes un Zemgales komerciālos dārzos. Šķirnei piemīt ļoti labas koka un augļu ražošanas īpašības, laba slimībizturība un pietiekama ziemcietība.
Ābeļu šķirne ‘Teremok’ izveidota Ukrainā 1990. gadā, krustojot šķirņu ‘Jonathan’ un ‘Aport’ hibrīdu ar ‘Grieve Rouge’. Šķirne izveidota, sadarbojoties Ukrainas Agrāro zinātņu akadēmijas (UAZA) Dārzkopības institūtam un Ļvovas dārzkopības izmēģinājumu stacijai.
Latvijā un Eiropas Savienībā ‘Teremok’ nav reģistrēta, pavairotājam Latvijā būtu jāslēdz līgums ar šķirnes oficiālajiem īpašniekiem – UAZA Dārzkopības institūtu (http://sad–institut.com.ua). Latvijas Valsts augļkopības institūts šķirnes īpašniekiem nosūtījis vēstuli par iespēju pārstāvēt šķirni Latvijā.
Tā kā šķirne radīta Ukrainā un tur novērtēta kā vidēji ziemcietīga, bija nepieciešams nopietni pārbaudīt tās piemērotību mūsu klimatam. Latvijā ‘Teremok’ tiek pārbaudīts kopš 1994. gada Dobelē un Pūrē, šķirne pārbaudīta arī Igaunijā, Polli dārzkopības institūtā. Visus šos gadus ‘Teremok’ uzrādījis pietiekami labu ziemcietību un teicamu koku veselību. Tikai 2009./2010. gada bargajā ziemā Polli, kur temperatūra ilgstoši nokritās līdz –35 oC, liela daļa koku izsala. Tomēr Latvijā –30 oC salā šķirne pārziemoja labi. 2004. gadā stādītā izmēģinājumā uz B9 Dobelē koku veselība pavasarī bija 8,6 balles, kas ir vienā līmenī ar šķirni ‘Auksis’. Labi pārziemojuši bija arī vecie koki uz sēklaudžu potcelmiem. Domājams, ‘Teremok’ būs vairāk piemērots Latvijas rietumu zonas dārziem, kur ziemos bez problēmām.
Šķirnei ir augsta un regulāra ražība gan uz sēklaudžu, gan klonu potcelmiem, kas izmēģinājumā Dobelē pārspēja izplatītākās komercšķirnes ‘Auksis’ ražību un pēdējos gados pārsniedza 20 t/ha (sk. tab.). Tā kā koki uz ‘Antonovkas’ sējeņiem aug spēcīgi un ar laiku sasniedz lielu augumu, labāk audzēt uz augumu samazinošiem potcelmiem, tad tie būs mazāki par vidējo augumu un ar viegli veidojamu, vidēji biezu vainagu. Veicot standarta smidzinājumus, šķirne praktiski neslimo ne ar kādām sēņu slimībām. Zied vidēji agri.
Augļi izceļas ar labu izskatu, izlīdzinātu lielumu un formu, labu vai ļoti labu garšu. To vidējā masa, ražu normējot, ap 220 gramiem. Āboli ir ļoti izlīdzināti, praktiski visi augļi ietilpst vienā kalibrā, gandrīz nav nestandarta augļu. Degustācijās šķirne vērtēta augstu – izskats 4,5–5 balles, garša 4,6 balles (5 ballu sistēmā).
Āboli ir saplacināti ieapaļi, gandrīz gludi. Kāta bedrīte dziļa, vidēji plata, nav rūsināta, kāts vidēji garš. Kauss slēgts, platā, vidēji dziļā, krokotā bedrītē. Miza vidēji bieza, maz eļļaina. Augļi koši – gaiši dzelteni ar oranži sarkanu, saplūstošu svītrojumu. Zemmizas punkti sīki, pelēki, daudz. Mīkstums krēmkrāsā, visai blīvs, sulīgs, smalkgraudains, saldskābs ar salduma pārsvaru, ar lielu šķīstošās sausnas daudzumu.
Vākšanas laiks ir septembra beigas, apmēram divas nedēļas pēc šķirnes ‘Auksis’, augļi kokā noturīgi. Dobelē glabājas līdz decembrim, janvārim, Pūrē augušie vēl ilgāk. Tikai pēc 2010. gada karstās vasaras āboli glabājās sliktāk – līdz novembra beigām. Gatavu augļu stingrums (novembra beigās) 10,94 kg/cm2, šķīstošā sausna 13,67%, skābe vidēji 0,54%.
Līdzīgākās šķirnes ir ‘Tiina’ un ‘Rudens Svītrainais’, kuras ‘Teremok’ pārspēj gan pēc augļu garšas, gan uzglabāšanās ilguma. Arī ražība ir augstāka un koka vainags vieglāk veidojams. Tirgū ‘Teremok’ savā sezonā godam spēj konkurēt ar vispopulārāko šķirni ‘Auksis’, kas nebūt nav viegli.
Šķirni vērts plašāk izmēģināt saimniecībās Kurzemē un Zemgalē. Sākta tās pavairošana uz klonu potcelmiem.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.
