Pavasara salnas ābeļdārzos. Kuras šķirnes iztur, kuras nē? 0
2019. gads visā Latvijā raksturojās ar būtiskiem pavasara salnu bojājumiem. Salnas 4.–6. maijā bija no -3 līdz -7 °C atkarībā no dārza vietas. Zemgalē, Kurzemē tika novēroti būtiski bojājumi. Latgalē un Sēlijā bija pilnībā izsaluši ziedi agri ziedošām ābelēm.
Turpretī Ziemeļvidzemē, kur ābeļu ziedi bija balona stadijā, labākajās dārzu vietās salnu bojājumi bija minimāli. Tur bija bagāta raža un laba augļu kvalitāte, jo arī krusas bojājumu nebija. Bagātīgi ražoja pat tādas neziemcietīgas šķirnes kā čehu ‘Rubin’ un ‘Šampion’. Tomēr cituviet bija apsalušas pat lapas.
Dobelē aprīļa 3. dekādē bija ap 20 °C, bet salnas 3.–4. maijā bija -3 °C. Pilnzieds vairākumam šķirņu bija pēc salnām 10.–13. maijā.
Šādos apstākļos izsaluši ziedi (zema raža) visbiežāk bija agri ziedošām šķirnēm. Lai gan tas samazināja ražu, daļai šķirņu palikušie augļi nebija bojāti. Bojāti (rūsināti) augļi visbiežāk bija vidēji agri ziedošām šķirnēm. Vēlu ziedošām, piemēram, ‘Spartan’, bojājumi bija mazi. Rezultāti Dobelē būtiski atšķīrās no novērojumiem tālākos novados. Iemesls – atšķirīgas temperatūras un ziedu attīstības fāzes. Tomēr ‘Auksis’ bija smagi cietis daudzviet.
Salnu bojājumu vērtēšana Dārzkopības institūta stādījumos Dobelē
Vērtēšana tika veikta visos dārza kvartālos saimnieciski nozīmīgajām šķirnēm. Vērtēti koki, kam bija laba vai vidēja ziedēšanas intensitāte, 5–9 balles. Uzskaiti veica ballēs (1–9) gan ziediem, gan augļiem pēc augļaizmetņu retināšanas, t. i., kad jau izplūkta daļa bojāto augļu. Ražu sverot, tika aprēķināts bojāto augļu daudzums procentos.
Atšķirības starp šķirnēm bija būtiskas. Šķirnes atšķīrās pēc tā, vai stiprāk bija cietuši ziedi vai augļi. Lielai daļai šķirņu, kam ziedi bija izsaluši mazāk, augļi bija salnas bojāti – rūsināti un deformēti. Stiprs rūsinājums plaisāja un puva. Varētu domāt, ka stiprāk cietuši jauni koki, kam zemāks vainags un retāks zarojums. Tomēr šķirnes ‘Auksis’ novērojumi visā dārza teritorijā to nepierādīja.
Ābeļu šķirņu izturība pret pavasara salnām
Iegūtie rezultāti ļāva sagrupēt ābeļu šķirnes pēc to izturības pret salnām. Tālāk dots saimnieciski nozīmīgo, perspektīvo un dārzos izplatīto šķirņu vērtējums Dobelē. Minētas tikai visvairāk un vismazāk cietušās šķirnes. Pārējām šķirnēm, piemēram, ‘Zarja Alatau’, bojājumi bija vidēji.
Šķirnes, kam būtiski izsaluši ziedi:
– komercdārzu šķirnes – ‘Agra’, ‘Aļesja’, ‘Alwa’, ‘Aroma’, ‘Geneva Early’, ‘Ilga’, ‘Telisāre’, ‘Tiina’;
– jaunās šķirnes – ‘Imant’, ‘Lora’, ‘Oskars’, ‘Saulesmeita’;
– mazdārzu šķirnes – ‘Lietuvas Pepiņš’, ‘Ničnera Zemeņu’, ‘Peltsamā’, ‘Stars’, ‘Trebū’, ‘Velte’, ‘Vidzemes Zelta Renete’, ‘Krebi–Kerr’, ‘Kuku’, ‘Antonovka’, ‘Koričnoje Novoje’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Noris’, ‘Sinap Orlovskij’.
Šķirnes ar ļoti stipriem augļu bojājumiem salnā (6–8 balles):
– ‘Ausma’, ‘Rīgas Rožābele’, ‘Vasara’.
Šķirnes ar būtiskiem augļu bojājumiem salnā (4–5 balles):
– komercdārzu šķirnes – ‘Auksis’, ‘Iedzēnu’, ‘Konfetnoje’, ‘Krapes Cukuriņš’, ‘Noris’, ‘Saltanat’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Telisāre’;
– jaunās šķirnes – ‘Andris’, ‘Elegija’, ‘Imant’, ‘Paulis’, ‘Syabrina’;
– mazdārzu šķirnes – ‘Atmoda’, ‘Beržininku Ananasas’, ‘Bessemjanka Mičurinskaja’, ‘Cēsu Sīpoliņš’, ‘Peltsamā’, ‘Sīpoliņš’, ‘Stars’, ‘Talvenauding’.
Šķirnes ar minimāliem salnas bojājumiem uz augļiem (1 balle):
– komercdārzu šķirnes – ‘Aļesja’*, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Delikates’, ‘Discovery’, ‘Koričnoje Novoje’*, ‘Lobo’, ‘Rubin’ (čehu), ‘Spartan’;
– jaunās šķirnes – ‘Delcorf’, ‘Diyament’, ‘Felicita’, ‘Gita’, ‘Jubiļej Moskvi’, ‘Laila’, ‘Lora’*, ‘Lienīte’, ‘Madona’, ‘Monta’, ‘Roberts’, ‘Sapnis’, ‘M-22-90-20 (Juris);
– vecās un mazdārzu šķirnes – ‘Akero’, ‘Antonovka’*, ‘Baltais Dzidrais’, ‘Burtnieku Ziemas’, ‘Dzintariņš’, ‘Ella’, ‘Ilga’*, ‘Filippa’, ‘Liberty’, ‘Merrigold’, ‘Ničnera Zemeņu’*, ‘Olga’, ‘Rēveles Bumbierābele’, ‘Velte’, ‘Wealthy’;
– krebi – ‘Bērzukroga Dzeltenais’, ‘Raganas Sarkanais’.
(* Ar zvaigznīti apzīmētajām šķirnēm būtiski bojāti bija ziedi, bet saglabājušies augļi – veseli.)
Krusas bojājumi
Bojājumu stiprums bija atkarīgs no: šķirnes, dārza vietas, stādījuma blīvuma (koki/ha), vainaga biezuma. Visvairāk bija cietuši jauni koki puspunduru stādījumā, kur vainagi vēl nebija saslēgušies, un šķirnes ar retu vainagu. Tas, protams, nenozīmē, ka jāatsakās no zaru retināšanas, jo tad cietīs augļu kvalitāte.
Sevišķi smagi krusas bojājumi (7–8 balles):
– uz MM106 jauni koki, 3 x 5 m – ‘Antonovka’, ‘Bogatir’; krebi – ‘Bērzukroga Dzeltenais’, ‘Raganas Sarkanais’;
– uz B9 jauni koki, 1,5 x 4 m – ‘Antej’, ‘Imant’, ‘Sinap Orlovskij’.
Būtiski bojājumi (4–6 balles) visos dārza kvartālos:
– ‘Antej’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Dace’, ‘Delcorf’ (Delbarestivale), ‘Edite’, ‘Merrigold’, ‘Sinap Orlovskij’, krebs ‘Raganas Sarkanais’.
Šķirnes ar nebūtiskiem krusas bojājumiem (1–2 balles):
– komercdārzu šķirnes – ‘Discovery’, ‘Ella’, ‘Ilga’, ‘Koričnoje Novoje’, ‘Noris’, ‘Orļik’, ‘Rubin’ (Kaz.), ‘Spartan’, ‘Telisāre’, ‘Zarja Alatau’, ‘Zaiļijskoje’;
– jaunās šķirnes – ‘Lora’ (H-4-03-1), ‘Monta’;
– mazdārzu šķirnes – ‘Vidzemes Zelta Renete’, ‘Wealthy’, ‘Atmoda’, ‘Cēsu Sīpoliņš’, ‘Cukuriņš’, ‘Dzintariņš’, ‘Lietuvas Pepiņš’, ‘Mālābele’ (Serinka), ‘Olga’, ‘Peltsamā’, ‘Sīpoliņš’, ‘Velte’, krebs ‘Bērnu Prieks’.
Ko varam mācīties?
Pieaugot globālajai sasilšanai, pastiprinās ekstrēmu laika apstākļu postījumi. Salnas, krusa, vētras, lietavas un sausums pēdējos gados smagi piemeklējuši arī Latviju. Iespējams, mēs tuvojamies tādam klimatam, kāds jau sen ir lielajos augļkopības reģionos. Tur laikapstākļu risks tiek ņemts vērā, gan izvēloties dārza vietu, gan kopšanas pasākumus. Ābeļdārzos dominē vidēji vēlu un vēlu ziedošas šķirnes, bet pretkrusas tīkli ir norma.
Agri pavasari arī Latvijā ir arvien biežāki, kas ievērojami palielina salnu risku, ja aukstums atgriežas. Iespējams, dienvidu nogāzes vairs nevar uzskatīt par labāko dārza vietu, jo tur koki saplaukst visagrāk. Lai neciestu lielus zaudējumus, jāsāk nopietnāk domāt par preventīvu aizsardzību pēc salnas brīdinājuma.
Pērnais gads skaidri parādīja gan dārza vietas, gan šķirnes lomu. Ziemeļvidzemē dažos dārzos bagātīgi ražoja visas ābeles, jo salnas laikā to ziedi vēl nebija saplaukuši. Savukārt vietās, kur salnas cirta smagi, ‘Auksim’ un ‘Sinap Orlovskij’, kas uzzied visai agri, tikai mazākā daļa augļu atbilda preču produkcijas prasībām. Turpretī gan jaunā šķirne ‘Monta’, gan vēlu ziedošais ‘Spartan’ un dienvidniece ‘Discovery’ jutās kā savās mājās, arī krusa to augļus saudzēja.
Tomēr ne visu var norakstīt uz ziedēšanas laiku – ‘Aļesja’, ‘Koričnoje Novoje’ un jaunā šķirne ‘Lora’ salnās gan zaudēja daļu ziedu, bet augļi bija kvalitatīvi. Tādi būtu arī ‘Belorusskoje Maļinovoje’ āboli, ja tos neapskādētu krusa. Salna te nostrādāja kā ražas normētāja (ja temperatūra nav pārāk zema un nenokauj visus ziedus!).
Pret krusu izturīgāki ir āboli ar biezu mizu un blīvu mīkstumu, lai kā daļai patērētāju tie nepatiktu. Šķirnes ar maigiem augļiem un tās, kam augļus neaizsargā lapas un zarojums, cieta smagi, piemēram, ‘Dace’, kam gan miziņa trausla, gan koka vainags parets. Lai gan Latvijā iecienīti ir puspunduru stādījumi, vājāka auguma šķirnes būtu jāstāda sabiezināti. Dažviet, kur krusas pēdējos gados ir atkārtojušās, jāsāk domāt par pretkrusas segumiem.
Iespējams, daudzas līdz šim iecienītās ābeļu šķirnes turpmāk stādīt drošāk būs Latvijas ziemeļos, bet Zemgalei un Kurzemei jāsāk rūpīgi izvērtēt šķirņu izvēle. Taču neaizmirsīsim, ka Latvijā vēl aizvien iespējamas skarbas ziemas, un stādus no Polijas ievest var tikai tad, ja šķirne ir kaut cik ziemcietīga. Tādas ābeles kā ‘Gala’ un ‘Jonagold’ lai paliek siltajās zemēs.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
