Pērn patvērumu Latvijā lūguši 1600 cilvēku; daži pat atkārtoti, vilcinot izbraukšanu no valsts. Īpaši daudz no Tadžikistānas 0
Šogad reģistrēti 710 patvēruma lūdzēju iesniegumi, un īpaši daudz tādu saņemts no Tadžikistānas pilsoņiem, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
Pērn kopumā reģistrēti aptuveni 1600 patvēruma meklētāji, bet šogad reģistrēti 710 pieprasījumi par patvēruma piešķiršanu. Šogad novērota tendence, ka pēc visa iespējamā patvēruma piešķiršanas procesa veikšanas, tostarp tiesvedībām, ārzemnieki atkārtoti vērsušies ar patvēruma pieprasījumiem bez nekādiem papildinājumiem, lai tikai nebrauktu prom, tādējādi tērējot valsts kapacitāti.
PMLP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kur šogad nonākušas 266 patvēruma lūdzēju lietas.
Patvēruma pieprasītāji pārstāv desmitiem valstu, kas nozīmē, ka PMLP lēmuma pieņemšanai ir jāsaprot šo valstu uzbūve un cilvēktiesību stāvoklis.
“Ļoti interesanti, ka tieši no Tadžikistānas mums patvēruma meklētāju ir ļoti daudz ar visām ģimenēm,” uzsvēra Roze.
No PMLP komisijā prezentētajiem materiāliem izriet, ka patvēruma meklētāju skaita pieaugums rada būtisku papildu administratīvo slogu esošajai kapacitātei. No 2026.gada otrā pusgada būs nepieciešams piemērot Migrācijas un patvēruma pakta tiesību aktus. Minētais nozīmē, ka, piemēram, būs nepieciešami papildu resursi jaunās robežprocedūras veikšanai un vienas intervijas vietā būs nepieciešams veikt divas.
Papildu izaicinājums ir tajā, ka no 2026.gada Liepnas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uzturēšanai vairs nebūs pieejams finansējums no Eiropas Savienības fondiem.
