Jaunākais apdobju un rindstarpu kopšanā jau ražojošos dārzos 0
Gan novērojumi Latvijas tik dažādajos dārzos, gan pie mums Dobelē un arī ārzemēs veiktie pētījumi liek izdarīt dažas korekcijas iepriekšējos ieteikumos par rindstarpu un apdobju kopšanu. Jaunā, ar olbaltumvielām bagātā zāle pēc nopļaušanas ļoti ātri mineralizējas, un augsne netiek bagātināta ar organiskajām vielām. Zālāju regulāri appļaut tāpēc ieteicams tikai vasaras pirmajā pusē. Vēlāk pļauj pēc vajadzības, vienu reizi atļaujot tam pat noziedēt. Nobriedušu zālaugu stublāji ir vairāk pārkoksnējušies, tie pēc nopļaušanas augsnē daudz lēnāk mineralizējas, veido organiskās vielas, uzlabo tās struktūru.
Vācijā redzējām, ka vienā braucienā apvieno dārzu smidzināšanu ar zāles pļaušanu. To dara ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Pārāk bieža braukšana ar traktoru, sevišķi pa mitru un smagu augsni, to sablīvē. Ja vēl zālājs tiek nopļauts ļoti zemu vai arī tas nav sevišķi biezs, augsne sablīvējas, kas nepatīk kauleņkokiem, bet kailsalā arī ābeļu potcelma MM106 saknēm.
Nopļautā zāle rindstarpās vai arī uzmesta uz apdobēm, kur tā veido mulčas slāni, ne tikai palīdz saglabāt mitrumu, bet arī bagātina augsni ar organiskajām vielām, slāpekli un kāliju. Protams, gan slāpeklis, gan kālijs no augsnes augšējiem slāņiem arī izskalojas, tomēr ilgākā laikā kālija daudzums var palielināties ievērojami. Ja nekas netiks darīts, lai uzlabotu augļu apgādi ar kalciju, uzkrātais kālijs ar laiku var izmainīt kālija un kalcija attiecības un tādējādi veicināt fizioloģiska rakstura slimības glabāšanas laikā.
Lai kā gan pašam, gan kontrolētājiem patīk tīras apdobju slejas, ar herbicīdiem tās vajadzētu apstrādāt tikai vienu reizi – pavasarī. Ja ražas vākšanas laikā apdobju slejā zāle ir pārāk gara, pirms vai pēc ražas novākšanas (kā iespējams) to labāk nopļaut. Pārāk gara zāle tomēr maza auguma ražojošām ābelēm tik lietainā vasarā, kāda bija pagājušā, dažām šķirnēm var veicināt kvēpsarmas veidošanos.
Regulāra apdobju sleju mehāniska apstrāde arī nav ieteicama, tā bojā skeletsaknes augsnes virsējos slāņos, bojā augsnes struktūru, to saputekļo. Sausās vietās vai vasarās turpretī tā uzlabo augu apgādi ar ūdeni, izjaucot augsnes kapilāru sistēmu, mazinot ūdens iztvaikošanu no augsnes.
Tātad – kāds augļkopjiem būs šis gads? Nezināmā, no mums neatkarīgā ir ļoti daudz. Aizvadītā ziema, ziedēšanas laiks, tie ir faktori, kurus ietekmēt it kā mēs varam visai maz, tomēr palīdzēt dārzam ir mūsu spēkos. Pērnvasar komercdārzos redzētais un dzirdētais iepriecināja. Domājošu, zinošu, pieredzi uzkrājušu augļkopju kļūst arvien vairāk, tātad arī šim gadam jābūt labam. Lai jums visiem, gan pieredzējušiem, gan iesācējiem, jaunajā gadā dārzs sagādā prieku un panākumus.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 10`7.g.janvāra numurā
