Pērn par 6,8% pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, bojāgājuši 136 0
Pērn Latvijā kopumā reģistrēti 20 913 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2016.gadā, kad reģistrēti 19 585 ceļu satiksmes negadījumi, trešdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Tajā skaitā pērn pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem – ja 2016.gadā to bija 3794, tad pērn tas pieaudzis par 2,7%, sasniedzot 3899.
Atsaucoties uz apkopoto ceļu satiksmes drošības statistiku, kopumā pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos, pēc Krapša teiktā, cietuši 4810 cilvēki, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš, kad cietušo skaits bija 4667. Turpretī ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaits pērn samazinājies par 6,6% – no 530 cietušajiem 2016.gadā uz 495 cietušajiem 2017.gadā.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks uzsvēra, ka pērn samazinājies arī ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits. Aizvadītajā gadā negadījumos uz Latvijas valsts ceļiem bojā gāja 136 personas, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2016.gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 157 cilvēki.
Apskatot ceļu satiksmes negadījumu veidus, Krapsis uzsvēra, ka kopumā pērn visvairāk cilvēki bojā gājuši negadījumos, kuros transportlīdzeklis notriecis gājēju. Minētajā ceļu satiksmes negadījuma veidā pērn gājuši bojā 37,5% no kopējā bojāgājušo skaita jeb 51 gājējs.
Viņš skaidroja, ka galvenokārt jeb 75% gadījumu sadursmes uz ceļiem rada gājēju neapdomāta rīcība, tostarp 65% no tiem notiek diennakts tumšajā laikā. Līdz ar to nākotnē VP jāstrādā aktīvāk, lai minēto statistiku mazinātu, uzsvēra Krapsis.
Pērn kopumā smagi cietuši, tostarp gājuši bojā 165 gājēji, kas ir par 10,3% mazāk nekā 2016.gadā, kad to skaits bija 184.
Pērn ceļu satiksmes negadījumos uz gājēju pārejām cietušo gājēju skaits bija 37, bet bojā gājušo skaits bija 11. Gadu iepriekš ceļu satiksmes negadījumos uz gājēju pārejām smagi cieta 52 gājēji, bet astoņi gāja bojā. Kā uzsvēra VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks, galvenokārt minētajai statistikai par iemeslu ir neapmierinoši aprīkotas gājēju pārejas, kas ir izaicinājums satiksmes drošībai.
Atbilstoši statistikas datiem, otrs pērn izplatītākais ceļu satiksmes negadījumu veids, kura laikā gājuši bojā cilvēki, ir sadursmes, minētajā veidā bojā ejot 34,6% no kopējā bojāgājušo īpatsvara. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks norādīja, ka parasti smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug tieši vasaras mēnešos. Kaut arī pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, to nebija daudz, tāpat bija novērojams minēto negadījumu pieaugums.
Krapsis atzīmēja, ka pērn uzlabojusies statistika ar ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo motociklistu skaitu, tam no 11 bojāgājušajiem 2016.gadā samazinoties līdz vienam bojāgājušajam pērn. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka aizvadītajā gadā pasliktinājusies situācija ar velosipēdu vadītājiem, jo no sešiem bojāgājušajiem velosipēdistiem 2016.gadā to skaits pērn pieaudzis līdz 11. VP pārstāvis skaidroja, ka bieži vien negadījumos, kuros cieš velosipēdisti, konstatēta alkohola klātbūtne, līdz ar to viņa ieskatā tā ir vēl viena joma, kurā VP jāiegulda papildu darbs minētās statistikas mazināšanai.
Turpretī negadījumu skaits, kurus izraisījuši autovadītāji reibumā, pēc Krapša teiktā, pērn samazinājies. Atbilstoši statistikai, pērn kopumā ceļu satiksmes negadījumos smagi cieta 163 transportlīdzekļu vadītāji, no kuriem negadījuma izraisīšanas brīdī reibumā bija 20. Gadu iepriekš negadījumos smagi cieta 184 transportlīdzekļu vadītāji, no kuriem 19 bija alkohola reibumā.
Savukārt transportlīdzekļu vadītāju skaits, kas gāja bojā ceļu satiksmes negadījumos, samazinājās no 47 personām 2016.gadā uz 42 personām pērn. Tāpat aizvadītajā gadā transportlīdzekļu vadītāju skaits, kas gājuši bojā un negadījuma brīdī bijuši alkohola reibumā, samazinājies līdz vienai personai. Gadu iepriekš to skaits bija seši.
