Pērn raža bija bagāta. Kā būs šogad? 0
Vispirms jāatgādina, ka ziedpumpuri visiem augļu kokiem ieriešas iepriekšējā gadā. Pārbagātas ražas gados, ja raža netiek normēta, lielākā daļa barības vielu tiek patērētas augļu veidošanai, tāpēc ziedpumpuri neieriešas nemaz vai arī tie ir vārgi, ar zemu ziemcietību. Arī dārzos, kas tikko aizvadītajā gadā neražoja un tāpēc tika kopti minimāli vai nemaz, iepriekšējā gada pārbagātās ražas novārdzinātie koki diezin vai ieriesa pietiekami spēcīgus ziedpumpurus nākamā gada ražai. Diemžēl lielākajā daļā dārzu pēc ziemas un pavasara apdraudējumiem un priekā par gaidāmo ražu augļaizmetņi laikā, kad retināšana varēja ietekmēt ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai, retināti netika nemaz vai arī tas darīts minimāli.
Viss ar mēru un izpratni
Dažos dārzos pavasarī vainagi bija gan stipri pazemināti, gan rindu un rindstarpu virzienā zari pārāk stipri īsināti visām šķirnēm vienādi, neņemot vērā to augšanas īpatnības. Tā kā vasara gandrīz visur pietiekama mitruma apstākļos augšanai bija labvēlīga, koku atbildes reakcija bija visai asa, sevišķi spēcīga auguma šķirnēm uz spēcīga vai vidēja auguma potcelmiem auglīgās vai pārmēslotās augsnēs. Ja naudas pietiek un kvalificētu darbinieku arī ir gana daudz, var jau tā darīt. Šādu koku vainagus turpmākajos gados kopt būs ļoti darbietilpīgi un dārgi, sevišķi, ja vasarā nobraucīt vai noplēst nevajadzīgos jaunos dzinumus nepaspēja. Līdz rudenim tie sasniedza ne tikai metru, pat pusotra metra garumu. Izgriežot tos pavasarī, daudzām šķirnēm no palikušā valnīša snaudošajiem pumpuriem atkarībā no šķirnes var izaugt ne tikai viena, bet pat divas jaunas vasas. Visgrūtāk būs nomierināt tos kokus, kuri ne tikai pamatīgi pavasarī apgriezti, bet arī pārmēsloti. Tas nenozīmē, ka katru gadu dotas milzīgas minerālmēslu devas, tās varēja būt pavisam nelielas. Jāatceras, ka pieauguši koki izmanto ne tikai saknēs, stumbrā un skeletzaros uzkrātās barības vielas, bet arī rindstarpās nopļautā zālāja augsnē uzkrātās organiskās vielas pēc to mineralizācijas.
Lai samazinātu pārmērīgas zaru īsināšanas izraisītās problēmas, vismaz kādu gadu nevajadzētu dot slāpekļa mēslojumu nemaz vai samazināt tā devas, arī samazināt ar herbicīdiem apstrādāto apdobju sleju platumu un mainīt vainagu veidošanas paņēmienus. Jāizvairās vismaz pirmos gadus pēc pamatīgās īsināšanas no vainaga veidošanas pavasarī, bet visi vainagu koriģējošie darbi jāveic augustā, griežot zarus ar visiem augļiem. Briesmīgi jau izskatās, bet ābelei vai bumbierei tas nāks tikai par labu. Ja gan pārbagāti ražojošos, gan neražojošos dārzos jauno dzinumu nebija vai to bija ļoti nedaudz un īsi, tad gan pavasarī būtu jāveic mērena zaru īsināšana, atjaunojot ne tikai klājzarus, bet arī dažāda resnuma skeletzarus. Ja mērķis ir paplašināt rindstarpas, arī šādos dārzos no zaru īsināšanas rindstarpu virzienā labāk izvairīties, lai rudens pusē tās nebūtu vēl šaurākas nekā iepriekš, sevišķi, ja vasara būs tik audzelīga, kāda tā bija aizvadītajā gadā. Ja tas nav izdarīts jau rudenī, arī pavasarī labāk izzāģēt tikai rindstarpu virzienā augošos, traucējošos resnākos zarus.
Mehanizētā vainagu veidošana
Visi līdz šim izmantotie vainaga veidošanas paņēmieni prasa augstas kvalifikācijas speciālistu roku darbu, kas sadārdzina ražošanas izmaksas. Lai šo darbu daļēji mehanizētu, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Krievijas dienvidu lieldārzos ābelēm uz spēcīga auguma potcelmiem veica mehanizētu vainagu kontūrgriešanu. Latvijā pirmos novērojumus ieguva, jaunām ābelēm veicot kontūrgriešanu ar dārza šķērēm un zāģi. Lietuvā vecos dārzos ar spēcīgi augošām ābelēm ar kontūrgriešanu dažviet paplašināja rindstarpas. Iegūtie novērojumi ekstensīvajos stādījumos neliecināja, ka kontūrgriešana varētu būt plašāk izmantojama. Tagad kvalificētu speciālistu trūkums un darbaspēka izmaksu pieaugums jūtams arī Rietumeiropā. Pēdējos gados dažāda veida kontūrgriešanas tehnika tiek salīdzināta lielās platībās dažādās valstīs, vienlaikus veicot pētījumus par griešanas laikiem un intensitāti, šķirņu un stādīšanas attālumu piemērotību, ietekmi uz ražu un tās kvalitāti utt. Novērojumi liecina, ka kontūrgriešanai piemērotākie ir stādījumi, kur ābeles veido nepārtrauktu 70–80 cm platu sienu, tātad vainaga katrā pusē griešana tiek veikta ap 40 cm attālumā no vadzara. Pat tad papildus nepieciešams diezgan daudz roku darba.Mums šādu stādījumu nav, arī šķirnes ir ar citādu ražošanas raksturu, bet kvalificētu darba roku trūkums jūtams vēl vairāk. Apsveicama tādēļ ir Čarbartu ģimenes iniciatīva Tukuma novada z/s Rūķīši, uzņemoties risku ābeles mehanizēti apgriezt visā dārza platībā. Viņi Vācijā iegādājušies lietotu kontūrgriešanai piemērotu tehniku un to pagājušo rudeni izmantoja savā jau salīdzinoši vecākā ābeļu dārzā ar daudzām šķirnēm, radikāli samazinot gan koku augstumu, gan vainagu platumu. Šķirņu reakcija, protams, bija ļoti dažāda. Tagad tā būtu pamatīgi jāizvērtē, iesaistot arī zinātniekus. Ne visas mūsu šķirnes spēj veidot kvalitatīvu ražu uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc jāiegūst pieredze par dažādu šķirņu ražošanas potenciāla atjaunošanas iespējām un laiku, arī par iespējamām izmaiņām slimību un kaitēkļu ierobežošanā, bet visvairāk par izmaiņām darba patēriņā vainagu veidošanā, tātad par ekonomiku.
