Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Valdis Semjonovs

Pērnais gads meža nozares uzņēmumiem bijis negaidīti labs 19

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Beidzot gada pārskatus iesnieguši visi meža nozares uzņēmumi. Tie liecina, ka ražotāju apgrozījums krietni audzis.

Meža nozares 150 lielāko uzņēmumu neto apgrozījuma dati rāda, ka reāli visiem uzņēmumiem (ar burtiski pāris izņēmumiem) ir būtiski pieaudzis neto apgrozījums. Būtiskākais iemesls ir prozaisks – inflācija, kas sadārdzināja visu veidu produkciju. Protams, ir daudzi nozares uzņēmumi, kuri 2021. gadā spēja būtiski palielināt savus ražošanas un saražotā pārdošanas apjomus. Ir arī uzņēmumi, kuri pērn sāka piedāvāt tirgū dārgākus – augstākas pievienotās vērtības – produktus. Finansiālās darbības labie rādītāji ļauj ar optimismu raudzīties perspektīvā, jo pārmaiņas ir turpinājušās arī 2022. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā šogad līdz ar sankcijām pret Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem koksnes izstrādājumiem, kā arī enerģētisko krīzi ir būtiski pieaugušas tieši enerģētiskās koksnes – šķeldas, granulu, brikešu, malkas – cenas, kas savukārt nozīmē vēl lielākus ienākumus šo produktu ražotājiem un tirgotājiem. Tādu lielu koksnes un tās produkcijas piegādātāju, kādi bija Krievija un Baltkrievija vēl pērn, šogad jau vairs nav. Šis fakts ietekmē ne tikai virkni šo valstu koksnes izstrādājumu patērētāju, bet arī Latvijā strādājošos kokrūpniekus, mežsaimniekus.
Vienlaikus neviens neņemas prognozēt, kāda situācija būs nevis pēc gada, bet pēc mēneša, jo straujo pārmaiņu laiks nebūt nav beidzies. Tas nozīmē, ka lielākie ieguvēji būs tie, kuri spēs vis­ātrāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Viens no jaunajiem izaicinājumiem būs ES Zaļais kurss, kas, no vienas puses, rada būtiskas jaunas iespējas koksnei kā atjaunīgam resursam, pat to uztverot kā fosilo resursu aizstājēju. Vienlaikus dabas vērtību un daudzveidības vārdā varētu tikt samazināta koksnes pieejamība.

Pagājušais gads sākās mierīgi, jo cenu pieaugums pirmapstrādes koksnes produkcijai aizsākās otrajā ceturksnī. Savu maksimumu tas sasniedza vasaras nogalē – augustā. Energoresursiem pieaugums sākās tieši aizvadītā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot decembrī. Taču 2022. gadā jau ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām bija jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze, kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību, un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, kuras pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā. Pašlaik ir skaidrs, ka tā, kā bija, vairs nebūs.

Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis Kristaps Klauss situāciju komentē tā: “Kopumā par 2021. gadu ir jāsaprot divas lietas – tas vairākumam koksnes produktu ražotājiem bija negaidīti ļoti labs, un tāds nejaušību salikums vairs nekad neatkārtosies. It īpaši tas attiecas uz skuj­koku zāģētavām. Es neieteiktu analizēt un tērēt laiku par to, kā izdevās gūt tik izcilus finansiālus rezultātus 2021. gadā, bet vairāk raudzīties, kādi investīciju lēmumi ir izdarīti 2022. gadā, un beigu beigās, vai būs pietaupīti pietiekami līdzekļi, lai “pārziemotu” 2022. gada pēdējo ceturksni un 2023. gada sākumu.”

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.