Kāpēc medniekam munīcijas iegādē prasa dažādus dokumentus? Atbild eksperts 1
“Kāpēc tirdzniecības vietās valda dažādi uzskati par to, kādi dokumenti jāuzrāda, pērkot munīciju? Vieniem pietiek tikai ar ieroču atļauju, citiem vajag personas apliecību vai pasi un ieroču atļauju.” Šādu jautājumu ar lūgumu gūt policijas amatpersonu skaidrojumu saņēmis žurnāls “Medības”.
Ielūkojoties Ministru kabineta noteikumos Nr. 210, kas spēkā no 2019. gada 15. jūnija un izdoti saskaņā ar jauno Ieroču aprites likumu, 7. punktā lasāms: “Iegādājoties munīciju Latvijas ieroču tirdzniecības uzņēmumā: 7.1.
Latvijā reģistrēta šaujamieroča īpašnieks uzrāda Valsts policijas izsniegto ieroča iegādāšanās atļauju, ieroča glabāšanas atļauju vai ieroča nēsāšanas atļauju.”
Savukārt sazinoties ar atsevišķiem ieroču un munīcijas tirgotājiem, viņi norāda, ka, sniedzot ziņas par iegādāto munīciju, elektroniskajā sistēmā jānorāda ziņas par personu, tajā skaitā pircēja personas dokumenta veids, numurs, derīguma termiņš. Patiešām bijis neilgs laiks, kurā varēts iztikt bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas. Taču kārtība atkal mainīta.
Elektroniskā pasta vēstulē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja vecākā inspektore Sjuzena Rubule skaidro:
“Ieroču aprites likuma 83. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka ieroču komersantam licences darbības termiņā ir pienākums vienas darbdienas laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus tā izgatavotos, iegādātos un realizētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī iegādāto un realizēto šaujampulveri.
Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumu Nr. 76 Ieroču reģistra noteikumi 23. punkts nosaka, ka ieroču komersanti tiešsaistes datu pārraides režīmā iekļauj reģistrā un aktualizē 23.1. šo noteikumu 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās ziņas atbilstoši Ieroču aprites likuma 83. panta pirmajai daļai.
Minēto noteikumu 14. punkts nosaka, ka reģistrā iekļauj šādas ziņas par apritē esošo šaujamieroču un salūtieroču (akustisko ieroču) munīciju:• patronu kalibrs (izmanto ražotāja apzīmējumu uz munīcijas iepakojuma metriskajā sistēmā vai collās), patronu daudzums.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 76 5. punktu reģistrā iekļauj šādas ziņas par fizisko personu, kurai ir izsniegta ieroča atļauja vai tiek reģistrēts E kategorijas gāzes ierocis un signālierocis vai šaujamierocis, kas ir dezaktivēts saskaņā ar komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (dezaktivēts šaujamierocis), kā arī par ārvalsts fizisku personu, kas realizējusi šaujamieroci vai šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, vai dezaktivētu šaujamieroci:
• personas kods vai personas dzimšanas datums, ja ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā;
• vārds latviešu valodā vai citas valodas oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši personu apliecinošiem dokumentiem;
• uzvārds latviešu valodā vai citas valodas oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši personu apliecinošiem dokumentiem;
• valstiskā piederība un tiesiskais statuss;
• deklarētā dzīvesvieta (šajā punktā minētajai ārvalsts fiziskajai personai – dzīvesvietas adrese).
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 76 6. punktu reģistrā iekļauj šādas ziņas par šo noteikumu 5. punktā minētās fiziskās personas personu apliecinošiem dokumentiem (ja šādas ziņas ir pieejamas):• veids;
• sērija un numurs;
• izdošanas datums;
• izdevējvalsts;
• izdevējiestāde;
• derīguma termiņš.
Papildus vēršam uzmanību, ka arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 536 Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība 51. punkta 1. apakšpunktā noteikts, ka komersants, realizējot šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, to sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, pārliecinās par pircēja personību pēc pircēja personu apliecinoša dokumenta un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas datiem, kā arī par iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu.
Savukārt 52. punkts nosaka, ka veikalā šaujamieroci, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci rāda (iedod rokās) personai tikai pēc pārliecināšanās, ka tai ir ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas.” No policijas darbinieku sniegtās atbildes izriet, ka personas apliecība vai pase, dodoties iegādāties munīciju, uz veikalu līdzi tomēr jāņem. Mulsina vien fakts, ka ir vienai un tai pašai tēmai veltīti Ministru kabineta noteikumi, kas ir pretrunā viens otram. Tāpat šķiet dīvaini, ka Valsts policijas izdots dokuments (ieroča glabāšanas atļauja), kurā līdzās ieroča markai un modelim ir gan ieroča īpašnieka fotogrāfija ar tai uzspiestu zīmogu, gan personas kods un arī ieroča glabāšanas adrese, der, rīkojoties ar ieroci – medījot, dodoties uz šautuvi vai pārvadājot ieroci, tātad reāli lietojot, bet tā nepietiek, lai iegādātos munīciju…
Nepieciešams vēl kāds dokuments, kas veikalā apliecina, ka tu esi tu, bet mežā ar ieroci plecā šāds papildu dokuments nav nepieciešams.Iekšlietu ministrija ķērusies pie projekta Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā. Atliek cerēt, ka pēc projekta īstenošanas tiks novērstas pretrunas normatīvajos dokumentos un līdzi ņemamā dokumentu paciņa kļūs ievērojami plānāka.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
