Tautas grāmatu plauktā – jau 5500 darbu un dzīvesstāstu 0
Vakar Latvijas Nacionālā bibliotēka saņēma svinīgu un simbolisku dāvinājumu: atklājot Latvijas simtgades gadu, Tautas grāmatu plauktam savas izvēlētas grāmatas ar ierakstu pirmajā lappusē uzdāvināja pašreizējās augstākās valsts amatpersonas, kā arī bijušie valsts prezidenti.
“Pirmajos simts gados esam izcīnījuši neatkarību, zaudējuši to okupācijas laikā, bet atkal atguvuši – neskatoties ne uz ko, mums ir sava valsts,” sacīja Vējonis, dāvinot Tautas grāmatu plauktam Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieku sarakstīto monogrāfiju “Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā”.
Sev nozīmīgas grāmatas LNB Tautas grāmatu plauktam uzdāvināja arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Janvāra hronika” un “Augusta hronika. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana “de facto””), ministru prezidents Māris Kučinskis (Margaritas Stārastes “Zelta pasakas”), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmatu un memuārus “Es pazīstu vairs tikai sevi”), kā arī bijušie valsts prezidenti Guntis Ulmanis (1988. gadā izdoto Aleksandra Čaka poēmu “Mūžības skartie”), Vaira Vīķe-Freiberga (Māras Zālītes autobiogrāfisko stāstu “Pieci pirksti”), Valdis Zatlers (1947. gadā Eslingenas pārvietoto personu nometnē iznākušo Viktora Kaminska “Latvija”) un Andris Bērziņš (Gunāra Janaiša darbu “Personības un laikmets”) un kultūras ministre Dace Melbārde (UNESCO sagatavots izdevums “Mācīšanās ir zelts”).
Dāvināt grāmatas Tautas grāmatplauktam iespējams jau kopš jaunās LNB ēkas atklāšanas, un līdz šim plauktā jau uzkrājušies aptuveni 5500 dāvinājumu, aizpildot apmēram pusi plauktu, pastāstīja LNB speciāliste Inta Dubovska. Visplašāk pārstāvēts Rainis – aptuveni 70 grāmatas un vairāki Kopotu rakstu eksemplāri. Krāšņāko dāvinājuši Grāmatsējēju un ādas dizaina asociācijas biedri, un tā tirkīzzilo muguriņu kopumu labi var pamanīt no liela attāluma. Uzdāvinātas arī aptuveni 70 Imanta Ziedoņa grāmatas, visvairāk eksemplāros – dzejoļu krājums “Taureņu uzbrukums”. Uzdāvinātas vairākas Bībeles, vissenākā izdota 1877. gadā, tā ir arī viena no vecākajām dāvinātajām grāmatām. Savukārt populārākais ir Aleksandra Grīna romāns “Dvēseļu putenis” – Tautas grāmatu plauktā iegūlušies 30 dažādos laikos izdoti eksemplāri. Te arī atrodamas grāmatas krievu, angļu, vācu, zviedru, čehu, gruzīnu, pat japāņu un mongoļu valodā. Daži no Tautas grāmatu plauktam dāvinātajiem izdevumiem līdz tam nav bijuši LNB krājumā, tādēļ ikdienā glabājas tematiskajās lasītavās.
Tautas grāmatu plauktā nav tikai grāmatas vien, stāsta Inta Dubovska: “Ļoti aizkustinošs bija dāvinājums no kādas sākumskolas, kurā bērni bija zīmējuši Gaismas pili un lapas sabrošējuši burtnīciņā.” Esot arī uzdāvināts žurnāls “Princese”, kurā dāvinātājs ierakstījis: “Precos. Vairs nevajag.” Savukārt kāds cits, dāvinot Vasilija Suhomlinska “Grāmatu par mīlestību”, norādījis, ka iegādājies to, kad sākusi jukt viņa laulība, diemžēl pirms šķiršanās visu izlasīt nav izdevies.
Pārlūkojot Tautas grāmatu plaukta saturu, Inta Dubovska nākamos dāvinātājus lūdz pārdomāt tieši ierakstus. Ļoti daudzas grāmatas rotā veltījums “Gaismas pilij” vai “Saules mūžu Latvijai!”, taču, atstājot personisku stāstu, kādēļ izvēlēta tieši šī grāmata, pēc gadiem to būs interesanti apskatīt gan pašam, gan bērniem un mazbērniem.
Ikdienā dāvinājumus Tautas grāmatu plauktam var aplūkot tiešsaistē tautasgramatuplaukts.lv (pašreiz vietne tiek atjaunota), taču plauktā ieliktās grāmatas var arī iepriekš pasūtīt un reizi nedēļā, otrdienās, apskatīt klātienē.
Grāmatas var arī joprojām dāvināt, atnesot tās uz sev tuvāko publisko bibliotēku vai LNB Klientu apkalpošanas centru un aizpildot anketu.
Latviju tās simtgadē apmeklēs daudzu valstu vadītāji, un arī viņi tiks aicināti dāvināt Tautas grāmatu plauktam kādu personīgi vai valstiski nozīmīgu grāmatu ar īpašu veltījumu Latvijas tautai. Grāmatu dāvinājumam, papildinot Latvijas kultūras un vēstures vērtību krājumu, jau pievienojusies Japānas premjera kundze Aki Abe, Dānijas Karalistes premjerministrs Larss Leke Rasmusens un Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze.
