Alkohols kā ģimenes vēsture 0
Keitijas ilgstošās attiecības ar alkoholu ir saistāmas ar laiku teju kopš dzimšanas. Viņa uzauga Rokvillā, Mērilendas štatā kā piektais bērns septiņu bērnu ģimenē, kurā, kā viņa saka, problēmas tika apzinātas pavirši un reti apspriestas. Jo sevišķi tas attiecas uz alkoholismu, kurš bija daļa no Keitijas ģimenes vēstures.
1964. gadā, kad Keitijai bija desmit gadu, viņas vecāki atvēra restorānu Olnijā, kurš viņiem piederēja nākamos 33 gadus.
Keitija un visi viņas brāļi un māsas palīdzēja vecākiem uzņēmumā, kurš viņus ievilka naktskluba atmosfērā. “Klienti nāks uz vakariņām, pēc tam dejos un dzers visu nakti. Vienos naktī viņi “kleperos” pie savām automašīnām un brauks mājās,” Keitija raksturo restorāna ainiņas.
Kad Keitijai bija jau 12 gadu, viņa jau savā dzīvē bija vairākas reizes piedzērusies un atklājusi, ka viņai patīk alkohola radītā eiforija. “Dzeršana lika man justies pieaugušākai, pievilcīgākai, gudrākai un palīdzēja man plūst kopā ar pārējo pasauli,” atceras Keitija. Haotiskajā, ar brāļiem un māsām pārpildītajā mājsaimniecībā, viņa bija “neredzamais bērns”, un neviens nepamanīja, ka viņa lieto alkoholu.
Kad Keitijai bija 14 gadu, viņa bija līgavas māsa savas māsas kāzās. Keitija atceras ka tajās viņa dzērusi alus kausu pēc kausa, līdz pamatīgi piedzērusies, aizbēgusi no pasākuma – vēl pirms tika uzņemtas kāzu fotogrāfijas.
“Atskatoties uz to laiku, varu teikt, ka jau tad biju agrīna alkoholiķe, kura piedzīvoja arī prāta aptumšošanās brīžus. Pārējie bija aizņemti ar izdzīvošanu un savām lietām, un neviens nepamanīja, ka man nepieciešama palīdzība.”
Desmitajā klasē Keitija palika stāvoklī. Viņa apprecējās ar bērna tēvu – pusaudžu gadu draugu un izstājās no skolas. Viņu bērns piedzima mēnesi pēc tam, kad Keitijai svinēja savu 17. dzimšanas dienu. Bērns bija veselīgs un Keitija devās atpakaļ uz bāru apkalpot klientus. Pēc deviņiem mēnešiem viņai atkal iestājās grūtniecība.
Sieviete atceras, ka toreiz cilvēki mēdza teikt: “Ja tu vēlies lielu un veselīgu bērnu, ik dienas izdzer alu” vai “sarakanvīns ir labs bērna asinīm.”. Keitija atkal dzēra grūtniecības laikā, bet parasti tikai draugu vidū. Nedēļas nogalēs viņa izdzēra vīna pudeli vai četrus līdz piecus alus kausus.
Dzeršana nebija vienīgais viņas riskantais paradums. “Es maz ēdu, smēķēju, strādāju bāros un dzēru alkoholu. Nekas no uzskaitītā nenāk par labu veselīgai grūtniecībai.”
1973. gadā, dažus mēnešus pēc tam, kad Keitijai palika 18, piedzima Kārlija.
