Personas dati “Facebook” nav droši 0
Runā, ka “Facebook” publicētie ES pilsoņu dati nonāk ASV izlūkdienestu rīcībā, kaut arī ES solījusi garantēt personu datu drošību.
Bažas par eiropiešu privāto datu pieejamību radās pēc tam, kad 2013. gadā bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķis Edvards Snoudens atklāja, ka ASV tiesībās un praksē nav nekādas to datu aizsardzības, kas uz šo valsti ir pārsūtīti, jo tos var pārķert ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA).
ES direktīvā par personas datu apstrādi ir noteikts, ka to pārsūtīšana uz trešām valstīm var notikt tikai tad, ja šīs valstis nodrošina pienācīgu šo datu aizsardzības līmeni. Kā zināms, ar Eiropas Komisijas 2000. gada 26. jūlija lēmumu tika apstiprināts ES un ASV “Drošās ostas” nolīgums, saskaņā ar kuru ASV kompānijas apņēmušās nodrošināt tādu pašu datu aizsardzības līmeni kā Eiropas Savienībā. Tam apņēmušās sekot pāris tūkstošu ASV bāzētu kompāniju, ieskaitot “Google” un “Apple”.
Austrijas students Maksimilians Šrems “Facebook” lieto kopš 2008. gada. Viņa tāpat kā pārējo ES dzīvojošo abonentu ievadītie dati no “Facebook” Īrijas serveriem tika pārsūtīti uz serveriem, kas atrodas Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, kur tie tiek uzglabāti.
M. Šrems 25 tūkstošu “Facebook” lietotāju vārdā iesniedza sūdzību Īrijas datu uzraudzības iestādē. Īrijas iestāde sūdzību noraidīja, pamatojot, ka “drošības zonas” režīma ietvaros Amerikas Savienotās Valstis nodrošina pienācīgu pārsūtīto personas datu aizsardzības līmeni. Īrijas tiesa pāradresēja jautājumu Eiropas Savienības tiesai, vai tā drīkst izskatīt sūdzību, kurā apgalvots, ka citā valstī netiek nodrošināts pienācīgs datu aizsardzības līmenis un vajadzības gadījumā apturēt apstrīdēto datu pārsūtīšanu.
ES Tiesa konstatēja, ka no EK ziņojumiem izriet, – ASV iestādes varēja piekļūt šādiem pārsūtītajiem eiropiešu personas datiem un tos apstrādāt, pārsniedzot samērīgumu valsts drošības aizsardzībai. Tāpat Komisija 2013. gadā bija secinājusi, ka ES pilsoņu rokās nav administratīvu vai juridisku tiesiskās aizsardzības līdzekļu, kas viņiem ļautu piekļūt saviem datiem un vajadzības gadījumā panākt to labošanu vai dzēšanu. Šo iemeslu dēļ ES Tiesa 6. oktobrī atzina par spēkā neesošu Eiropas Komisijas 2000. gada 26. jūlija lēmumu.
Tas atraisīja Īrijas Augstākās tiesas rokas. Otrdien tā lika izpētīt privātuma pārkāpumus “Facebook”. Tiesas lēmums nozīmē to, ka lietas izskatīšanas rezultātā “Facebook” lietotāju datu pārsūtīšana uz ASV var tikt apturēta.
“Datu privātuma uzraugam tagad ir pienākums izskatīt sūdzību… un man nav nekādu šaubu, ka viņa to darīs, ” pēc sēdes teica Džerards Hogans, Īrijas Augstākās tiesas tiesnesis.
Īrijas datu aizsardzības iestādes vadītājai Helēnai Diksonei, kura sākumā atteicās pārbaudīt datu pārsūtīšanu, balstoties uz “Drošās ostas” nolīgumu, tagad nāksies izskatīt Austrijas studenta sūdzību.
Šrems pārliecināts, ka “Facebook” neaizsargā viņa datus un ka NSA lieto spiegu programmatūru to savākšanai.
“Facebook” no savas puses ir noliegusi, ka devusi NSA datus vai “sētas durvju pieeju” uzņēmuma serveriem. “”Facebook” [serveros] nav un nekad nav bijusi programma vai daļa no programmas, kas ļautu ASV valdībai tiešu piekļuvi serveriem,” teikts kompānijas paziņojumā. “Kompānija atbildēs uz Īrijas datu aizsardzības iestādes pieprasījumiem, kad tā pētīs personas datu nelikumīgu pārsūtīšanu.”
“Facebook” joprojām drīkst pārsūtīt datus no Eiropas uz ASV, neraugoties uz to, ka ES Tiesa ir atcēlusi “Drošās ostas” nolīgumu.
