Vēlreiz par stādāmo materiālu 0
Latvijas kokaudzētavās iegādātie stādi gan kvalitātes, gan šķirņu tīrības ziņā ir ievērojami sliktāki un vienlaikus dārgāki nekā Lietuvā pirktie. Tur gan ne vienmēr var iegādāties vēlamās šķirnes. Bieži tiek iepirktas pie mums pilnīgi jaunas, nepārbaudītas šķirnes. Atklāti sakot, par to tikai jāpriecājas, jo tā tiks veicināta to ātrāka pārbaude dažādos apstākļos. Būtu tikai labi, ja būtu speciālisti konsultanti, kuri palīdzētu šīs šķirnes ne tikai izvērtēt, bet rezultātus un secinājumus arī nodot citiem audzētājiem.
Pēdējo gadu laikā redzētie Lietuvā un Polijā pirktie stādi tiešām ir spēcīgi un ļoti vienveidīgi kvalitātes ziņā. Dažreiz jau gadoties pa kādam citas šķirnes piejaukumam, bet ļoti reti. Domāju, arī mēs varētu tādus izaudzēt, ja mums būtu labi potcelmu un arī potzaru mātes dārzi. Diemžēl tādu nav. Nav arī kokaudzētavas, kas spētu nodrošināt vēlamās šķirnes stādus pietiekamā daudzumā. Ir tikai nedaudzas, kas prot izaudzēt labus divgadīgos stādus.
Presē bieži parādās raksti un semināros tiek stāstīts par mūsu selekcionāru radītām šķirnēm, kuras vēl maz pārbaudītas un kurām pārdošanā vēl nav pietiekami daudz stādu. Pēc šāda raksta pieprasījums pēc stādiem liels, bet stādu nav. Jaunās šķirnes nav arī pārbaudītas dažādos augšanas apstākļos. Pēc gada diviem neviens vairs par šīm šķirnēm neinteresējas, lai gan stādi tad jau savairoti. Acīmredzot selekcionāriem vairāk būtu jāsadarbojas ar kokaudzētavām, lai, par jaunām šķirnēm rakstot un stāstot, tām būtu kokaudzētavās savairoti un pircējiem pieejami arī stādi, ne tikai potzari. Tas paātrinātu jauno šķirņu pārbaudi dažādos augšanas apstākļos, ātrāku to augļu nokļūšanu veikalu plauktos.
Par jaunu komercdārzu stādīšanu
Iepriecina, ka jauni dārzi tomēr tiek stādīti, gan paplašinot jau esošos stādījumus, gan uzsākot augļu un ogu biznesu pilnīgi no jauna. Arī finansiālās iespējas iesācējiem tagad ir ievērojami lielākas. Cits izvēlas drošāko un pierasto kultūru – ābeles, cits savukārt kādu retāku, mazāk pazīstamu. Pieaug bioloģiskās augļkopības atzinēju skaits. Diemžēl diezgan daudzi no nākamajiem dārzu stādītājiem savas izvēlētās kultūras audzēšanas īpatnības iepazinuši galvenokārt internetā vai arī piemājas dārzā. Komercdārziem neder ne viens, ne otrs variants. Tur iegūtās zināšanas vai pieredze nepalīdz izvēlēties piemērotāko vietu gan reljefa, gan augsnes ziņā, kas ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, lai nodrošinātu labus augšanas apstākļus vai pat izdzīvošanu tik dažādajās ziemās kādai no tik atšķirīgām augļaugu kultūrām. Katrai no tām ir arī atšķirīgas prasības pēc augsnes sagatavošanas pirms stādīšanas. Konsultantu instruktoru, kuri palīdzētu pareizi izvēlēties vietu, piemērotu vēlamai kultūrai, ieteiktu pareizāko vietas un augsnes sagatavošanas veidu, Latvijā diemžēl ir maz. Pirms nav iegūtas konkrētai vietai nepieciešamās zināšanas, pirms nav pamatīgi iepazītas stādīšanai paredzētās šķirnes, izanalizēta darba roku pieejamība, aprēķināta glabāšanas jauda un realizācijas ceļi, labāk sākt ar salīdzinoši nelielām platībām. Augļu koki nav viengadīga kultūra, kļūdas izjust un labot ir grūti.
Redzētais liecina, ka no citu kļūdām mācīties tomēr grib retais, tāpēc vēlreiz jāatgādina nozīmīgākās pamatprasības, lai jaunie dārzi ātrāk un labāk ražotu.
Augļu kokiem pirmajos augšanas gados jāizveido ilggadīga spēcīga sakņu sistēma, stumbrs un zarojums. To izveidošanai jaunajiem augiem jāpievada pietiekami daudz barības un ūdens, kuru daudzumam jābūt sabalansētam, ne pārmērīgam, lai nodrošinātu koku izturību pret nelabvēlīgiem apkārtējās vides faktoriem. Augsnei jābūt labi sagatavotai, daudzgadīgām nezālēm iznīcinātām. Noteikti vajadzētu veikt dziļirdināšanu, sevišķi, ja iepriekš audzēti graudaugi, kuru kopšanai izmantota smaga lieljaudas tehnika.
Ar slāpekļa mēslojumu un augsnes optimāla mitruma režīma nodrošināšanu, ar koku veidošanu jāpanāk pēc iespējas ātra kokiem atvēlētās augšanas telpas aizpildīšana. Apdobēm vai to slejām jaunajos dārzos, ja nav nodrošināta apūdeņošana, vasaras pirmajā pusē četrus piecus gadus pēc stādīšanas jābūt brīvām no apauguma. Ja jaunā dārzā zālājs aizņem visu dārza platību, arī apdobes, turpmāk pat ar div- vai trīskārtīgām slāpekļa devām neizdosies sasniegt tādu ražu, kādu iegūst dārzos, kuros pirmajos augšanas gados apdobju sleja turēta brīva no apauguma.
Garāku viengadīgo stādu neīsināšana pēc iestādīšanas vēlama tikai ābelītēm uz maza auguma potcelma, kuru stādīšanas attālums ir neliels, bet, ja to nedarīs arī ābelēm uz vidēja auguma potcelma, plūmēm, bumbierēm un saldajiem ķiršiem ar lielāku atstatumu starp kokiem, sānzaru neveidošanās aizkavēs atvēlētās augšanas telpas aizpildīšanu.
